Iesaki rakstu:

Ja arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa vēlētos ielikt purngalu durvju spraugā, kas nākamvasar pavērsies tīkotājiem uz Valsts prezidenta krēslu, līdz šim partiju neformālajās sarunās par pēcvēlēšanu koalīcijas aprisēm šis jautājums neesot apspriests, apgalvo politiķi. Augsni politiskai sadarbībai aizvadītajā nedēļā neafišētās tikšanās apsprieda Āboltiņa un zaļie zemnieki, kā arī prezidents Andris Bērziņš un Nacionālā apvienība.

Lai gan vairāki Pietiek avoti, kam Andris Bērziņš uztic savas pārdomas, ar lielu pārliecību apgalvo, ka viņš vēlas kandidēt uz otro termiņu, pats prezidents par to ir paudis gatavību runāt ne agrāk kā nākamgad. Bet tas, spriežot pēc politiķu teiktā, var izrādīties par vēlu, ja esošais prezidents nevēlas, lai Saeimas pēcvēlēšanu koalīcijas partijas saliedējas ap apņemšanos nākamvasar izvirzīt un aizklātajā balsojumā atbalstīt kopīgu kandidātu šim amatam.

"Slēgt šādu vienošanos nebūtu korekti pie esoša prezidenta, kurš turpina strādāt. Bet, ja viņš atstāj durvis vaļā, tad to nevar izslēgt. Viņam [Andrim Bērziņam] būtu skaidri jāpasaka," iespēju pēcvēlēšanu koalīcijai citu kompromisu starpā vienoties arī par kopīga prezidenta kandidāta atbalstīšanu Pietiek nenoliedz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Ja Bērziņš turpretī līdz tam laikam skaidri likšot saprast, ka ir gatavs kandidēt arī uz otro termiņu, viņš personiski atbalstīšot esošo prezidentu.

Brigmanis nav līdz galam atklāts, jo citi ZZS vadoši politiķi, atsaucoties uz neoficiālām sarunām ar Bērziņa kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi, kurš kandidē uz Saeimu no ZZS saraksta, Pietiek teikuši, ka viņiem ir skaidra Bērziņa vēlme tikt pārvēlētam uz nākamo četru gadu termiņu.

ZZS ir sarežģītā situācijā - lai gan Bērziņu izvirzīja atsevišķi tās deputāti un viņš publiski ticis saistīts ar zaļajiem zemniekiem, uz viņa ievēlēšanu un darbību vairāk ietekmes varētu būt bijis Andrim Šķēlem. Savukārt ZZS vieta un ietekme nākamajā valdības koalīcijā būs atkarīga no attiecībām ar Vienotību, kuras līdere Solvita Āboltiņa vairākās publiskās intervijās nav noliegusi iespēju kandidēt Valsts prezidenta amatam. Aizvadītajā ceturtdienā pievakarē Pietiek Saeimas namā piefiksēja ZZS vadošu politiķu neafišētu tikšanos ar Āboltiņu. Tās dalībnieki vēlāk neoficiāli nenoliedza, ka apspriesta pēcvēlēšanu koalīcija, bet noliedza, ka šajā kontekstā runāts par Valsts prezidenta vēlēšanām.

Savukārt septembra sākumā pirms doties ārvalstu braucienos uz Igauniju un Velsu Bērziņš bija atradis laiku, lai tiktos ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Valsts prezidenta oficiālajā dienaskārtībā šādas tikšanās nebija. Par tikšanos informēti avoti šo neafišēto sarunu Pietiek saistīja ar abu pušu vēlmi nostiprināt savas politiskās pozīcijas. Bērziņš sācis iztaustīt augsni savas pārvēlēšanas iespējai, bet Nacionālajai apvienībai ir svarīgi, ka tai pēc Saeimas vēlēšanām oktobrī atradīsies cienījama vieta jaunajā koalīcijā un tās ministru kandidāti netiks speciāli izbrāķēti. Pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršana diviem Nacionālās apvienības ministriem - Baibai Brokai un Romānam Naudiņam - ir pēdējās nedēļās vēl vairāk saasinājusi šī politiskā spēka attiecības ar Vienotību, kas ar grūtībām ļauj iedomāties, ka nacionāļi varētu atbalstīt Āboltiņas kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Bērziņš pēdējā laikā spēris arī citus soļus, ko var uzskatīt par lūkošanos otrā termiņa virzianā. Par prezidenta ekonomikas padomnieku kopš septembra kļuva bijušais diplomāts Aivis Ronis, bet viņa patieso darbības lauku politiskajās aprindās saredz plašāk. Viņš divreiz - bezpartejiska ārlietu un satiksmes ministra amatos - guvis pieredzi, sadarbojoties ar šobrīd valdošajām partijām, un tiek uzskatīts, ka viņa neformālā misija Valsts prezidenta kancelejā būs kuluāru darbs, cenšoties nodrošināt jaunievēlētajā Saeimā balsis Bērziņa pārvēlēšanai. Pietiek zināms, ka Ronis neformālās sarunās ar atsevišķiem politiķiem jau taustījis augsni Bērziņa izredzēm.