Iesaki rakstu:

Gūst aizvien jaunus apstiprinājumus publiski izteiktā versija, ka veselu virkni nu jau bijušo starptautiskās lidostas Rīga darbinieku Drošības policija par aizdomās turētajiem tā sauktajā lidostas sarunu noklausīšanās lietā "nozīmējusi" tikai tāpēc, lai šajā pulkā "nomaskētu" tai pietuvināto lidostas Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņu un samazinātu viņa atbildību, - prokuratūra ir izbeigusi šo kriminālprocesu daļā jau pret vismaz trim lidostas darbiniekiem.

Pietiek jau aizvadītajā nedēļā informēja, ka prokuratūra ir izbeigusi tā saukto "lidostas noklausīšanās" kriminālprocesu daļā pret bijušo starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Arni Luhsi.

Šo kriminālprocesu Drošības policija 2014. gadā negribīgi bija sākusi, kad atklājās tās "kontaktpersonas", lidostas Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa un kolēģu veiktā apjomīgā sarunu noklausīšanās.

Taču, sākot kriminālprocesu, Drošības policija "paķēra līdzi" ne tikai Luhsi kā bijušo lidostas vadītāju, bet arī vēl virkni lidostas darbinieku un arī vadības pārstāvju, lai gan jau toreiz šis lēmums publiski tika dēvēts par aizdomas radošu.

Pietiek rīcībā esošie prokuratūras lēmumi rāda, ka nu jau šī krimināllieta izbeigta daļā pret vismaz trim personām, ko Drošības policija uzskatīja par iesaistītām nelikumīgajā sarunu noklausīšanā, - ne tikai pret Luhsi, bet arī pret lidostas drošībnieku Andri Savko un vēl vienu lidostas darbinieku, IT nodaļas vadītāju Aleksandru Kuharjonoku.

Attiecībā uz Savko, kas ir bijis viens no Lazdiņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem, Rīgas rajona prokuratūras prokurors Džeralds Pooks konstatējis, ka "situācijā, kad lidosta ir radījusi visus nepieciešamos apstākļus IP telefona sarunu ierakstīšanai un noklausīšanai uzņēmumā, nav pienācīgi noregulējusi IP telefona sarunu ierakstu sistēmas izmantošanas kārtību", Savko, "izpildot savus darba pienākumus un tiešā priekšnieka rīkojumu", ir rīkojies visiem normatīviem, "paļaujoties, ka lidostā visi rīkojumi un visas darbības tiek veiktas likumīgi".

Prokurors arī secinājis, ka "pirmstiesas izmeklēšanas gaitā kriminālprocesā Nr.1184006513 netika konstatēts, ka A.Savko būtu tīši, apzinoties, ka rīkojas nelikumīgi, piekļuvis pa telekomunikāciju tīklu pārraidāmās informācijas noslēpumam".

Arī attiecībā uz Kuharjonoku prokurors Pooks konstatējis, ka viņš, "izpildot savus darba pienākumus un tiešā priekšnieka rīkojumu, ir rīkojies atbilstoši Lidostas IT drošības rokasgrāmatas - IT 1323 R, IT departamenta nolikuma - IT1057N, VAS „Starptautiskā lidota „Rīga"" apstiprināto Darba kārtības noteikumu - QM 0247 P, IT departamenta IT uzturēšanas nodaļas vadītāja amata apraksta - IT2039A prasībām".

Drošības policijas veiktajā pirmstiesas izmeklēšanas gaitā kriminālprocesā Nr.1184006513, kā lēmumā minējis Pooks, "netika konstatēts, ka A.Kuharjonoks būtu faktiski neizpildījis uzdotos darba pienākumus, vai ka būtu nevērīgi, neapzinīgi pildījis savus darba pienākumus, A.Kuharjonoka darbībās laika periodā no 2011.gada septembra beigām līdz 2013.gada 5.decembrim nav konstatējams Krimināllikuma 197.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs".

Pietiek daudzkārt informējis, ka saskaņā ar Drošības policijas uzskatu bijušie starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāji Aldis Mūrnieks un Luhse, kā arī Andis Damlics, Raimonds Rožkalns, Agris Balodis un Arta Duntava, kuri dažādos laikos darbojušies lidostas valdēs, esot saucami pie kriminālatbildības par amatpersonas bezdarbību, jo piekrituši aparatūras iegādei, ko Lazdiņa vadītais lidostas Drošības departaments vēlāk izmantojis nelikumīgai noklausīšanai, kā arī nav laikus atklājuši šīs nelikumīgās darbības.

Tiesa, iepriekš ir izskanējis, ka pati Drošības policija izmantojusi Lazdiņa nelikumīgi iegūto operatīvo informāciju, tādēļ centusies lietu izbeigt vai bijušo lidostas drošības šefu pasargāt no apsūdzību izvirzīšanas. Tas tomēr nav izdevies, tāpēc nolemts Lazdiņu vismaz daļēji paglābt, vainu noveļot arī uz citām lidostas amatpersonām.

Luhse jau pirms gada notiekošo atklāti sauca par “muļķībām" un "iebiedēšanu". "Tās ir pilnīgas muļķības! Idiotisms!" viņš Pietiek komentēja notiekošo. Luhsem tika inkriminēts tas, ka tieši viņš organizējis iekārtas iepirkumu, kas bijusi paredzēta iekšējiem telefonsakariem, bet pēcāk nelikumīgi izmantota, lai noklausītos.

Dažus bijušos lidostas valdes locekļus Drošības policijas veiktās "izmeklēšanas" laikā jau pirms gada bija izbrīnījis fakts, ka nu jau plaši pazīstamais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis iepazīstinājis aizdomās turamo ar personu sarakstu, kas vērsušās Drošības policijā, lūdzot piemērot viņām cietušā statusu šajā noklausīšanās lietā.

Tā kā vairāki no cietušajiem ir lidostas darbinieki un bijušie valdes locekļu kolēģi, ar kuriem vēl aizvien tiek uzturētas attiecības, tostarp privātas, dažiem radies iespaids, ka Drošības policija cer - privātās sarunās apsūdzību priekšā nonākušie bijušie valdes locekļi varētu cilvēciski iežēlināt par cietušajiem atzītos, panākot iesniegumu atsaukšanu, kas palīdzētu lietu izgāzt.

Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka Drošības policija sākotnēji šīs personas pratināja par iesniegumu motivāciju, cenšoties panākt to atsaukšanu, bet vēlāk atteica cietušā statusa piemērošanu un tas tika noteikts tikai pēc Ģenerālprokuratūras iejaukšanās. Bez iesniegumiem par cietušā statusa piemērošanu Drošības policijai būtu bijis vieglāk izbeigt lietu pret Lazdiņu.