Iesaki rakstu:

Augstākajā tiesā apelācijas instancē izskatot Rīgas domes kukuļošanas lietu, atklājies, ka no krimināllietas „pazudis” viens no interesantākajiem, kaut ar lietas būtību tieši nesaistītajiem materiāliem – uzņēmēja Raimonda Štālberga 2006. gada dienasgrāmata. Kā noskaidroja Pietiek, šo dienasgrāmatu, kas nevēlamām acīm varētu atklāt Štālberga patiesos kontaktus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un specdienestu darbiniekiem, prokurors paklusām atdevis atpakaļ Štālbergam – turklāt tas noticis jau pēc tam, kad krimināllieta nodota tiesa un teorētiski prokurors vairs nebūtu varējis veikt darbības ar lietas materiāliem.

Pietiek jau iepriekš bija informējis, kā aizvadītajos gados tiesībsargāšanas iestādēs ir tikuši mērķtiecīgi iznīcināti dažādi ar Štālbergu saistīti ieraksti un dokumenti, kuros, iespējams, varētu būt tikuši fiksēti uzņēmējas Ināras Vilkastes bijušā māklera Štālberga kontakti ar KNAB un specdienestu darbiniekiem. Tikmēr Štālberga tuvās attiecības ar atsevišķiem KNAB un arī specdienestu darbiniekiem publiski ir pieminētas jau gadiem ilgi, liekot uzdot jautājumu, kurš kuru īsti ir izmantojis vairāk – Štālbergs KNAB darbiniekus savās biznesa interesēs vai otrādi.

Sākot apelācijas instancē izskatīt domes kukuļošanas lietu, viens no tiesas izskatāmajiem jautājumiem šajās dienās bija – vai pārbaudīt Štālberga 2006. gada dienasgrāmatu, kas ir būtisks apsūdzības pamatojums, lai pārliecinātos, ka lietā esošās dienasgrāmatas kopijas nav montētas vai viltotas. Taču izrādījies, ka šī dienasgrāmata vairs nav pieejama, – tā ar prokurora Māra Lejas lēmumu jau 2009. gada vasarā atdota atpakaļ Štālbergam.

Interesanti, ka dienasgrāmatas izņemšanai no lietas materiāliem un nodošanai Štālbergam pieliktas lielas radošas pūles, - kā apliecina Pietiek avotu Ģenerālprokuratūrā sniegtā informācija, ir tikusi izdalīta speciāla uzraudzības lieta, kurā arī figurējusi līdz tam domes kukuļošanas lietā kā pierādījums minētā Štālberga dienasgrāmata. Tās ietvaros tad arī Leja 2009. gada vasarā pieņēmis lēmumu par dienasgrāmatas atdošanu Štālbergam.

Pietiek šonedēļ neizdevās saņemt nekādus komentārus ne no Ģenerālprokuratūras, ne no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera par to, cik tiesiska vispār ir bijusi šāda prokurora Lejas rīcība ar šo dienasgrāmatu, jo domes kukuļošanas lieta tiesā tikusi nodota jau 2009. gada maija sākumā un kopš šī brīža prokuratūrai ar tās materiāliem formāli vairs nav bijis tiesību rīkoties, - tikai tiesa oficiāli varētu lemt par lietas materiālu likteni.

Kā zināms Pietiek, šādai īpaši enerģiskai prokuratūras rīcībai ir izskaidrojums – Štālberga dienasgrāmatā bijuši atrodami daudzi ieraksti, kas varētu liecināt par viņa ciešiem kontaktiem ar atsevišķiem KNAB un specdienestu darbiniekiem. Šādas informācijas publiskošana būtu neizbēgama, ja dienasgrāmata pilnībā būtu pievienota domes kukuļošanas krimināllietas materiāliem, tāpēc arī, kaut ar nokavēšanos, atrasts veids, kā to nepieļaut.

Tieši 2006. gads bija laiks, ar kuru saistās gan domes kukuļošanas lietā, gan bijušā muitnieka Vladimira Vaškeviča spridzināšanas lietā un krimināllietā par naudas izspiešanu no viņa dzīvesbiedres Vilkastes atrodamās liecības par Štālberga publisku lielīšanos par saviem kontaktiem specdienestu vidē.

„08.11.2006. R. Štālbergs bija ieradies pie manis bankā un uzrakstīja bankai iesniegumu, un vienlaicīgi sarunā man teica, ka Vilkaste neesot Dievs, un ka arī viņa visu nevar panākt, ka arī par mani tiek vākta informācija, ka mans telefons tiekot noklausīts, un kad būšot visa informācija un izdrukas, tad redzēšot, kā es runāšu, kad man tās parādīs. Es sapratu, ka runa ir par tiesībsargājošām iestādēm...” – šādi Štālberga paša izteikumus par viņa tuvību „iestādēm” liecībās bija atstāstījis SEB bankas privātbaņķieris Intars Vēbers.

„Aptuveni pirms pusgada Raimonds Štālbergs sāka teikt, ka man draud briesmas, ka viņam esot paziņas drošības policijā un KNAB–ā, pareizāk sakot, ir sakari un ka viņam 13.09.2005. esot bijusi pateicības vēstule no Saeimas drošības dienesta un prezidentes. Šīs pateicības kopiju un viņa - R. Štālberga vēstuli es pievienoju savam protokolam,” bija liecinājusi pati Vilkaste.

Arī Pietiek rīcībā esošajos krimināllietu materiālos fiksētajās īsziņās, ko Štālbergs sūtījis Vaškevičam, atrodami mājieni uz sūtītāja saistību ar „struktūrām”: „Muļķīgi es jums padevīgi kalpoju, un līdz šim brīdim neko neuzņemos, tas pēc būtības. Tikai pēc manis uzradīsies ne tikai oficiālas struktūras, bet arī skrandaiņi, nenotveramie atriebēji.”

Par Štālberga tuvību atsevišķiem KNAB vadības pārstāvjiem ir liecinājuši arī viņa iesniegumi pēc tam, kad viņš 2006. gada rudenī tika aizturēts aizdomās par naudas izspiešanu no Vilkastes. „1. Sakarā ar manu aizturēšanu lūdzu jūs darīt par šo faktu LR KNAB birojā,” bija lūgts Štālberga iesniegumā Valsts policijas priekšniekam. „Lūdzu par aizturēšanu paziņot KNAB nodaļā,” – šāds lūgums savukārt bija izteikts otrā.

 Pietiek jau informēja, ka pirms pieciem gadiem – no 2007. gada jūnija Štālberga telefonsarunu noklausīšanai sankciju bija saņēmusi Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde (ONAP), un Pietiek rīcībā esošajā ONAP 1. biroja 1. nodaļas vecākā inspektora, kapteiņa Jāņa Kāpostiņa ziņojumā norādīts: „Kontrole tiek veikta sākot ar 04.06.2007, sarunu laikā ar saviem sakariem, R. Štālbergs runā par V. Vaškeviču un problēmām ar viņu, tiek apspriesta izmeklēšanas gaita, konsultējas par iespējām iegūt informāciju, vai viņš tiek pārbaudīts sakarā ar uzbrukumu V. Vaškevičam...”

Taču, kā izrādās, šie sarunu ieraksti, kuros varētu būt fiksēti arī Štālberga neformālie kontakti ar KNAB vai specdienestu darbiniekiem, pirms trim gadiem tikuši oficiāli iznīcināti. Lēmumu par to iznīcināšanu pieņēmusi Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes ONAP 1.biroja 1.nodaļas vecākā inspektore Anita Ringo, kura pati 2007. gada 29. maijā bija ierosinājusi sākt Štālberga sarunu noklausīšanos. Tagad Ringo strādā KNAB.