Iesaki rakstu:

Kamēr kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) gaida visu institūciju, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole par Latvijas digitālās kultūras kartes ieviešanu, izvērtējumu, vai digitālās kultūras kartes projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un tas veikts par atbilstošu finansējumu, tikmēr viņas vadītā ministrija nav pamanījusi, ka kartes izstrādātājkompānijas kontā ir vēl vienas, Kultūras ministrijas pasūtītas, informācijas sistēmas „brāķis”. Lai gan jau 2007.gadā Rix Technologies ieguva tiesības par gandrīz miljonu latu izstrādāt Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu, tomēr līdz pat šai baltai dienai tā nav sākusi darboties.

Pēc tam kad Pietiek informēja par informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijas Rix Technologies izstrādāto dārgo un nesaprotamiem mērķiem veidoto digitālo kultūras karti un portālu www.kulturaskarte.lv, kultūras ministre S.Ēlerte paziņoja, ka aicina visas institūcijas, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole pār Latvijas digitālās kultūras kartes ieviešanu, izvērtēt, vai digitālās kultūras kartes projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un vai tas veikts par atbilstošu finansējumu. "Tiklīdz būs iespējams, aicinu Valsts kontroli darīt zināmus secinājumus par šobrīd sākto revīziju valsts aģentūrā Kultūras informācijas sistēmas, lai pārliecinātos par līdzekļu izlietojuma pamatotību," teikts Ēlertes paziņojumā. Tāpat būtiski būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) secinājumi par tās veikto pārbaudi šajā projektā, jo CFLA projektu uzrauga un kontrolē, norādīja kultūras ministre, piebilstot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jāveic tehniskā satura novērtējums un funkcionalitātes pārbaude, jo tieši šīs ministrijas pārņemtā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija savulaik izvērtēja izmaksu atbilstību projekta mērķiem.

Ministre uzskata, ka, tikai saņemot visu šo informāciju, Kultūras ministrijai būs iespēja pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību, tajā skaitā par noteiktiem Kultūras informācijas sistēmas darbiniekiem.

Taču Pietiek rīcībā ir informācija, ka šī nav vienīgā apšaubāmā Rix Technologies izstrādātā Kultūras informācijas sistēmu pasūtītā sistēma. 2007.gadā konkursā par Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas 1.kārtas programmatūras izstrādi un ieviešanu ar 943 640 latu piedāvājumu uzvarēja Rix Technologies. Lai gan pirmajai kārtai bija jābūt gatavai jau 2007.gada augustā, tā faktiski nedarbojas vēl šodien. Projekta ieviešanas termiņš pat tika pagarināts uz gadu - līdz 2008.gada jūlijam, un pat tika piešķirts papildu finansējums (no 982 732 latu sākotnēji plānotajām izmaksām tās finansējumu papildināja līdz 1 514 836 latiem). Taču tikai 2009.gadā arhīva darbinieki vispār pirmo reizi ieraudzīja kaut kādus šīs sistēmas aizmetņus.

Kā Pietiek uzzināja no avotiem Latvijas Valsts arhīvā, lielākā daļa darbinieku joprojām strādā ar iepriekšējo sistēmu un pilnvērtīga jaunās sistēmas darbināšana nav sākta. Daži arhīva darbinieki izmēģina sistēmu, norāda uz problēmām cerībā, ka izstrādātājs tās novērsīs. Sistēma esot neērta, smagnēja, neloģiska, taču arhīva darbinieki saprot, ka agri vai vēlu uz to būs jāpāriet, jo par to iztērēta liela nauda.

Taču Pietiek kļuvis zināms, ka sistēmas izstrādātājam vairs galva par šo sistēmu nesāp. Oficiāli šī sistēma skaitās nodota un pieņemta, tātad - arī nauda ir samaksāta.

Pērnā gada nogalē šai sistēmai izsludināti vēl trīs iepirkumi – Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas informācijas pārvaldības un piekļuves risinājuma izveide; datortehnikas piegāde Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas darbināšanai un Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas informācijas saņemšanas un uzglabāšanas risinājuma izveide. Informācijas sistēmu speciālisti norāda, ka divos no šiem iepirkumiem paredzētās funkcijas normālā kārtībā bija jāizstrādā jau sistēmas veidotājam, nevis jāpērk papildu iepirkumos.

Kopumā, pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas informācijas, par Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izveidi slēgti līgumi par 1,732 miljoniem latu.