Iesaki rakstu:

No Pilsoniskās savienības (PS) ievēlētais Rīgas domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja šķīries no sava dzīvokļa (saskaņā ar zemesgrāmatas datiem - veseliem diviem dzīvokļiem) Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā. To par ilgstošu teju 115 tūkstošus latu lielā hipotekārā kredīta nemaksāšanu viņam atņēmusi Swedbank. Pašlaik deputāts apsver iespēju pieteikt fiziskās personas maksātnespēju un „celt troksni sabiedrībā”, prasot, lai arī bankas uzņemas līdzatbildību par hipotekārās kreditēšanas bumā neapdomīgi izsniegtajiem kredītiem. Skuja Pietiek apstiprina, ka kredītu nav maksājis jau 2009. gada vasarā, kad no PS saraksta kandidēja Rīgas domes vēlēšanās, un politiķis pat īsti vairs neatceras, cik lieli bijuši ikmēneša maksājumi – 500 vai 600 eiro, - tik sen tie nav maksāti. Skujas alga domē šādu maksājumu segtu „līdz ar nagiem”. To, ka smagās finansiālās situācijas dēļ būtu pakļauts korupcijas riskam, Skuja neizjūtot – PS, opozīcijā esot, nekādus lēmumus reāli ietekmēt nevarot. 

Skujas amatpersonas deklarācija par 2009. gada otro pusgadu un 2010. gadu rāda, ka viņa kredītsaistību apmērs – 161 845 eiro – nav samazinājies un palicis bez jebkādām izmaiņām, tā liekot domāt, ka deputāts vismaz visu šo laiku no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada decembrim nav veicis hipotekārā kredīta maksājumus. „Ja man ir jāizvēlas, vai man izrādīt savu labo gribu pret banku, ja banka pret mani savu labo gribu neizrāda, tad es atvainojos... banka soda mani jebkurā gadījumā, vai es izrādu labo gribu vai ne, līdz ar to - ja jau, tad jau,” politiķis izteiksmīgi atbild uz Pietiek jautājumu, vai nav centies izrādīt labo gribu, vismaz savu finansiālo iespēju robežās maksājot bankai.

„Man attiecībā uz bankām ir sevišķas emocijas, es neuzskatu, ka šajā gadījumā man vienīgajam būtu jāuzņemas atbildība. Mani soda par manu vieglprātību, parakstot šādu kredītlīgumu, un dzīvokli paņem izsolē, vēl prasot atdot atlikušo kredīta daļu, bet banka no savas puses nenes nekādu atbildību. Banka, vērtējot dzīvokli 2004. gadā, deva vienu summu, šodien viņa vērtē pēc citas tirgus situācijas un atstāj mani muļķa lomā. Pie tam vēl banka iegūst dzīvokli, kuru pēc gada, diviem laidīs pa otru riņķi, pārdos un atkal iegūs labumu,” skaidro Skuja.

„Kaut kādu laika posmu, es tagad precīzi neatceros, cik, bet ilgu laika posmu es, protams, neesmu maksājis, un tas arī ir novedis pie situācijas, kāda tā ir, jo banka jau neatņem dzīvokli, ja maksājumi tiek veikti. Protams, man bija sarunas ar banku, un banka visādas versijas piedāvāja, bet pati galvenā versija, kas manā gadījumā būtu ērta – samazināt maksājumus, uz to banka nebija gatava, viņa tikai piedāvāja atlikt, atlikt, atlikt, un tas ir tā kā atlikt nāvessodu – vai nu mirsti tagad vai vēl mēnesi padzīvo, līdz ar to kāda jēga par to runāt,” pēdējo gadu attiecības ar banku atceras Skuja.

2004. gada jūnijā Skuja šo dzīvokli Krišjāņa Valdemāra ielas 123. namā iegādājies, ņemot 62 985 latu kredītu Hansabankā. Kopumā dzīvoklim par labu bankai nostiprināta 88 179 latu liela hipotēka, kas daļēji izlietota arī remontam un citām vajadzībām, kā atzīst Skuja. Pašlaik, ņemot vērā ilgstošo nemaksāšanu un ar to saistītās soda naudas, summa pieaugusi līdz 114 987 latu.

Šā gada 9. martā notikusi izsole, kurā Skujas dzīvokli iegādājusies kāda kompānija. Vēl iepriekš, 2010. gada 28. maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieņemts spriedums, vēršot parāda piedziņu pret Skuju. Tā kā formalitāšu nokārtošana prasot laiku, deputāts nekādus dokumentus no dzīvokļa jaunā īpašnieka neesot vēl saņēmis un kopā ar ģimeni turpinot pagaidām mitināties turpat. Izsoles sākumcena, kādu to noteikusi banka, bijusi aptuveni 42 000 latu, kas, pēc Skujas domām, esot nesamērīgi maz – ja vien viņa kredītlīgumā nebūtu noteikts, ka tā piedziņa notiek bezstrīdus kārtībā, viņš tam nebūtu piekritis. „Es tādai cenai savu piekrišanu nekādi nebūtu devis, bet ne jau es saimnieks un noteicējs, noteicēja bija banka.” Deputāts nevarēja nosaukt precīzu summu, par kādu nosolīts dzīvoklis, bet tā neesot ievērojami lielāka par sākumcenu.

Pašlaik Skuja arī nevar vēl pateikt, cik lielus maksājumus un cik ilgā termiņā viņam vēl būs jāveic bankai, jo neesot vēl skaidrs, kādu juridisko ceļu viņš izvēlēsies, bet visticamāk tā būs fiziskās personas maksātnespējas procedūra. „Izejot cauri maksātnespējas procesam, man būtu jāsedz 30% no parāda, un pēc divarpus gadiem es esmu tīrs un pūkains,” spriež Skuja. Deputāts tomēr arī vēl nav atmetis cerību vienoties ar banku, ka tā dzēš atlikušo teju 115 000 latu kredīta summu, bet tas šķiet maz ticami, ņemot vērā, ka izsolē par dzīvokli iegūtā nauda kompensēs labi ja pusi no tās.

Skujas valsts amatpersonas deklarācija rāda, ka 2010. gadā par darbu Rīgas domē viņš saņēmis 5 254 latus, tas ir aptuveni 437 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Nekādus citus ienākumus viņš nav norādījis, un tādu arī neesot – Skuja Pietiek apgalvoja, ka iztiek no deputāta algas. Viņa apgādībā ir maza meitiņa.

Spriežot pēc Lursofta datiem un publiski pieejamās informācijas, Skuja iepriekšējos gados darbojies reklāmas biznesā, bet ne visai veiksmīgi. 2009. gadā, ejot politikā, Skuja domājis nevis par biznesu vai pelnīšanu, bet vēlmi kaut ko mainīt. Deputāts neuzskata, ka smagās finansiālās situācijas dēļ būtu kļuvis ievainojamāks korupcijas riska ziņā, „jo ko tad Rīgas domē opozīcija vispār lemj, ko vispār var izdarīt; varētu vēl skatīties ar šķībām acīm, ja es būtu kaut kur noteicējs, kādas komitejas vadītājs”. „Šāds gadījums var pretiniekos un tajos, kam nepatīk mans deguns, raisīt fantāziju, ka šitam tipam varētu būt riska moments, un tieši tādēļ, lai mazinātu šo versiju, es apsveru personisko maksātnespēju, jo tad es būšu ar atklātām kārtīm.” Otrkārt, Skuja neesot palicis gluži bez iztikas līdzekļiem, jo banka bez jaunas tiesas nevarot izvirzīt pretenzijas citai viņa mantai, arī algai. „Banka nevar arestēt visu manu algu un atstāt mani uz ielas ar pastieptu roku, jo man kā cilvēkam ir arī no kaut kā jādzīvo un manā apgādībā ir bērns,” uzskata Skuja.