Iesaki rakstu:

Sabiedrība tomēr varēs uzzināt, vai fotoradaru izvietošanai uz Latvijas ceļiem un ielām tiešām bijis kāds cits pamatojums, izņemot privātuzņēmuma biznesa intereses un vēlmi pēc iespējami lielākiem ienākumiem, - iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atcēlis Valsts policijas lēmumu, ar kuru tika atteikts atklāt, cik satiksmes negadījumi pēdējos gados reģistrēti vietās, kuras izvēlētas kā nozīmīgākās fotoradaru izvietošanai.

Pēc tam, kad Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš ilgāku laiku pinās pretrunās par to, pēc kāda principa tiek izvietoti fotoradari, Pietiek amatpersonai šā gada martā pieprasīja sniegt datus, kas parādītu – cik tad ceļu satiksmes negadījumi reģistrēti pēdējos trīs gados katrā no tām vietām, kas saskaņā ar Valsts policijas pārstāvju apgalvojumiem esot īpaši bīstamas satiksmei un līdz ar to pelnījušas pa fotoradaram.

Zivtiņš šādus datus nevēlējās vai nevarēja sniegt, pretēji normatīvajiem aktiem vēl arī „piemirstot” norādīt, kur viņa atbildes atteikums pārsūdzams, un Pietiek saskaņā ar likumdošanu nācās vērsties pie viņa priekšniecības – Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža.

Taču izrādījās, ka arī Ķuzis informāciju par to, vai tiešām radari tiek uzstādīti vietās, kur kaut cik regulāri tiek fiksēti satiksmes negadījumi, nespēja vai nevēlējās sniegt. Nevēlēšanos sniegt šādas ziņas Ķuzis pamatoja ar to, ka sabiedrībai nemaz neesot tiesību zināt – kur, cik bieži un kādas avārijas notiek. Saskaņā ar Ķuža pārliecību sabiedrībai pilnīgi pietiekot ar „vispārpieejamu statistisko informāciju par CSNg”.

Nu iekšlietu ministrs Kozlovskis, negaidot administratīvās tiesas nolēmumu (tā sākusi administratīvo lietu pēc Pietiek pieteikuma saņemšanas) Ķuža-Zivtiņa lēmumu atcēlis, norādot, ka „valsts pārvaldei savā darbībā jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie valsts pārvaldes principi, tajā skaitā, šī likuma 10.panta trešajā, piektā un septītā daļā noteiktais, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver arī atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, un ka valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart”.

Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Kozlovska lēmumu un ministra skaidrojumu, kāpēc sabiedrībai ir tiesības uz šādu informāciju. Saskaņā ar iekšlietu ministra lēmumu Valsts policijai pieprasītā informācija par satiksmes negadījumiem radaru izvietošanas vietās jāsniedz līdz 20. jūlijam.