Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau kopš padsmitā decembra pa dažu sabiedrības intereses īpaši pārstāvošu mediju un dažu īpaši cildenu kabatas organizāciju pārstāvju rokām ceļo sava veida karsts kartupelis - bildīte ar dokumentu, kura saturs ir šāds:

"Līgums par konsultāciju sniegšanu. 2013.gada 2. decembrī.

Lato Lapsa, personas kods 160569-..., adrese ..., Rīga, turpmāk saukts Konsultants, no vienas puses, un STA "Maxima Latvija", reģ.nr. 40003520643, adrese - "Abras", Ķekavas pag., Ķekavas nov., LV-2111, tās valdes locekles Jeļenas Kondrašovas personā, turpmāk saukts Pasūtītājs, no otras puses, brīvi izrādot savu gribu, bez viltus, maldības un spaidiem, noslēdz šādu Līgumu:

1. Konsultants 2013.gada 1. un 2. decembrī ir sniedzis Pasūtītājam konsultācijas savas kompetences ietvaros par Pasūtītāju interesējošajiem jautājumiem, turpmāk līgumā sauktas Konsultācijas.

2. Samaksa par veiktajām Konsultācijām Konsultantam, kas jāveic Pasūtītājam, ir noteikta Ls 1000 (viens tūkstotis latu) apmērā.

3. Konsultants un Pasūtītājs vienojas, ka šī līguma 2. punktā minēto samaksu par ... [trīs rindiņas aizklātas] brīža, vienlaikus iesniedzot Konsultantam (nosūtot uz elektroniskā pasta adresi [email protected]) attiecīgu maksājuma uzdevumu, pretējā gadījumā maksājot Konsultantam līgumsodu Ls 50 (piecdesmit latu) par katru pārskaitījuma kavējuma dienu.

4. Pušu strīdi tiek izšķirti, savstarpēji vienojoties, vai tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

5. Līgums stājas spēkā parakstīšanas brīdī.

6. Līgums sastādīts divos eksemplāros latviešu valodā, no kuriem viens glabājas pie Pasūtītāja, otrs - pie Konsultanta. Abiem līguma eksemplāriem ir vienāds juridisks spēks.

Pušu paraksti: pasūtītājs - Jeļena Kondrašova, konsultants - Lato Lapsa."

Tāds, lūk, interesants un droši vien jau potenciāli atmaskojošs papīrītis. Tā vien prasās publiskojams, lai beidzot atmaskotu vienu aizvadīto gadu laikā tik daudzus nokaitinājušu indivīdu un, tā sacīt, lapsu beidzot noķertu aiz astes.

Šajās aizvadītajās nedēļās ir bijis interesanti vērot, kā viens pēc otra varonīgie un pašpārliecinātie pašpasludinātie taisnības cīnītāji ar entuziasmu pie šī papīrīša ar vislabākajiem nodomiem pieķeras - un pēc mirklīša apraujas un ieslēdz atpakaļgaitu vai, tā sacīt, vienkārši norauj stopkrānu.

Uzskatāmi bijis redzams, kā informācija ceļo tālāk un tālāk, kā kārtējais gļēvulis kaut ko gar to pagramstās, kaut ko pamēģina darīt, bet tad notrīs, pats no tās publiskošanās atsakās un paklusām nodod tālāk cerībā, ka beidzot atradīsies kāds neapdomīgāks vai vienkārši glupiņāks, kurš to publiskos viņa vietā.

Sākumā šī informācija ceļoja savstarpēji pazīstamu cilvēku lokā, taču to vidū neviens tā arī nesadūšojās to publiskot. Sabiedriskā televīzija taisījās, taisījās - bet atlika tai padzirdēt brīdinājumu par gaidāmiem tiesu darbiem, lai apklustu un nu pīkstētu par masīvu spiedienu. Slavena analītiskā žurnāliste sarosījās, sarosījās - un pierāvās. Pazīstama taisnības cīnītāju organizācija gatavojās, gatavojās - un aizrijās.

Tad beigu beigās šie principiālie gļēvuļi ķērās pie, viņuprāt, augsti tehnoloģiska paņēmiena - no viena speciāli šim nolūkam izveidota tviterkonta bildīti aizsūtīt otram, tāpat speciāli šim pasākumam par godu izveidotam tviterkontam, no kura tā tad jau tika laista tālāk virknei adresātu. Un arī tad kaut kā īsti nav aizgājis.

Kāpēc tas tā notiek? Un kā es to tik labi zinu? Uz otro jautājumu pašlaik aprobežošos ar atbildi - vienkārši zinu. Savukārt uz pirmo - tāpēc, ka mēs diemžēl dzīvojam zemē un sabiedrībā, kur uz lielo pusi pašpasludināto taisnības cīnītāju atliek skaļāk uzrūkt - un astes viņiem ir kājstarpē. Neko vairāk par retoriskiem jautājumiem vai anonīmiem sūtījumiem viņi nespēj.

Domāju, ka pašlaik es varētu tiem taisnprātīgajiem un drosmīgajiem sabiedrisko mediju, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem utml., kuri no šī dokumenta aizmuka kā velns ar vējlukturi, dot nedēļu laika publiski paskaidrot - kur tad palika viņu drosme, principi un viss pārējais.

Jo citādi precīzi pēc nedēļas es tepat pats sīki un smalki izstāstīšu, kur šis papīris cēlies, kāpēc tas izskatās tieši tā, kā izskatās, no kurienes un pie kā tas ceļojis un kuri no taisnības cīnītājiem no tā publiskošanas nobijās, tā vietā izvēloties anonīmu tālāksūtīšanu.

Tas būs jauks un pamācošs stāsts.

Novērtē šo rakstu:

0
0