Iesaki rakstu:

„Visi, kas maksā nodokļus Rīgā, patiesībā maksā Saskaņas centram,” saka a/s Ceļu pārvalde mazais akcionārs Ivars Fišers. Viņš ir viens no akciju sabiedrības mazajiem akcionāriem, jo 88% Ceļu pārvaldē pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai, bet pārējās akcijas pieder tā dēvētajiem mazajiem akcionāriem. „Divdesmit gadu laikā esmu pieredzējis daudz, godīgi sakot, Rīgas vadībā nav bijusi neviena partija, kas savā labā nebūtu izmantojusi iespēju iegūt kādu labumiņu, bet ar tik klaju nekaunību un cinismu saskaros pirmo reizi mūžā. Rīdzinieku pārliecība, ka Nils Ušakovs ir labākais Rīgas mērs, kāds jebkad ir bijis, ir traģiska, jo viņi pat nenojauš, kā Saskaņas centrs smeļ naudiņu no akciju sabiedrības Ceļu pārvalde,” skaidro Fišers un piebilst: „Man pat negribas domāt par to, kas notiks ar Latvijas valsti, ja pie varas tajā nāks šie rausēji un shēmotāji.”

Kad sākāt strādāt Ceļu pārvaldē un kā kļuvāt par akcionāru?

1992. gadā es sāku strādāt par Sagādes daļas vadītāju un, kad bija iespējas nopirkt akcijas, es to izdarīju. Sākumā akciju man nebija daudz, vēlāk nopirku vēl. Daži no mazajiem akcionāriem man uzticēja savu akciju pārstāvēšanu un pašlaik kopā ar akcijām, par kurām man ir īpašnieku pilnvaras, man ir aptuveni 5,5% Ceļu pārvaldes akciju.

Stāstījāt, ka pamazām akciju sabiedrībā sākās dažādas „dīvainības”?

Jā, viena tāda „dīvainība” notika jau 1997. gadā, kad notika akcionāru kopsapulce, lai lemtu par Rīgas Domes iegādātās asfaltbetona rūpnīcas pievienošanu a/s Ceļu pārvalde kapitālam. Pirmkārt, rīkojums par šīs kopsapulces sasaukšanu tika izdots 1998. gadā – ar atpakaļejošu datumu. Turklāt bija divas kopsapulces, un otrā, ko sasauca jau 1998. gadā, notika ar mazāku laika atstarpi, nekā to paredz likums. Otrkārt, pievienojot rūpnīcu akciju sabiedrībai, nenotika akciju vērtības pārrēķināšana, un netika dotas proporcionālo daļu iegādes tiesības, kā to paredz likumdošana. Visu peļņu Rīgas pašvaldība gluži vienkārši pievāca, teikšu tieši – nozaga. Mēs, akcionāri, protestējām, bet firmas prezidents mums pateica, ka mēs neko nesaprotam un esam vienkārši muļķi. Tā tas arī palika.

Nākamais akciju sabiedrības „gājiens” notika 2008. gadā?

Jā, Rīgas pašvaldība pēc sava izstrādātā nolikuma gribēja pārdot savus 88% akciju SIA Binders, nedodot pārējiem akcionāriem iespēju akcijas iegādāties. Iesniedzu prasību tiesā, akciju pārdošana tika apturēta, un 2011.gada janvārī mēs šo tiesu esam vinnējuši.

Jūs atlaida no darba?

Uzreiz pēc tam, kad tiesā tika iesniegta prasība par akciju pārdošanu, vēl neatlaida. Toreizējais un tagadējais valdes loceklis Ivo Čerbakovs tikai draudēja, ka lai es padomājot par darba vietas saglabāšanu un par savu un savas ģimenes drošību .No darba atlaida šogad, 28.februārī. Pagājušā gada novembrī es KNAB uzrakstīju iesniegumu par grants karjera pirkšanas un pārdošanas afēru. Faktiski tika atlaisti no darba gandrīz visi mazie akcionāri, šķiet, ka pašlaik no mazajiem akcionāriem darbā palicis ir viens vai divi cilvēki, kuri klusē un neko nekad nejautā. Protams, pamatojums atlaišanai bija līdzekļu taupīšana, reorganizācija un arī savstarpējās vienošanās, bet patiesībā tas ir vecs un labi zināms gājiens. Pašlaik padomē un valdē nav neviena mazo akcionāru pārstāvja, un tādu, kam būtu drosme runāt, arī nav. Iepriekšējās valdes un padomes nekad neteiks taisnību, jo „zina, ko ēduši”, arī starp darbiniekiem tādu tikpat kā vairs nav. Tas nozīmē, ka mazie akcionāri absolūti nekādā veidā nevar kontrolēt, kas notiek akciju sabiedrībā. Trakums ir arī tas, ka padomē un valdē, pat ja viņi būtu godīgi, nav neviena, kas kaut ko zinātu un saprastu ielu un ceļu būvniecībā un uzturēšanā. Ir tikai vai nu Saskaņas centra partijas biedri, Šlesera LPP/LC vai arī savējie, kas muti nevērs vaļā un darīs visu, ko liek, kad tik kabatas var piebāzt.

Par jūsu atlaišanu dokumenti ir iesniegti tiesā?

Jā, septembrī būs otrā tiesas sēde.

Lielmaņiem nepatīk cilvēki , kas saka taisnību zagļiem acīs.

Jūsu stāstītais – tā ir viena akciju sabiedrības darbošanās puse, bet ir arī otra – darījumi, par kuriem sakāt, ka tas ir nekaunības kalngals.

Ievadam es varētu pateikt, ka pēc N. Ušakova nākšanas pie varas viņš nomainīja arī Ceļu pārvaldes valdes priekšsēdētāju, un toreizējais jaunais priekšsēdis Mārtiņš Vitkovskis paziņoja, ka mēs neviens neprotam strādāt un esam strādājuši ļoti slikti. Tas, ka 17 gadu laikā akciju sabiedrības vērtība ir pieaugusi no 316,5 tūkstošiem līdz 17 miljoniem latu, viņaprāt, neko nenozīmēja. Tāpat kā viņa un acīmredzot arī Ušakova acīs nekādas nozīmes nebija tam, ka pat dziļās krīzes gados mums līdz pat 2008. gadam ieskaitot katru gadu auga apgrozījums un auga arī peļņa. Piemēram, 2007. gadā peļņa bija1,77 miljoni, bet 2008. gadā – 1,84 miljoni latu. Gadā, kad pie varas nāca Ušakovs, kurš ielika Vitkovski, peļņa samazinājās līdz 270 000 tūkstošiem latu, bet apgrozījums, salīdzinot ar 2008. gadu, bija uz pusi mazāks. Pagājušo, 2010. gadu Ceļu pārvalde beidza ar 1,87 miljonu latu zaudējumiem. Ar vārdu sakot, pēc tam, kad pie varas nāca Ušakovs un viņa ieliktie cilvēki, peļņa krasi nokritās, un tagad jau uzņēmums strādā ar zaudējumiem.

Kā notika karjera pirkšana Tukuma rajona Smārdes pagastā?

Tika nopirkts zemes gabals Maskalāči 11,66 ha platībā par 700 000 latu. Turklāt tas nav karjers, nopirka pļavu, kuru vajadzēja vēl atsegt.

Pirmkārt, šo pļavu nopirka 19.aprīlī, bet lēmums par to, ka pārvalde var iegādāties nekustamo īpašumu, bija tikai 7. maijā.

Otrkārt, jautājums ir, vai pārvaldei vispār to karjeru vajadzēja pirkt, jo pārvalde līdz šim pērk drupināto smilti no viena Tukuma karjera par 1,80 latiem tonnā. Lai karjeru atsegtu un varētu sākt tā izstrādi, ir vajadzīgs lats kubikmetra zemes izņemšanai, jo atsegšana notiek metra dziļumā. Pārvalde turklāt nolīga firmu, kas nozāģē uz šīs zemes esošos kokus, un par to, protams, samaksāja. Interesantākais ir tas, ka šī firma pēc tam šos kokus pārdeva citai firmai, kura savukārt tos pārdeva pārvaldei. Par koku atvešanu samaksāja 17 latus par kubikmetru, lai gan standarta cena par kubikmetra atvešanu 100 kilometrus ir 4 lati. Ar vārdu sakot, mūsu pašu koki tika pārdoti mums nevis par 4 latiem, bet par 17 latiem kubikmetrā. Tālāk – karjera izstrāde Latvijā maksā no 2 līdz 2,5 latiem par kubikmetru, bet pārvalde pašlaik rēķina, ka to darīs par 3,5 latiem kubikmetrā. Tātad nopirktajā karjerā tonna drupinātās smilts maksās nevis 1,80 latus tonnā, kā tas bija līdz šim, bet vismaz 2,05 latus tonnā.

Treškārt, karjera cena ir astronomiska, jo tas tika piedāvāts par 285 tūkstošiem. Pavisam pirkumam ir trīs līgumi, kuru kopējā summa ir 700 000 latu. Salīdzinājumam varu pateikt, ka turpat blakus karjers Bērziņi piepirka savam karjeram klāt zemi par 3000 latiem hektārā, bet Maskalāču karjera zeme 11,66 ha pārvaldei ir izmaksājusi 60 000 latu hektārā! Sarunas par karjera pirkšanu veda nu jau bijušais a/s Ceļu pārvalde valdes loceklis Guntars Cīrulis, kurš uzrakstīja atlūgumu tūlīt pēc tam, kas plašsaziņas līdzekļos parādījās pirmās ziņas par šo karjeru. Varu piebilst, ka pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas jau nākamajā dienā pēc karjera pārdošanas 400 000 latu tika noņemti no pārdevēja konta. Dabiski, šī informācija tiesībsargājošajām institūcijām būtu jāapstiprina oficiāli, tādēļ neminu pārdevēja uzvārdu vai uzvārdus.

Vēl viens naudas avots, kā stāstījāt, ir bituma iegāde?

Ceļu pārvalde, kad es tur vēl strādāju par Sagādes daļas vadītāju, bitumu pirka no Igaunijas firmas Kemtrans Grupp OU par 238 latiem tonnā ar mēneša pēcapmaksu. Jau toreiz līdztekus man bituma pirkšanu veica arī jau minētais valdes loceklis G. Cīrulis. Interesanti ir tas, ka Kemtrans Grupp bitumu pārdeva arī SIA Deutsche France Group, no kuras bitumu pirka Cīrulis nu jau par 270 latiem tonnā, turklāt ar simtprocentīgu priekšapmaksu. Ir tā, ka vasaras mēnešos bitumu nekad neuzglabā, to uzreiz ved uz rūpnīcu, tā sacīt, karstu. Uzglabāšana ir vajadzīga tikai ziemā, bet nezin kādēļ vasarā Cīruļa pirktais bitums „pēc papīriem” tika uzglabāts arī vasarā uzņēmumā Deutsche France Group, no kura tas tika pirkts. Par uzglabāšanu firmai ir samaksāti 9 000 latu. Cik zinu, pārrunas pašlaik par bituma pirkšanu notiek ar Kemtrans Grupp, bet reāli procesā ir iesaistītas vairākas mazas starpniekfirmas. Tā sacīt, pa tiešo neko pirkt nevar, jo tad naudu nevar „nosēdināt” dažādās firmās.

Patiesībā par vēl daudzām un dažādām lietām es varētu stāstīt daudz, un sacīto es varētu apliecināt ar dokumentiem, bet par to visu, manuprāt, jāinteresējas tiesībsargājošajām iestādēm. Diemžēl KNAB līdz šim neko nav darījis, un mans pagājušā gada iesniegums tā arī palicis bez ievērības.

Vai vēlreiz vērsīsieties pie KNAB?

Ar savu juristu palīdzību esmu sagatavojis iesniegumu KNAB, Ģenerālprokuratūrai, Ekonomikas policijai, šo iesniegumu nosūtīšu arī visiem preses izdevumiem. Ceru, ka šie fakti beidzot tiks izmeklēti un vainīgos sauks pie atbildības, ja par tiem būs informēti daudzi cilvēki. Un vēl gribu teikt – nebūsim naivi, sajūsminoties par Rīgas mēru. Tikko Ušakovs ieguva savu amatu, Ceļu pārvalde saņēma vēstuli ar Nila Ušakova parakstu, un šī vēstule pārvaldē tika rādīta visiem un gandrīz katram, un man ir šīs vēstules kopija. Vēstulē rakstīts, ka visi iepirkumi virs 1000 latiem jāsaskaņo ar kapitāldaļu turētāju – Rīgas Domi.

Nils Ušakovs ir kapitāldaļu turētāja pilnvarotais pārstāvis a/s Ceļu pārvalde, un šī viņa vēstule faktiski viņu padara atbildīgu par visu, ko stāstīju, un vēl par ļoti daudziem darījumiem, un tieši SC būtu jāsedz 1,87 miljonu latu zaudējumi, ko viņu rokaspuiši ir radījuši.

Visās ar Rīgas Domi saistītās sabiedrībās padomes un valdes locekļiem jānes pilna materiālā atbildība ar personīgo mantu, kas pieder viņiem un viņu ģimenes locekļiem. Ja tas tā būtu bijis no 1991.gada, tad, piemēram, VEF vēl šodien strādātu un ar ļoti lielu peļņu.