Iesaki rakstu:

No četriem kandidātiem, kas 2011. gadā piedalījās konkursā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka posteni, tikai biroja izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore (attēlā pa labi) atteikusies publiskot savas atbildes uz jautājumiem par KNAB un tā priekšnieka kompetencēm, kuras vērtēja konkursa komisija, par piemērotāko šim postenim izvēloties Jaroslavu Streļčenoku.

Turpinoties konfliktiem KNAB vadībā un pārmetumiem par profesionālo  nepiemērotību vadošiem posteņiem KNAB, Pietiek jau šā gada jūnijā vērsās pie Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes, kuras vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amata pretendentu vērtēšanas komisija 2011. gadā veica padziļinātu pretendentu nevainojamas reputācijas, kvalifikācijas, kompetences un amatam atbilstošas pieredzes izvērtēšanu.

Šīs izvērtēšanas ietvaros pretendenti rakstiski atbildēja uz komisijas sagatavotiem četriem jautājumiem – diviem par KNAB kompetencēm un diviem par KNAB priekšnieka kompetencēm, kas tika vērtēti pēc trīs punktu sistēmas. "Tā kā vēlos iepazīties ar šīm rakstiskajām atbildēm, lūdzu man tās nosūtīt vai nodrošināt iespēju ar tām iepazīties klātienē," bija norādīts Pietiek iesniegumā.

Nu pēc ilgākas sarakstes un saskaņošanas Valsts kanceleja informē, ka trīs no četriem KNAB priekšnieka konkursa otrās kārtas pretendentiem - Ilze Jurča, Māris Gulbis un Streļčenoks - nav iebilduši pret kādas trešās personas iepazīstināšanu ar viņu sniegtajām rakstiskajām atbildēm konkursa otrajā kārtā.

"No L. Šikores esam saņēmuši atteikumu atļaut iepazīstināt ar viņas rakstisko atbildi konkursā. Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 4. un 5.punktu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un 7.panta 1. punktu, šo informāciju neesam tiesīgi sniegt," nu informē Dreimane. Gaidāms, ka tuvākajās dienās Pietiek arī iepazīsies ar KNAB vadītāja konkursa pretendentu sniegtajām atbildēm un par tām informēs.

Pirms diviem gadiem Pietiek informēja, ka Šikore, ar kuras amatu savus algu prasošos darbiniekus bija biedējis viņas dzīvesbiedrs Andrejs Šikors, ne tikai ir bijusi lietas kursā par sava vīra biznesa nedienām, bet arī aktīvi tajā piedalījusies. Bijušie Šikora uzņēmumu darbinieki pat nodeva Pietiek rīcībā fotoattēlus, kurā attēlota šī krāpšanā vainotā uzņēmēja firmas sapulce 2007. gadā, - tajā piedalījusies arī Šikore, kas tajā laikā bija KNAB izmeklētāja.

Kā Pietiek informēja bijušie darbinieki, kas pēcāk ilgi tiesājušies ar Šikora uzņēmumiem par atalgojuma izmaksu un pat pēc uzvaras tiesā nav to saņēmuši, sapulce notikusi 2007. gada 5. janvārī viesnīcā Best Western Māra Hotel Rīgā, Kalnciema ielā.

Vairākas stundas ilgušajā sapulcē, kurā spriests par izdodamo žurnālu, reizē ar vīru aktīvi piedalījusies arī Šikore. Sapulce notikusi darba laikā (to apliecina arī fotogrāfiju tapšanas tehniskie dati), un, kā teic Šikora bijušie darbinieki, tieši šī iemesla dēļ Šikore centusies – tiesa, ne pārāk enerģiski – izvairīties no fotografēšanas.

Par to, ka Šikore bijusi lietas kursā par sava vīra tiesu lietām, cenšoties izvairīties no nepieciešamības samaksāt atalgojumu bijušajiem darbiniekiem, liecina arī Pietiek rīcībā esošais 2009. gada 22. aprīļa Augstākās tiesas Senāta spriedums, kas saistīts ar bijušās darbinieces vēršanos pret Šikora SIA Andreja Kondrāta būvniecības birojs.

Šā sprieduma beigu daļā cita starpā minēts, ka tieši Šikore bijusi tā, kas tiesā iemaksājusi 50 latu drošības naudu, - ar tiesas spriedumu nu šī nauda Šikorei, kas toreiz jau ieņēma KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītājas posteni, atmaksāta.

1997. gadā, rakstot par Andreju Šikoru, kas tolaik vēl pēc uzvārda bija Kondrāts, mediji minēja, ka bijušais uzņēmuma Ex Voto prezidents un tūrisma aģentūras Latvijas brīvdienas direktors vairāk nekā diviem desmitiem kreditoru parādā palicis aptuveni 600 tūkstošus latu, piekrāpis gan kādu putnu audzētavu, gan tūristu grupu, kas samaksājusi par nenotikušu braucienu.

Tāpat mediji ziņoja gan par krimināllietu, kas par krāpšanu ierosināta pēc kādas privātpersonas iesnieguma, gan par kreditoru lēmumu iesniegt prasību par krimināllietas ierosināšanu pret Kondrātu par firmas Ex Voto ļaunprātīgu novešanu līdz bankrotam.

Savukārt jau mūsu dienās divās no trim Šikora firmām to darbinieki ir ilgstoši tiesājušies, lai atgūtu jau pirms vairākiem gadiem nesaņemto atalgojumu, prāvās uzvarējuši, taču pie atalgojuma tā arī nav tikuši, jo uzņēmumi šai laikā izputējuši. Tiesas materiāli rāda, ka Šikors arī mēģinājis tiesu krāpt, rakstiski apgalvojot, ka viss atalgojums prasītājiem esot izmaksāts.