Iesaki rakstu:

Andris Šķēle vismaz Tautas partijas (TP) iekšienē uz kādu laiku ir pielicis punktu spekulācijām par to, ka tuvāko mēnešu laikā varētu nolikt Saeimas deputāta mandātu un pamest politiku, kas bija aktuālas kopš neveiksmes vēlēšanās. Nesen Cēsīs tiekoties ar TP Vidzemes reģionālajiem līderiem, Šķēle paziņojis, ka turpmākos četrus gadus strādās parlamentā un atstājis iespaidu, ka vēlas ar darbu reabilitēties un pierādīt savu politisko pārākumu. Neatbildēts ir jautājums, kā TP plāno atgūt atbalstu sabiedrībā. Pavīdējusī versija, ka TP nākamajās pašvaldību vēlēšanās varētu startēt reģionālā līmenī, atsevišķiem tās pašvaldību līderiem izveidojot vietējās partijas, varētu tā arī nekļūt par nopietnu izvēli – kaut vai tādēļ, ka draudētu ar TP fragmentāciju.

Konsolidācijas nobremzēšana nomierinājusi

Versija par reģionalizāciju, kas ik pa laikam pavīdējusi arī iepriekš, daļēji bijusi saistīta ar daļas TP vietējo līderu bažām par iespējamu tālāku konsolidāciju ar Aināra Šlesera LPP/LC.

Pašlaik, kad tālāka abu partiju konsolidācija apvienības Par labu Latviju (PLL) ietvaros vairs netiek virzīta, arī runām par reģionālu partiju izveidi uz TP bāzes neesot nākotnes. „Mazmājnieku partijas nevar taisīt,” Pietiek saka TP valdes loceklis, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders.

Tikmēr Madonas novada domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram neesot bijis iebildumu ne pret tālāku konsolidēšanos ar LPP/LC, ne pret to, ka TP turpina darbību kā atsevišķa partija. „Abi ceļi ir ejami,” viņš saka Pietiek. Kā teorētisku attīstības virzienu viņš min arī atsevišķu reģionālu partiju izveidi, kuras varētu apvienot sabiedrībā cienījamus cilvēkus neatkarīgi no tā, ir vai nav viņi TP. „Pašvaldībās turēties cilvēkiem pie partiju uzstādījumiem nav tas pareizākais. Spēles noteikumi mūs ir sadalījuši pa dažādām partijām,” uzskata Madonas novada mērs.

Uzsverot, ka tās ir tikai pārdomas un nekāda rīcība šajā virzienā nenotiek, Ceļapīters spriež, ka šādā variantā būtu jārunā par plašākām reģionālajām partijām, pārsniedzoties pāri vienas lielas pilsētas vai novada robežām, jo novadu mēroga partijām nebūtu tāds politiskais svars, lai tās ietekmētu lēmumus nacionālajā līmenī.

Šķenders Pietiek atzina – ja TP tomēr ietu uz kopīgas partijas izveidi ar LPP/LC „tad manis tur nebūs”. Šis jautājums šobrīd no dienaskārtības esot noņemts, un TP reģionu līderi tam guvuši apstiprinājumu arī novembrī notikušajās vairākās tikšanās reizēs ar Šķēli Rīgā, Kuldīgā, Cēsīs un Preiļos. Tajās izskanējusi kritika priekšvēlēšanu sadarbībai PLL ietvaros, kur TP esot sajutusies kā otrā plāna spēlētājs.

 Cēsīs, piemēram, izskanējis jautājums, kādēļ Šlesers un ne Šķēle izvirzīts par PLL premjera kandidātu. Tāpat no atsevišķiem TP valdes locekļiem neoficiāli dzirdēti pārmetumi, ka tieši Šlesera neveiksmīgā uzstāšanās divās pēdējās priekšvēlēšanu TV debatēs liegusi PLL neizlēmušo balsis, kas rezultējas 8, nevis 10-12 mandātos, kā cerēts.

Šlesers Pietiek pirms svētkiem gan teica, ka viņa attiecībās ar Šķēli viss esot kārtībā. Noprotams, ka viņš atšķirībā no daudziem TP politiķiem neuzskata, ka PLL stāstam ir pielikts punkts – visu noteiks tuvākā gada notikumi, tostarp Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības attiecības koalīcijā, kas, problēmām saasinoties, var pavērt jaunas pārgrupēšanās iespējas. Iespējams, šādā plašākā kontekstā, ne tikai kā LPP/LC pozīciju stiprināšanu galvaspilsētā, uztverams arī Šlesera solis nostiprināt bloku ar Saskaņas centru Rīgā.

 

Šķēles autoritāti neapšauba

No sarunām ar vadošiem TP politiķiem Rīgā un reģionos noprotams, ka Šķēles kā partijas vadītāja autoritāte netiek apšaubīta un tie, kuri ir palikuši, saglabā viņam lojalitāti. Ja nedēļās pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās neoficiāli bija dzirdami minējumi, ka Šķēle līdz nākamā gada sākumam sakārtos lietas un aizies, tad tagad, kopš viņš apliecinājis, ka paliek, tēma ir slēgta.

Šķēle cītīgi apmeklē Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Budžeta un finanšu komisijas sēdes, un vismaz pagaidām ārēji rodas iespaids, ka viņš ierindas deputāta darbā saredz sev interesi. Pēdējā Budžeta komisijas sēdē Šķēle uzmanīgi sekoja līdzi Finanšu ministrijas valsts sekretāra, ar TP formāli saites sarāvušā Mārtiņa Bičevska prezentācijai par makroekonomiskās attīstības prognozēm un vairākkārt uzsāka diskusiju, apšaubot FM optimistiskos vērtējumus un prognozes, bet brīžos, kad vārds netika dots, reaģēja ar izteiksmīgu mīmiku.

Var novērot, ka ierindas deputāts Šķēle paļaujas – viņa viedoklī ieklausīsies un tam būs rezonanse gan deputātu vidū, gan medijos. Pašlaik tas tā zināmā mērā vēl ir, ņemot vērā kaut vai to, ka lielais vairums 10. Saeimas deputātu nekad nav strādājuši kopā ar politiskajiem mītiem apaugušo Šķēli un tas vismaz sākotnēji var nodrošināt zināmu respektu. Paliek jautājums, vai Šķēles interese par ikdienas darbu Saeimā nevājināsies, kad mediju un kolēģu uzmanība pret ierindas deputātu atslābs.

Bijušais Talsu mērs Aivars Lācarus, kurš kopā ar TP pēdējās vēlēšanās ir zaudējis varas kontroli pašvaldībā, Pietiek uzsver, ka Šķēles loma partijā vispār netiek apšaubīta kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņš ir to izveidojis. Līdzīgu argumentu nesen intervijā Pietiek lietoja ekspremjers Aigars Kalvītis, par spīti vecajām domstarpībām ar Šķēli, saglabājot lojalitāti viņam kā partijas līderim. TP nav manis būvēta laiva, tādēļ ja nepatīk tajā braukt, vienīgā iespēja ir izkāpt un aiziet, uzskata Kalvītis.

Jautāts, vai aizdomas par Šķēles praksi politisko varu izmantot biznesa interesēs, nav viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ sabiedrība vēlēšanās nenoticēja TP piedāvājumam, Lācarus min, ka pašlaik, kad TP nav kādreizējās politiskās ietekmes un līdz ar to iespējas sev nevēlamas lietas notušēt, visiem tiem, kas šādas aizdomas par Šķēli kultivē, ir īstā iespēja pierādīt to pamatotību.