Iesaki rakstu:

Ar nopietnu problēmu saskārusies Limbažu novada ģimnāzija, kuras vēstures skolotājam ar 30 gadu pieredzi un lieliskiem darba rezultātiem izrādījusies „nepareiza” izglītība. Lai gan viņš ir uzrakstījis pat mācību materiālu „NATO un Latvijas drošība”, viņam, lai turpinātu skolotāja darbu, pašam jāsēžas augstskolas solā.

Limbažu novada ģimnāzijas akreditācijā atklājies, ka vēstures skolotājam Uldim Umulim ir padomju laiku Maskavas Augstākās komjaunatnes skolas diploms, kurš netiek atzīts ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā. Tā kā par skolotājiem drīkst strādāt tikai personas ar augstāko pedagoģisko izglītību, lai turpinātu darbu skolā, viņam jāsāk mācības bakalaura grāda iegūšanai.

Tas, ka skolotāja PSRS laikā iegūtā izglītība netiek atzīta, atklājies jau pirms diviem gadiem, kad Akadēmiskās informācijas centrs atzinis, ka Maskavas komjaunatnes augstskolas diploms netiek pielīdzināts bakalaura grādam Latvijā. Kā skaidro Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča, faktiski jau tobrīd bija jāsāk risināt problēmu un skolai nebija tiesību turpināt ar viņu darba attiecības. Ja nebūtu veikta skolas akreditācija, iespējams, šis fakts netiktu pamanīts. Taču Izglītības un zinātnes ministrija nedrīkst nereaģēt šādā situācijā.

„Ir formālā puse, kura ir jāievēro. Likumi ir jāievēro visiem. Tādēļ mēs meklējam risinājumu, jo saprotam, ka viņš ir izcils skolotājs ar ļoti labām atsauksmēm. Tādēļ esam piedāvājuši viņam augstskolas un programmas, kurās viņš divu gadu laikā varētu iegūt darbam nepieciešamo dokumentu,” skaidro Juhņēviča.

Umulis esot apliecinājis, ka jau šogad stāsies Latvijas Universitātē vēstures bakalaura grāda iegūšanai, taču šāda izglītība vienalga viņam neļautu strādāt skolā. Tādēļ IKVD piedāvājusi izvērtēt iespējas studēt Rīgas Pedagoģijas izglītības un vadības akadēmijā, Liepājas Universitātē, Rēzeknes augstskolā, vai Daugavpils Universitātē, izvēloties studiju programmu “Skolotājs” ar attiecīgu specializāciju. 

Izglītības un zinātnes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Olupe atzīst, ka šī ir vienīgā šāda situācija Latvijā. „Redzot to milzīgo atbalstu, kāds ir šim skolotājam, ir skaidrs, ka viņš tiešām ir ļoti labs skolotājs. Tādēļ tiek meklēts risinājums problēmai,” norāda Olupe, atzīstot, ka tomēr bez atbilstoša diploma strādāt par skolotāju nevar.

Juhņēviča norāda, ka augstskolās noteikti ņems vērā viņa pieredzi un zināšanas, tādēļ bakalaura grādu varētu iegūt neklātienē divu gadu laikā, kas būtu arī lētāk.

Cīnoties par iemīļotā skolotāja tiesībām turpināt strādāt, absolventi vērsušies gan ministrijā, gan IKVD, kā arī medijos. Limbažu laikrakstā Auseklis kāda absolvente atgādina, ka daudzi bijušie Umuļa audzēkņi izvēlējušies studēt politoloģiju, vēsturi, filozofiju un pašlaik strādā Latvijas ministrijās, Briselē un ieņem nozīmīgus amatus.

Par savu veikumu skolotājs 2008.gadā saņēmis piektās pakāpes Atzinības krustu un tā goda zīmi. „Savā laikā Maskavas ierēdņi, novērtējot topošā skolotāja izcilās prāta spējas, pievēra acis uz to, ka viņš ir leģionāra bērns, dzimis Sibīrijā. Bet Latvija, kuras labā skolotājs godprātīgi kalpojis lielāko daļu mūža, šobrīd pagriež muguru, jo likuma burts ir svarīgāks par likuma garu,” neizpratni pauž viņa bijusī skolniece.