Iesaki rakstu:

Apvienības Par labu Latvija (PLL) premjera kandidāts, bijušais satiksmes ministrs, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers melo. Tieši viņa kā vienīgās valsts amatpersonas un valsts interešu pārstāvja - satiksmes ministra paraksts ir zem 2009. gada 4.martā noslēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma, kas būtiski mīkstinājis valsts savulaik ar skandināvu lidsabiedrību SAS noslēgto akcionāru līgumu par labu lidsabiedrības vadītājam Bertoldam Flikam piederošajai firmai Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Ko paveicis Šlesers

Parakstot šo akcionāru līgumu, Šlesers faktiski vājinājis valsts kā lielākās airBaltic īpašnieces (52,6%) pozīcijas, nevis tās spēcinājis, kā pienāktos darīt godprātīgai valsts amatpersonai - satiksmes ministram, kura galvenais pienākums ir ievērot un aizstāvēt valsts intereses.

Šis līgums, ko šodien publicējam, paplašina BAS kā mazākuma akcionāra pilnvaras un pieļauj, ka visa reālā kontrole pār airBaltic ir Flika rokās. Lai arī Šlesers medijos apgalvojis, ka, parakstot līgumu, vadījies pēc tā akcionāru līguma, kas bija slēgts ar iepriekšējo airBaltic īpašnieku SAS, tā nav taisnība. Vairākos būtiskos punktos Šlesera parakstītais līgums ir stiprinājis Flika, nevis valsts pozīcijas. Turklāt jau līgums ar SAS (Fliks 2009.gada janvāri par 47 miljoniem latu nopirka SAS piederošās 47,2% airBaltic akciju) tika kritizēts, kā valsts intereses ierobežojošs.

Šlesers pēc tam, kad Fliks un BAS kļuva par airBaltic īpašnieku, varēja censties noslēgt tādu līgumu, kas privātajam īpašniekam nedotu tik lielu kontroli pār lidsabiedrību. Kā rāda dokumenti, bijušais ministrs ir rīkojies tieši pretēji un vēl vairāk stiprinājis privāta īpašnieka tiesības.

Būtiski ir arī, ka, parakstot Flikam izdevīgo airBaltic akcionāru līgumu, Šlesers, iespējams, pārkāpis kārtību, kādā valsts vārda jāparaksta komerciāli sadarbības līgumi. Proti, esošā kārtība nosaka, ka uz šādiem dokumentiem jābūt arī ministrijas augstākā ierēdņa, valsts sekretāra parakstam. Šlesers šo kārtību nav ievērojis, jo, kā redzams no dokumentu kopijām, līgumu nav parakstījis toreizējais SM valsts sekretārs Nils Freivalds.

Nav izslēgts, ka šis varētu būt iemesls, lai apstrīdētu līguma parakstīšanu vai vismaz Šlesera pilnvaras toreiz, pēdējās dienās, pirms ministra pilnvaru nolikšanas (Ivara Godmaņa valdība krita 2009.gada 20.februārī, Valda Dombrovska valdību Saeima apstiprināja 12.martā) parakstīt līgumu bez valsts sekretāra apstiprinājuma.

Šis airBaltic akcionāru līgums ir konfidenciāls un nekad nav publiskots. Neoficiāli līdz šim kā iemesls tam, kāpēc līgumu nevar nodot atklātībai, skanēja norāde, ka par tā publiskošanu līgumā paredzēts 100 000 latu sods.

Nekā tāda līgumā nav. Tas tikai atklāj, kāpēc Flika nekaunība pēc airBaltic daļu iegādes varēja sist tik augstu vilni, kāpēc viņš atļaujas valsti vazāt aiz deguna, diktēt noteikumus lidostai Rīga un kāpēc, piemēram, aci nepamirkšķinājis varēja melot par airBaltic zīmola pārdošanas darījumu. Tas viss - pateicoties Šleseram.

Galvenie jautājumi, kas rodas, analizējot Šlesera parakstīto līgumu, ir: kura akcionāra - valsts vai Flikam piederošās BAS - interesēs airBaltic līgums parakstīts un kāpēc. Analizējot, ko no BAS interesēs mīkstinātā līguma ieguvis Fliks, izriet secinājums, ka Šlesers ar šāda līguma parakstīšanu pakalpojis airBaltic privātajam īpašniekam. Kāpēc viņš to darījis? Iespējams, ar BAS viņu saista kas vairāk nekā tikai siltās un draudzīgās attiecības ar Fliku. Ņemot vērā arī Flika labās attiecības ar otru PLL līderi Andri Šķēli un žurnāla Ir atklāto, ka Šķēles ģimene kļuvusi par Flika biznesa partneriem [Šķēles ģimenei piederošs uzņēmums Ave Lat Sargs ir līdzīpašnieks BAS piederošajā North Hub Security], iespējams, tomēr ne bez pamata ir versija, ka Fliks airBaltic darījumā ir tikai koša izkārtne, un, ka aiz BAS slēpjas vēl divu īpašnieku - politiķu Šlesera un Šķēles intereses (nauda).

Vienīgais veids, kā valsts pašlaik var īstenot ietekmi airBaltic, ir lidsabiedrības padome, kurā valstij ir 3 vietas, BAS - 2 vietas. Tomēr arī šajā punktā Šlesera parakstītais līgums ir spēris soli pretim Flika kompānijai. Proti, ja iepriekšējais airBaltic akcionāru līgums ar SAS stingri paredzēja, ka valstij pienākas airBaltic padomes priekšsēdētāja vieta, bet privātajam īpašniekam - padomes priekšsēdētāja vietnieka, tad Šlesera parakstītajā līgumā noteikts, ka varbūt arī otrādi. Tas nozīmē, ka faktiski Flikam piederošā BAS var kontrolēt gan visu airBaltic menedžmentu un valdi, gan arī uzraudzīt valdes darbu.

Kāpēc Flika vārtos?

Šleseram nav taisnība, ka valsts kā airBaltic akcionāre var brīvi mainīt līguma nosacījumus un ka tā ir pašreizējās valdības neizdarība, kāpēc līgums ar BAS ir tāds, kas ierobežo valsts intereses. Taisnība Šleseram ir tikai tik tālu, ka viņa parakstītais akcionāru līgums formāli paredz iespēju vienoties par tā izmaiņām, taču līguma pantam, kas to nosaka ir arī otra puse. Proti, jebkādas izmaiņas Šlesera parakstītajā līgumā var notikt tikai ar abu pušu abpusēju rakstisku vienošanos.

Līgumā skaidri pateikts, ka atbilde par vienas Puses (akcionāra) piedāvātiem grozījumiem otrai Pusei jādod divu mēnešu laikā un, ka pēc grozījumu priekšlikumu piedāvāšanas pusēm nav pienākums vienoties par kādiem šī līguma grozījumiem. Vienkāršā, ne juristu valodā tas nozīmē, ka valsts SM personā kā airBaltic kontrolpaketes īpašniece kaut vai ik dienu var rakstīt un sūtīt Flika piederošajai BAS vēstules ar priekšlikumiem līguma grozījumiem. Fliks ar divu mēnešu termiņu var uz tām atbildēt, taču nekādas sekas tas neizraisa, jo, kamēr Fliks tādiem līguma grozījumiem, kas spēcinātu valsts pozīcijas nepiekrīt, tos nav iespējams veikt.

Ar šo līguma punktu arī skaidrojams, kāpēc šopavasar pēc tam, kad valdība izlēma par airBlatic kapitāla palielināšana no jauna pārslēgtajā akcionāru līgumā, valstij tā arī neizdevās panākt jebkādus grozījumus, kas stiprinātu tās ietekmi airBaltic valdē. Vienīgā izmaiņa Šlesera parakstītajā līgumā, kurai pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas Fliks piekrita, bija grozījumi vienā līguma punktā par sabiedrības valdi, nosakot, ka četru valdes locekļu vietā airBaltic ir viens valdes loceklis.

Liela jēga no Flika piekrišanas šādiem grozījumiem nebija, jo Šlesera parakstītā līguma nākamais punkts par uzņēmuma valdi nosaka, ka tiesības nominēt kandidātu valdei ir tikai BAS. Lai arī, Valda Dombrovska valdībai aprīlī lemjot par 15,6 miljonu latu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā, Fliks bija mutiski piekritis priekšlikumam grozīt akcionāru līgumu, paredzot, ka valstij ir veto tiesības nominēt valdes locekli, vēlāk Fliks tam nepiekrita. Rezultātā Fliks kā BAS vienīgais īpašnieks sevi arī nominējis par vienīgo airBaltic valdes locekli.

Šlesera parakstītais līgums ir paplašinājis airBaltic valdes pilnvaras un kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem nodevis Flika rokās. Bez valsts kā lielākā īpašnieka akcepta Fliks var slēgt būtiskus, līdz 10 miljoniem eiro vērtus līgumus, tos izbeigt vai grozīt, lai arī SAS līgums noteica, ka valde var izlemt par līgumiem līdz 1 miljonam dolāru. Turklāt SAS līgums ierobežoja arī valdes pilnvaras bez padomes akcepta lemt par izdevumiem un investīcijām, kas ir lielākas par 3 miljoniem dolāru. Šāda punkta Šlesera parakstītajā līgumā vispār nav.

Vēl būtiski, ka bez saskaņošanas ar padomi Fliks kā valde var lemt arī par airBaltic floti, turklāt ne tikai par gaisa kuģu iegādi, bet arī atsavināšanu (pārdošanu), kā arī lidmašīnu nomu. Tas nozīmē, ka Fliks vienpersoniski kādā jaukā dienu var izlemt par airBaltic lidmašīnu pārdošanu vai iznomāšanu, piemēram, kādai jaunai lidsabiedrībai Lietuvā un valsts kā lielākais akcionārs par to neko pat nezinās, jo ar padomi (vienīgā institūcija, kurā ir valsts pārstāvji) šāds lēmums nav jāsaskaņo.

Vai Dombrovska lēmums vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Šlesera parakstītā līguma atbilstību valsts interesēm ir nopietni izsvērts, un vai tas nesīs augļus? Formāli raugoties Škesera rīcībā, vienpersoniski, bez valdības akcepta parakstot airBaltic akcionāru līgumu, likumu pārkāpumu nav. Turklāt nevienā valsts politikas dokumentā nav definēts, kas ir valsts intereses lidsabiedrībā airBaltic.

Tāpēc ļoti iespējams, ka prokuratūras pārbaude, kuru tā sākusi par Dombrovska iesniegumu, beigsies bez rezultāta. Tiesa, tā tas būs, ja vien prokuratūra līguma vērtēšanai nepieies plašāk, nekā Dombrovskis norādījis savā iesniegumā, kuru daļēji varētu nodēvēt par premjera priekšvēlēšanu cīņu kārti.