Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne tikai pašreizējam tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam netieši daļēji piederošs uzņēmums vien pirms dažiem gadiem iesaistījies likumīgās nodokļu apiešanas shēmās, par kurām ministrs tagad sakās nekā nezinām. Štokenberga amatpersonas deklarācijas, Lursoft un Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka arī viņš pats 2005.-2006. gadā bijis iesaistīts vismaz vienā likumīgā nodokļu apiešanas shēmā, kuras rezultātā valsts nav saņēmusi aptuveni 1,5 miljonus latu.

Par "oficiālu" miljonāru Štokenbergs kļuva 2006. gadā: kā rāda viņa 2007. gadā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, tieši 2006. gadā viņam nekustamo īpašumu buma pilnbriedā kopā ar septiņiem kompanjoniem izdevās igauņu uzņēmumam Manutent Latvia pārdot firmu Āzenes Properties. Šīs kompānijas galvenā manta bija 5483 kvadrātmetru zemesgabals Rīgā, Balasta dambī 11.

Darījuma rezultātā Štokenberga ienākumu daļa saskaņā ar viņa deklarāciju bija 1,99 miljoni eiro, un, spriežot pēc tā, ka Āzenes Properties vienādās daļās piederēja astoņiem kompanjoniem, var secināt, ka kopējais darījuma apjoms bija nepilni 16 miljoni eiro.

Taču pirms šī peļņu nesošā darījuma, kā rāda Lursoft dati, bija noticis kāds cits Āzenes Properties īpašnieku maiņas darījums. Līdz pat 2005. gada 21. martam Āzenes Properties bija piederējusi nevis astoņiem kompanjoniem – fiziskajām personām, bet gan juridiskai personai – SIA Kapitāla virsotne, kurā savukārt īpašnieki bija faktiski tie paši kompanjoni (no kuriem daža vietā bija ārzonas vai pašmāju kompānija vai dzīvesbiedrs), tostarp arī tagadējais tieslietu ministrs Štokenbergs.

Savukārt nākamo gadu un divas dienas Āzenes Properties tieši piederēja Štokenbergam un pārējiem septiņiem īpašniekiem (viņu vidū eksbaņķieri Arnolds Laksa un Vilis Dambiņš, bijušā Lattelecom vadītāja Nila Melngaiļa dzīvesbiedre u.c.), kuri saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmumu ar visu tā zemes īpašumu 2006. gada 23. martā pārdeva SIA Manutent Latvia.

Kā rāda Kapitāla virsotnes gada pārskats un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, firma Āzenes Properties 2004. gadā zemi bija iegādājusies par 1,31 miljonu latu. 2005. gadā pārdodot saviem īpašniekiem kompāniju Āzenes Properties, Kapitāla virsotne darījumā oficiāli nopelnīja tikai 70,6 tūkstošus latu.

Tātad Štokenbergam un kompanjoniem piederošā firma Kapitāla virsotne tai piederošo uzņēmumu Āzenes Properties pašam Štokenbergam un kompanjoniem pārdeva faktiski par zemesgabala iegādes vērtību (nekādi citi zemesgabali Āzenes Properties nav piederējuši). Savukārt astoņu kompanjonu tīrā peļņa, pārdodot Āzenes Properties igauņiem, jau bija 9,9 miljoni latu.

Ja uzņēmumu Āzenes Properties igauņiem būtu pārdevusi Kapitāla virsotne, tai par šo apjomīgo peļņu būtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, - aptuveni rēķinot, nepilns pusotrs miljons latu. Taču Latvijas valsts šo naudu nesaņēma, jo pašreizējais tieslietu ministrs ar kompanjoniem uzņēmumu Āzenes Properties pārdeva paši sev un tad igauņiem pārdeva jau kā fiziskās personas, kam tolaik par kapitāldaļu pārdošanā gūtu peļņu nekādi nodokļi nebija jāmaksā.

Tas savukārt nozīmē, ka atšķirībā no iepriekš aprakstītajiem uzņēmuma Varavīksnes nami shēmu darījumiem, par kuriem Štokenbergs sakās neko nezinām, jo tieši ar tiem neesot saistīts, aprakstītajā likumīgas nodokļu apiešanas shēmas īstenošanā viņš ir aktīvi piedalījies, pats personiski arī gūdams no tās būtisku labumu.

Ne Štokenbergs, ne viņa preses sekretāre pirmdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņš izvēlējās atpirkt kapitāldaļas no viņam piederošas SIA un tās pārdot tālāk, nevis ļaut, lai minētās SIA Āzenes Properties kapitāldaļas pārdod pati SIA Kapitāla virsotne - vai tāpēc, lai SIA Kapitāla virsotne nevajadzētu maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli, jeb kādu citu iemeslu dēļ?

Savukārt bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns Pietiek šos faktus komentēja šādi: „Pēc jūsu stāstītā, šajos darījumos nekā nelikumīga nav. Ja šādi darījumi bija regulāri, to varēja traktēt kā saimniecisko darbību un aplikt ar nodokļiem. Ja šāds darījums tika veikts tikai vienu reizi, tad tolaik nodokļi nebija jāmaksā.

Bet ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja uzņēmums A pa taisno būtu pārdevis sev piederošo uzņēmumu B ar zemi uzņēmumam C, tad būtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis. Taču valsts nesaņēma neko, jo privātpersonām nodokļi par kapitāla daļu pārdošanu un kapitāla pieaugumu nebija jāmaksā.

Tā tolaik darīja daudzi, tādēļ, kad VID pamanīja šādu praksi, rakstīja Finanšu ministrijai likuma izmaiņu priekšlikumu, lai šādas shēmas izslēgtu.

Vai cilvēks, kas veicis šādu shēmošanu, pēc tam drīkst citiem pārmest, ka viņi izmanto likumā dotās legālās iespējas maksāt mazākus nodokļus vai nemaksāt nemaz? Tas atkarīgs no katra godaprāta. Izskatās, ka šim cilvēkam godaprāta nemaz nav.”

Novērtē šo rakstu:

0
0