Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Premjeres Laimdota Straujuma (Vienotība) nesaskata analoģijas starp viņas kritizēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka metodi bez atklātas procedūras uzrunāt augstiem amatiem birojā sev pazīstamus kadrus, kā arī pašas valdības ministru piekoptu līdzīgu praksi, - tā var secināt no premjeres atbildēm uz Pietiek jautājumiem. Gan jautājumus, gan atbildes publicējam pilnībā.

Ceturtdien, 10. aprīlī Straujuma izdeva rezolūciju, aicinot Streļčenoku nodrošināt, lai KNAB ievēro labas pārvaldības principus personāla atlasē. Tā bija novēlota reakcija uz LTV Panorāmas 19. martā ziņoto, ka Streļčenoks KNAB vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatam bez konkursa un publiskas apspriešanas uzaicinājis Drošības policijas izmeklētāju Višņevski. Abus saista personiska pazīšanās no kopīgiem studiju laikiem.

Streļčenoka mēģinājums slēpti, bez atklātas procedūras un skaidriem kritērijiem KNAB priekšnieka vietnieka amatā, kas kontrolē biroja operatīvo un izmeklēšanas darbu, iecelt mazpazīstamu izmeklētāju nebija pēdējo mēnešu vienīgais gadījums saistīts ar "savējo" iebīdīšanu amatos, kas radīja aizdomas par tirgošanos ar ietekmi un lēmumu ietekmēšanu.

Pie speciāli izveidota amata Rīgas brīvostas uzņēmumā bez konkursa nesen tika KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieka Jura Juraša sieva Alla Juraša. Bez publiskas apspriešanas, pateicoties sakariem un uzticamībai partijā satiksmes ministrs Anrijs Matīss panāca Vienotības biedres Olitas Augustovskas iecelšanu Starptautiskās lidostas Rīga valdē. Pateicoties politiskam aizkulišu tirgum, Straujumas valdība atbalstīja Reformu partijas biedres Sandras Sondores-Kukules iecelšanu Ventspils brīvostas valdē.

Premjere Straujuma analoģiju starp šiem Pietiek minētajiem piemēriem un Streļčenokam pārmesto rīcību nesaskata un to attaisno ar formālu procedūru ievērošanu, - tā var secināt no viņas preses sekretāres Džeinas Tamuļevičas sniegtajām atbildēm. Tāpat kā Streļčenoks atbildē uz Straujumas rezolūciju savus lēmumus par Višņevska necaurspīdīgo virzīšanu KNAB priekšnieka vietnieka amatā pamato ar biroja iekšējo normatīvo aktu un procedūras ievērošanu, Straujuma attiecībā uz Sondores-Kukules iecelšanu Ventspils brīvostas valdē atsaucas uz Ministru kabineta koleģiālu lēmumu, kas bijis tam pamatā.

Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likuma norma par labas pārvaldības principu ievērošanu, uz kuru rezolūcijā Streļčenokam atsaucas Straujuma, runā par atklātību pret privātpersonu un sabiedrību un taisnīgu procedūru īstenošanu, gadījumos, kad šāda prakse nav ievērota premjeres vadītajā koalīcijā vai no personu puses, kas KNAB atrodas opozīcijā Streļčenokam, Straujuma uz to skatās caur pirkstiem.

 

Pietiek premjerei saistībā ar viņas rezolūciju Streļčenokam nosūtītie jautājumi un premjeres preses sekretāres sniegtās rakstveida atbildes:

1. Kas konkrētajā gadījumā tiek saprasts ar "labas pārvaldības principiem personāla atlasē"? Proti, uz kurā politiskā dokumentā vai normatīvā aktā (miniet dokumentu un redakciju) definētiem labas pārvaldības principiem premjere atsaucas?

Procesa caurspīdīgums un tiesisku procedūru ievērošana. Labas pārvaldības principa ievērošana ir valsts pārvaldes pamatvērtība, kas ir arī valsts pārvaldes atbildības mērs - Augstākās tiesas praksē nostiprināti principi. Labas pārvaldības princips iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likumā un ir attiecināms uz atklātību pret sabiedrību.

2. Streļčenoks KNAB štata vietas papildinājis bez konkursa ar personām, ar kurām ir saistīts personiskām, korporatīvām saitēm. Ja pieņemam, ka rezolūcijā tiek aicināts atturēties no šādas prakses, rodas jautājums: vai un kad premjere plāno ar līdzīgām rezolūcijām vērsties pie a) satiksmes ministra Anrija Matīsa par Vienotības biedres Olitas Augustovskas iecelšanu bez konkursa Starptautiskās lidostas Rīga valdē? b) kad un vai premjere ar līdzīgu rezolūciju plāno vērsties pie ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska par Reformu partijas biedres Sandras Sondores-Kukules virzīšanu Ventspils brīvostas valdē?

Ministru prezidente ar rezolūciju uzdeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk - KNAB) sniegt informāciju par veiktajām darbībām attiecīgā principa ievērošanā. Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju (saņemta 2014. gada 11. aprīlī), personālatlases darbības notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā KNAB iekšējo normatīvo aktu prasībām, kas cita starpā nosaka tiesības veikt personālatlases darbības, izmantojot „vervēšanas” metodi. Ministru prezidente detalizēti iepazīsies ar vēstulē iekļauto informāciju un tikai pēc tās būs iespējams izdarīt secinājumus, vai attiecīgā personālatlases kārtība nodrošina attiecīgā principa ievērošanu.

Ministru prezidente ar mērķi novērst dažādas spekulācijas par amatpersonu iecelšanu amatos ir uzdevusi Valsts kancelejai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Pārresoru koordinācijas centru izstrādāt Ministru kabineta iekšējā normatīvā akta - instrukcijas projektu, kas noteiktu kārtību, kādā tiek nominēta publisko personu kapitālsabiedrību valde un padome, paredzot, ka nominācijas process notiek caurskatāmi un atklāti, un valdes un padomes locekļu kandidātus izvēlas, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Attiecīgā instrukcija tuvāko nedēļu laikā tiks nodota saskaņošanas procesam.

3. Ja premjere neplāno vērsties ar analoģiskām rezolūcijām par minētajiem gadījumiem, kad ir pārkāpti labas pārvaldības principi personālatlasē, lūdzu pamatot iemeslus, kādēļ.

Saskaņā ar Likuma par ostām 8.panta trešo daļu Ventspils ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri Ventspils pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar Ventspils pilsētas domes lēmumu, un četri — ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets. 2014. gada 1. aprīļa Ministru kabineta sēdes ietvaros tika pieņemts koleģiāls lēmums par Sandras Sondores-Kukules iecelšanu amatā. Savukārt attiecībā par Olitas Augustovskas iecelšanu amatā attiecīgo jautājumu Ministru prezidente klātienē ir pārrunājusi ar satiksmes ministru un panākta vienošanās, ka, lai veicinātu attiecīgo procesu caurspīdīgumu ir jāizstrādā vienoti kritēriji un jānosaka kārtība atlases procesam.

4. Martā KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša sieva Alla Juraša tika bez konkursa, neievērojot labas pārvaldības principus personāla atlasē, pieņemta darbā par Rīgas brīvostas pārvaldei piederoša uzņēmuma Rīgas brīvostas flote ģenerāldirektori, speciāli viņai izveidojot šo amatu. Vai premjere plāno vērsties pa tiešo vai caur ministrijām pie Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Finanšu ministrijas deleģētajiem un valdības apstiprinātajiem brīvostas valdes locekļiem, lai mudinātu ievērot labas pārvaldības principus personālatlasē? Un atkal - ja neplāno, tad lūdzu argumentāciju, kādēļ.

Rīgas brīvostas pārvalde ir atvasināta publiska persona, kas veic Rīgas brīvostas pārvaldīšanu un darbojas publisko un privāto tiesību jomā, un tā atrodas Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiek īstenota ar satiksmes ministra starpniecību. Savukārt SIA Rīgas brīvostas flote ir Rīgas brīvostas pārvaldes dibināta komercsabiedrība, kuras mērķis ir veikt saimniecisko darbību. Attiecīgās komercsabiedrības ģenerāldirektore nav uzskatāma par valsts amatpersonu, līdz ar to personas pieņemšanu un atbrīvošanu no amata regulē Darba likums.

Novērtē šo rakstu:

0
0