Iesaki rakstu:

Sniedzot rakstisku atbildi uz premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) rezolūcijā pausto kritiku par labas pārvaldības principu neievērošanu, bez konkursa aicinot vadošos amatos darbiniekus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks informējis, ka Drošības policijas izmeklētājs Aldis Višņevskis KNAB priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā uzaicināts, izmantojot"vervēšanas" metodi.

Ceturtdien, 10. aprīlī Straujuma izdeva rezolūciju, aicinot Streļčenoku nodrošināt, lai KNAB ievēro labas pārvaldības principus personāla atlasē. Tā bija novēlota reakcija uz LTV Panorāmas 19. martā ziņoto, ka Streļčenoks KNAB vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatam bez konkursa un publiskas apspriešanas uzaicinājis Drošības policijas izmeklētāju Višņevski. Abus saista personiska pazīšanās no kopīgiem studiju laikiem, kas radīja iespaidu, ka Streļčenoks meklē sev lojālus darbiniekus, ar kuriem "atšķaidīt" savstarpēju konfliktu plosītā KNAB rindas.

Ceturtdien premjere ar rezolūciju uzdeva KNAB sniegt informāciju, kādas darbības biroja vadība veikusi, lai ievērotu labas pārvaldības principus personāla atlasē Streļčenoka vadītajā iestādē. KNAB atbilde uz Straujumas rezolūciju saņemta piektdien, 11. aprīlī, Pietiek informēja premjeres preses sekretāre Džeina Tamuļeviča. 

KNAB vadība Straujumai norādījusi, ka personālatlases darbības birojā notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tai skaitā KNAB iekšējo normatīvo aktu prasībām, kas cita starpā nosaka tiesības veikt personālatlases darbības, izmantojot „vervēšanas” metodi. Premjere sola detalizēti iepazīties ar vēstulē iekļauto informāciju, un tikai pēc tās būs iespējams izdarīt secinājumus, vai attiecīgā personālatlases kārtība nodrošina attiecīgā principa ievērošanu, informēja Tamuļeviča.

Ar "labas pārvaldības principiem personāla atlasē" Straujuma šai kontekstā saprotot procesa caurspīdīgumu un tiesisku procedūru ievērošanu. "Labas pārvaldības princips iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likumā un ir attiecināms uz atklātību pret sabiedrību," atbildē Pietiek pirmdien norādīja premjeres pārstāve. Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka labas pārvaldības princips ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

Pietiek jau rakstījis, ka Drošības policijas izmeklētājs Višņevskis, kuru Streļčenoks lielā slepenībā bija nolūkojis KNAB priekšnieka vietnieka amatam korupcijas apkarošanas jautājumos, bijušo kolēģu vidū tiek raksturots kā "izpildīgs" jeb tāds, kurš pilda uzstādījumus no augšas. Višņevskis savā pēdējā skaļākajā izmeklēšanā, kad Drošības policija skaidroja, no kurienes un ar kuru amatpersonu iesaisti noplūdis Valsts kancelejas sagatavotais ziņojums par tiesvedību ar bijušo airBaltic akcionāru Bertoltu Fliku, izmantojis tādas metodes kā lietisko pierādījumu izņemšana žurnālistu un augstu amatpersonu darbavietās, kā arī kratīšanas amatpersonu dzīvesvietās.

Višņevska bijušie kolēģi Drošības policijā Pietiek pauduši viedokli, ka citādi inertais izmeklētājs, kurš darba kabinetu pametot pulksten 17, šādu centību un izmeklēšanas metodes demonstrētu vienīgi, saņēmis skaidras norādes un garantijas "no augšas". Jau gadu mijā izskanēja versijas, ka Višņevskim apsolīts paaugstinājums.

Kopš ceturtdienas situācija ir mainījusies, jo pirmās instances tiesa uzdeva atjaunot amatā, Streļčenoka atbrīvoto KNAB priekšnieka vietnieci korupcijas apkarošanas jautājumos Jutu Strīķi, kura jau nedēļas beigās bija atgriezusies darbā. Višņevskim vismaz līdz tālākajai notikumu attīstībai tiks piedāvāts cits amats, izriet no KNAB vadības skaidrojumiem.