Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Trīs atkritumu apsaimniekošanas kompānijas apstrīdējušas Jūrmalas domes izsludināto atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu, norādot uz vairāk nekā desmit neatbilstībām normatīvajiem aktiem. Turklāt kūrortpilsētas pašvaldība nav spējusi sniegt atbildes uz potenciālo pretendentu jautājumiem saistībā ar nekonkrēti un neizprotami formulētiem iepirkuma noteikumiem. Gata Trukšņa (attēlā) vadītā Jūrmalas pašvaldība gan uzskata, ka tik liels sūdzību skaits neesot nekas ārkārtējs, jo lielajiem iepirkumiem gandrīz vienmēr ir arī daudz sūdzību.

Sūdzības par 5.augustā izsludināto atklāto konkursu “Sadzīves atkritumu apsaimniekošana Jūrmalas pilsētā” iesniedzis gan pašreizējais atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks, gan vēl divi pretendenti - Eko Kurzeme un Ragn-Sells.

Pretenzijas, ko uzņēmēji izvirza pret Jūrmalas domes izsludinātā konkursa nolikuma ir visdažādākās, sākot no tā, ka šis nolikums ir labvēlīgs tikai vienam uzņēmumam – esošajam apsaimniekotājam Jūrmalas namsaimnieks, beidzot ar neskaidriem pretendentu vērtēšanas kritērijiem un absurdām un neizpildāmām prasībām un termiņiem.

Uzņēmēji sūdzas par prasību izpildītājam pēc līguma parakstīšanas veikt organizatoriskos pasākumus, kas nodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzsākšanu ar līguma noslēgšanas brīdi, vadoties no iepriekšējā sadzīves atkritumu apsaimniekotāja saistībām pret atkritumu radītājiem un valdītājiem līdz jaunu līgumu noslēgšanai. Savukārt šajā pat līguma projektā noteikts, ka izpildītājs līguma izpildi uzsāk ne ātrāk kā no 2016.gada 1.janvāra.

Uzņēmējprāt, uzreiz pēc iepirkuma līguma noslēgšanas pakalpojumu sniegšanu var uzsākt tikai tas atkritumu apsaimniekotājs, kas pašlaik veic atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā, proti, SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo nav iespējams jaunam atkritumu apsaimniekotājam uzreiz noslēgt līgumus ar iedzīvotājiem un izvietot visiem iedzīvotājiem konteinerus atkritumu savākšanai.

Ieinteresēto piegādātāju sanāksmē vairāki pretendenti uzdevuši jautājumus par mājsaimniecību noslēgto līgumu skaitu - cik mājsaimniecībām pieder savi un kāda veida konteineri, kāda ir izvešanas regularitāte u.tml. Taču sanāksmē Jūrmalas dome šādas atbildes neesot sniegusi.

Ņemot vērā, ka šī iepirkuma ietvaros apsaimniekotājam ir pienākums iedzīvotājiem ne tikai piedāvāt konteinerus dažāda veida lietošanai, bet arī nodot lietošanai ar izpirkuma tiesībām vai ļaut izmantot savus konteinerus, tad informācijai par esošo situāciju būtu jābūt apkopotai un pieejamai visiem pretendentiem jau iepirkuma procesā, lai pretendenti uz vienlīdzīgiem nosacījumiem varētu sagatavot savu piedāvājumu.

Viens no sūdzības iesniedzējiem - SIA Eko Kurzeme uzsver, ka kūrortpilsētas dome nav sniegusi atbildes uz visiem jautājumiem ieinteresēto piegādātāju sanāksmē un, lai arī solījusi atbildes ietvert sanāksmes protokolā, tomēr tas nav izdarīts. Turklāt uz potenciālo piegādātāju lūgumu sasaukt vēl vienu sanāksmi nav sekojusi nekāda reakcija. “Nesniedzot atbildes uz visiem paredzētajiem jautājumiem, pasūtītājs izdevīgākā stāvoklī nostāda pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju, jo tam jau ir zināma gandrīz visa informācija, kas nepieciešama piedāvājuma sagatavošanai,” uzskata Eko Kurzeme.

Jūrmalas namsaimnieks savukārt norāda uz pretrunām nolikumā, kur pretendentiem noteiktā prasība viena mēneša laikā pēc līguma noslēgšanas ar Jūrmalas pilsētas domi izstrādāt maršruta lapu sadzīves atkritumu sanākšanai un aizvešanai deponēšanai, nav izpildāma, jo ir pretrunā citai prasībai. Proti, jaunajam apsaimniekotājam tikai trīs mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas ar Jūrmalas pilsētas domi ir jānoslēdz jauni līgumi ar visiem Jūrmalas atkritumu radītājiem.

Līdz ar to nav skaidrs, kā gan apsaimniekotājs var sastādīt maršruta lapu, kur parasti ir norādītas visas klientu adreses, kamēr nav noslēgti visi līgumi un tās nav zināmas. Ir gan diezgan īpatni, ka šādu prasību izvirza Jūrmalas namsaimnieks - uzņēmums, kas tagad strādā Jūrmalā un kam jau ir noslēgti līgumi un gatava maršruta lapa, bez kuras darbs nebūtu iespējams.

Uz pretrunām norāda arī Eko Kurzeme, jo viens nolikuma punkts nosaka - ir jāiesniedz pretendenta apliecinājums, ka līguma noslēgšanas gadījumā pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas tiks iesniegta reģionālās vides pārvaldes izsniegta atļauja sadzīves atkritumu apsaimniekošanai Jūrmalas pilsētā, savukārt iepirkuma nolikuma pielikumā pievienotajā līguma projektā ir noteikts, ka izpildītājs ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā pēc līguma noslēgšanas iesniedz  šo dokumentu. “No minētās punkta redakcijas izriet, ka par iepirkuma uzvarētāju var tikt atzīts pretendents, kam nav izsniegta atkritumu apsaimniekošanas atļauja un kas nemaz nevar būt tiesīgs sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus Jūrmalā,” secina Eko Kurzeme.

Nolikumā iekļauta prasība, ka atkritumu apsaimniekotājam katru dienu jāveic sakopšana un sadzīves atkritumu savākšana teritorijai piecu metru rādiusā ap dalīto atkritumu konteineriem. “Šī iepirkuma priekšmets ir atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, nevis teritorijas uzkopšanas darbi. Vienīgais ieguvējs ar šāda punkta iekļaušanu tehniskajā specifikācijā ir SIA Jūrmalas namsaimnieks, kam attiecīgā teritorijā ir daudz sētnieku, kas veic apsaimniekojamo māju teritorijas uzkopšanu un līdz ar to spēj nodrošināt arī tuvumā esošo punktu sakopšanu,” uzskata Eko Kurzeme.

Pret sētnieku pakalpojumu iekļaušanu atkritumu apsaimniekošanas iepirkumā iebilst arī cits pretendents – SIA Ragn-Sells. Uzņēmums atgādina, ka Jūrmalas domes saistošie noteikumi prasa atkritumu apsaimniekotājam nodrošināt atkritumu regulāru izvešanu no atkritumu tvertnēm un tvertņu laukumiem, saglabājot šajās vietās tīrību, nodrošinot uz zemes nokritušo atkritumu savākšanu tvertņu iztukšošanas laikā. “Tas nozīmē, ka atkritumu apsaimniekotājam jāsavāc tie atkritumi, kas rodas iztukšošanas reizēs, nevis jāuzņemas papildus vēl sētnieka funkcijas,” norāda Ragn-Sells.

Uzņēmums arī ir neizpratnē, ka iepirkuma dokumentos nav norādīts, cik konteineri būs nepieciešami, tādējādi apgrūtinot aprēķinu veikšanu. Tāpat Ragn-Sells uzskata, ka apsaimniekotājam tiek nepamatoti izvirzīta prasība apliecināt pieredzi vismaz 20 000 tonnu atkritumu apsaimniekošanā un deponēšanā pēdējos trijos gados. Uzņēmums uzskata, ka apsaimniekošanas un deponēšanas prasības ir jānodala, turklāt prasītais apjoms liedz nelieliem atkritumu apsaimniekotājiem piedalīties konkursā, lai pasūtījuma iegūšanas gadījumā vairotu pieredzi. Tāpat Ragn-Sells iebilst pret prasību apliecināt, ka finanšu apgrozījums pēdējos trīs gados nav bijis mazāks par trīs miljoniem eiro katru gadu.

Arī pašreizējais Jūrmalas atkritumu apsaimniekotājs Jūrmalas namsaimnieks iebilst pret apgrozījuma prasību pēdējos trīs gados vismaz trīs miljonu eiro apmērā, kā arī pret prasībām par nepieciešamo tehniku. Tāpat kā Ragn-Sells pašreizējais kūrortpilsētas atkritumu savācējs neizprot prasību par pieredzi apsaimniekošanā vismaz 20 000 tonnu apmērā, liekot to norādīt kubikmetru apjomos.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) šīs sūdzības paredzējis izskatīt 9.novembrī. Kā Pietiek norādīja IUB vadītāja Dace Gaile, līdz ar sūdzību pieņemšanu izskatīšanai iepirkums ir jāaptur, un tad atkarībā no IUB lēmuma varēs turpināt iepirkumu, vai nu pagarinot termiņu, ja būs nepieciešamas izmaiņas nolikumā, vai arī pēc IUB lēmuma pasludināšanas turpinot iepirkumu, ja IUB nekādas neatbilstības nesaskatīs. Uzraugiem lēmums par sūdzību jāpieņem mēneša laikā no iesniegšanas brīža, taču, ja nepieciešama papildu informācija, šo termiņu var arī pagarināt. Ja iepirkuma procedūra netiek apturēta sūdzības izskatīšanas laikā, tas var draudēt pat ar atbildīgās amatpersonas atlaišanu no darba.

Jūrmalas dome gan neuzskatot, ka trīs sūdzības par iepirkumu ir liels skaits. Kā sarunā ar Pietiek norādīja kūrortpilsētas pašvaldības pārstāve, lielos iepirkumus gandrīz vienmēr esot sūdzības un tā esot "normāla prakse".

Kaut gan Jūrmalas dome ar šo iepirkumu vēlas vismaz vārdos uzlabot atkritumu apsaimniekošanu pilsētā, tomēr tā pat nav paredzējusi jaunu konteineru izvietošanu pilsētā. Apskatot pašreiz pilsētā izvietotos konteinerus, var konstatēt, ka tie ir vizuāli nepievilcīgi, dažādu dizainu un nolietoti. Tieši jaunais iepirkums varētu būt veids, kā šo stāvokli mainīt paredzot, ka uzvarētājam iepirkumā ir jāuzstāda jauni un nelietoti konteineri visiem klientiem, līdzīgi kā tas ir citās pašvaldībās.

Līdz ar iepirkuma noslēgšanos Jūrmala plāno konceptuāli jaunu pieeju atkritumu apsaimniekošanā: līguma darbības pirmajā gadā atkritumu apjoms tiks mērīts tāpat kā līdz šim – kubikmetros, bet, sākot ar 2017. gadu, iecerēts pāriet uz svēršanas sistēmu. „Tas motivēs iedzīvotājus šķirot atkritumus, jo, samazinot atkritumu svaru, samazināsies izmaksas,” skaidro Jūrmalas pilsētas domes deputāts, Transporta un komunālo lietu komitejas priekšsēdētājs Jānis Lediņš. „Šāda pieeja ir pamatota, jo arī uzņēmums, kas savāktos atkritumus nogādā poligonā, norēķinās par apjomu tonnās. Tā kā līgumu paredzēts noslēgt uz septiņiem gadiem, uzņēmējam būs vieglāk plānot savu biznesu un investīcijas svēršanas sistēmas nodrošināšanai.”

Atbilstoši iepirkumu konkursa nosacījumiem tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Trīs mēnešu laikā no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma noslēgšanas ar Jūrmalas pilsētas domi atkritumu apsaimniekotājam būs jānoslēdz līgumi ar visiem Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem sadzīves atkritumu radītājiem un valdītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu – savākšanu un aizvešanu, norāda Jūrmalas dome.

Tieši šos saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijus apšauba arī Ragn-Sells. Iepirkumā ir paredzēts, ka viens no saimnieciskuma kritērijiem ir piedāvātā konteineru cena, taču šī cena tiek veidota no trīs sastāvdaļām: konteinera noma, konteinera noma ar izpirkumu un konteineru iegāde. Šāda veida aprēķins nav samērīgs un neatspoguļo pretendenta faktisko piedāvājumu, jo tiek aprēķināta vidējā cena nesamērīgām vērtībām – konteinera mēneša maksai (izpirkuma un nomas gadījumā) un pirkuma cena (iegādes gadījumā). Tā kā mēneša maksa un iegādes cena ļoti būtiski atšķiras, iegūtais rezultāts neatspoguļos faktisko piedāvājuma izdevīgumu.

Pretendents būs ieinteresēts norādīt lielu mēneša maksu un mazu iegādes maksu, lai matemātiski iegūtu izdevīgāku novērtējumu, savukārt praksē popularizēs tieši mēneša maksas izmantošanu, tādejādi gan pasūtītājs, gan iedzīvotāji iegūs dārgāku pakalpojumu un papildus tam arī pienākumu nomāt vai pirkt atkritumu konteineru.  Papildus tam šāda veida norēķinu, kad iedzīvotājam ir atsevišķi jānomā vai jāpērk konteiners, nav nevienā Latvijas vietā. Pašvaldība gan uz to atbild ar apgalvojumu - kādam esot jābūt pirmajam.

Novērtē šo rakstu:

0
0