Iesaki rakstu:

Pietiek lasītāji, kuriem nav bijis pa spēkam izlasīt visu apjomīgo pēc Drošības policijas un iekšlietu ministra "lūguma" tapušo, pagaidām nezināmu personu radīto, Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Andreja Grišina parakstīto apelācijas sūdzību Lato Lapsas "nefunkcionējošās kameras" lietā, ir ierosinājuši kompaktā formā publicēt interesantākos fragmentus no šī dokumenta. Izpildām šo ierosinājumu, publicējot desmit fragmentus, kuru vidū ir arī viens, kurā pirmoreiz pietiekami skaidri tiek norādīts - Lato Lapsa varētu būt arī ārvalstu spiegs.

1. Jautājums nav par L.Lapsas tiesībām veikt filmēšanu vai fotografēšanu publiskā (sabiedriskā) vietā - šādas tiesības nav apšaubītas, bet tieši veikt filmēšanu, kas saistīta ar tādas informācijas ieguvi un apstrādi, uz ko personai nav tiesības.

2. Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, Valsts policijas ieskatā policijas darbinieka liecinātajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.

3. Sprieduma secinājums, ka nepastāv neviens normatīvs akts, kas aizliegtu fiziskai personai veikt video vai audio fiksāciju sabiedriskā vietā, neatbilst faktiskajai situācijai.

4. Ņemot vērā to, ka filmēšanas/fotografēšanas jautājumā nav sniegts konkrēts tiesiskais regulējums visām situācijām, valsts pienākums ir katrā konkrētā gadījumā paskaidrot personai, kādā veidā filmēšana/fotografēšana apdraud vai varētu apdraudēt sabiedrisko drošību vai citu personu tiesības vai intereses.

5. Policijas darbinieks, kurš veica likumīgās pilnvaras Drošības policijas ēkas apsardzei, konstatējot rīcību, kas traucē šo pilnvaru izpildi un rada sabiedrības drošības interešu apdraudējumu, bija tiesīgs arī pilnībā pārtraukt vai ierobežot gājēju kustību Ērgļu ielā gar Drošības policijas ēku, kas ir sabiedriska vieta un kas attiecīgi būtu būtiskāks ierobežojumos.

6. Personām, kas īstenoja valsts drošības iestādes apsardzi, bija pamats uzskatīt, ka L.Lapsa, ierodoties pie Drošības policijas ēkas ar fotokameru, kurai ir video ierakstīšanas funkcija, un veicot tādas pašas darbības, kādas tika veiktas iepriekš, ir uzsācis prettiesisku informācijas ieguvi.

7. Gadījumā, ja persona filmēšanu neveica, bet šādu darbību imitēja, lietā noskaidrojams personas patiesais mērķis, jo ar savu darbību L.Lapsa konkrētajā situācijā traucēja Drošības policijas, kas ir valsts drošības iestāde, pamatfunkciju izpildē.

8. Būtiska nozīme ir tam, ka L.Lapsa filmēšanu un fotografēšanu neveic privātām vajadzībām, ko apliecina objektīvi veiktās darbības (materiāla publiskošana internetā), bet šādai darbībai ir cits mērķis - iegūt un izpaust informāciju, kurai varētu būt ierobežotas pieejamības informācijas vai klasificētas informācijas statuss.

9. Filmējot un fotografējot personas, kas ieiet Drošības policijā, var tikt aizskarta arī šo personu privātās dzīves intereses, jo ne visas personas, kas ieiet vai vēlas ieiet Drošības policijas ēkā, vai iznāk no tās, attiecīgajā brīdī veic savus dienesta pienākumus.

10. Ņemot vērā to, ka nebūtu samērīgi noteikt vispārēju aizliegumu filmēt vai fotografēt visu ēku, katrs šāds gadījums Drošības policijā tiek vērtēts individuāli, izzinot personu mērķus un rīcības motīvus, kā arī noskaidrojot, vai notikušajā nav noziedzīga nodarījuma, piemēram, spiegošanas, pazīmes.