Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sekojot līdzi notikumu attīstībai par taksometru nozares aizkulisēm publiskajā telpā, saistībā ar lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru taksometru nozarē un vēlmi sakārtot šo nozari, nav saprotams, kāpēc par vienīgo un lielāko “shēmotāju” tiek uzskatīts tikai “Baltic Taxi”, lai gan šajā biznesā darbojas arī tādas kompānijas kā “Panda Taxi”, “Red Cab” u.c., kuras rīkojas prettiesiski, izmantojot 90. gados aizgūtās vecās shēmas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas valstij.

J. Naglis, paužot savu viedokli publiski, ir minējis, ka pērn oficiālais apgrozījums taksometru nozarē bija 10,7 miljoni EUR, no kuriem tieši 7,3 miljonus EUR apgrozīja tieši “Baltic Taxi”. Lai gan patiesais apgrozījums nozarē, pēc J. Nagļa sacītā, ir 4 reizes lielāks – aptuveni 55 miljoni EUR. Kur skatījās Saeima, kad tā pieņēma likuma grozījumus par mikrouzņēmumu? Valsts būtībā izdarīja “lāča pakalpojumu” taksometru nozarei, paverot iespēju izstrādāt jaunu shēmu “Baltic Taxi”, lai izvairītos no nodokļu nemaksāšanas.

Nevienam nav noslēpums, ka taksisti, lai slēptu patiesos ienākumus, griež atpakaļ skaitītājus, slēpjot patiesi nobraukto kilometru skaitu un kopējos ieņēmumus, oficiāli uzrādot tikai minimālus ieņēmumus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Patlaban valstī nav nevienas iestādes, kas kontrolētu un uzraudzītu taksometros esošos skaitītājus.

Šobrīd to, vai skaitītāji ir tehniskā kārtībā un atbilst likuma prasībām, pārbauda Nacionālais metroloģijas centrs. Taču viņi nepārbauda, vai skaitītāji nav griezti atpakaļ un vai uzrādītais rādījums sakrīt ar skaitītājā norādīto. Uz skaitītājiem ir plombas, kuras uzstāda taksometru skaitītāju apkalpošanas uzņēmums, piemēram, SIA ”Mikom”. It kā no likumdošanas viedokļa viss ir kārtībā. Rodas jautājums, cik efektīvi strādā Metroloģijas centrs, ja viņi veic tikai formālu pārbaudi, nevis pēc būtības.

Tāpat Latvijas likumdošana paredz, ka ikvienam taksometra vadītājam ir jābūt žurnālam, kurā tiek ierakstīti gan kopējie nobrauktie kilometri, gan ieņēmumi - cik ir bezskaidras naudas un cik skaidrā naudā. Arī šajā ziņā daudzas taksometru kompānijas, piemēram, “Panda Taxi”, “Red Cab”, “Taksi.lv”, “Alviksa”,” Avoiss”, “Eco Taxi”,” Lady Taxi”, “Rīga Taxi”, “SOS Taxi” u.t.t., kuras strādā Rīgā, ir izdomājušas shēmu, kā apiet likumu.

Uzrādītie dati nav patiesi. Visi zina, ka taksometru biznesā pastāv tā dēvētā “melnā nauda”. Piemēram, “Panda Taxi” brauc par fiksētu cenu, kas nozīmē, ka vadītājs par braucienu čeku izdot nevarēs, jo summa atšķirsies. Augstāk minētājām taksometru kompānijām skaidra nauda neeksistē. Šajā gadījumā netiek uzskaitīti reālie, nobrauktie kilometri, nolīgšana un laika tarifs. Pēc likumdošanas prasībām jebkuram taksometru pārvadātājam čeks klientam būtu jādod bez prasīšanas. Taču bieži vien šie čeki par braucienu klientam netiek doti. Ja visi taksometru vadītāji godīgi dotu čekus, tiktu izslēgta krāpšanās iespēja.

Apkopojot augstāk minētos faktus, rodas retorisks jautājums, kam būtu jākontrolē un jāsoda taksometru kompānijas un jāapkaro ēnu ekonomika nozarē. Vai Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pārbaudes un attiecīgus pasākumus, lai novērstu ēnu ekonomiku taksometru nozarē? Vai sadarbībā ar Ekonomikas policiju ir veikti reidi, lai pārliecinātos, vai tiek izsniegti čeki? Vai šādā veidā valsts uzņemas sociālo atbildību par saviem iedzīvotājiem, nesodot uzņēmējus, kuri par saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus?

Tuvākajā nākotnē taksometra šoferi papildinās jau tā lielo bezpajumtnieku vai “trūcīgā” statusu saņēmušo rindu. Jo viņi nevarēs saņemt ne pensijas, ne atlaišanas pabalstus, ne kādu citu sociālo atbalstu no valsts, jo par šiem cilvēkiem nav maksāti nodokļi. Arī J. Nagļa piedāvātais risinājums ieviest patentmaksu nepalīdzēs atrisināt un apkarot ēnu ekonomiku taksometru nozarē un nemotivēs šos uzņēmējus maksāt nodokļus? Kam šajā gadījumā ir jāuzņemas sociālā atbildība, - tāds ir jautājums.

Novērtē šo rakstu:

0
0