Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā sociālajos tīklos sacelto ažiotāžu par gadījumu, kad Alūksnes pusē tika nomedīta lūsene, kā arī to, ka tiek publicēti un pārpublicēti atsevišķi fragmenti no telefona sarunas ar mani, uzskatu par nepieciešamu sniegt nedaudz plašāku komentāru par konkrēto gadījumu un medībām kā tādām.

Pirmkārt vēlos uzsvērt to, ka medības Latvijā tiek stingri regulētas. Ko un kad medīt, nosaka Ministru kabineta noteikumi „Medību noteikumi”, bet, cik daudz konkrētās sugas dzīvniekus sezonā atļauts nomedīt nosaka Valsts meža dienests.

Medību sezona jeb termiņš, kurā konkrēto sugu drīkst medīt, tiek noteikts, vadoties no konkrētās sugas bioloģijas, tā, lai saudzēšanas laiks pēc iespējas sakristu ar grūsnības laiku, mazuļu dzemdēšanu un to laiku, kad mazuļi bez mātes palīdzības izdzīvot nespētu.

Tieši šī iemesla dēļ lūšu medību sezona beidzas marta beigās, pēc riesta, bet sākas 1. decembrī, kad kaķēni ir pietiekami lieli, lai spētu izdzīvot vieni paši. Tie, kas medību lietās orientējas, atceras, ka līdz aptuveni 2004. gadam lūšu sezona sākās no 1. oktobra. Tieši tā iemesla dēļ, lai kaķēni, kas palikuši bez mātes neietu bojā, sezonas sākums tika pārcelts divus mēnešus vēlāk.

Tā tas ir gandrīz visām sugām ar dažiem izņēmumiem. Izņēmumi ir vai nu tās sugas, kas Latvijā nonākušas introdukcijas ceļā un nav mums raksturīgas, vai invazīvām sugām. Piemēram, jenotsuns.

Tiesa, ir vēl daži izņēmumi. Visu gadu drīkst medīt arī tās sugas, kas sabiedrībai traucē justies pietiekami komfortabli. Tieši sabiedrībai, nevis vienai sabiedrības daļai – medniekiem. Lapsas un meža cūkas drīkst medīt cauru gadu, nevis tāpēc, ka mednieki to tik ļoti vēlētos vai, ka viņiem šīs sugas traucētu. Nē. Lapsas izplata trakumsērgu un ienāk pilsētās, bet meža cūkas nodara ievērojamus postījumus lauksaimniekiem un izplata Āfrikas cūku mēri (ĀCM).

Meža cūku un ĀCM gadījumā ir pat nonācis tiktāl, ka Eiropas Komisija maksā medniekiem par to, lai meža cūku mātītes tiktu izšautas, tādā veidā ierobežojot slimības izplatīšanos un sniedzot pakalpojumu visai sabiedrībai. Arī tiem, kuri šobrīd ir tik ļoti sašutuši par vienas lūšu kaķenes nomedīšanu.

Otrs jautājums, kas jāpiemin šajā gadījumā, ir medību ētika. Tā, kā mēdz teikt, ir lieta, ko neredz, ja tā ir, bet tūdaļ pamana, ja tās nav. Mednieku ētika jeb nerakstītie likumi prasa, lai mednieks no vairāku dzīvnieku grupas vienmēr censtos nomedīt mazāko dzīvnieku (izņemot gadījumus, kad runa iet par pieaugušiem trofejas vecuma dzīvniekiem).

Tātad no cūku bara medījam mazāko sivēnu, no briežu bara teļu utt. Ja nāk lūsene ar kaķēniem, arī būtu jācenšas vispirms nomedīt kaķēnus. It kā jau viss skaidrs.

Tomēr, kā bija konkrētajā gadījumā, mēs īsti nezinām. No pašas mednieces īsā komentāra pie bildes varētu saprast, ka nāca kaķene ar kaķēniem un kaķene tika nomedīta. Tiesa, vēlāk mēģinot uzzināt sīkāk, izrādās, ka kaķene ir nākusi viena pati.

Šādas situācijas medībās izslēgt nevar. Un šādā gadījumā vainot mednieku īsti pamata nav. Protams no šādām situācijām ir jācenšas maksimāli izvairīties, tomēr ne vienmēr tas izdodas.

Viena lieta gan ir jāsaprot ikvienam medniekam – domā, kādas bildes un ar kādiem parakstiem tu publicē! Mednieku portālus sen vairs neapmeklē vienīgi mednieki. Katrs šāds neprecīzs vai neveikls komentārs vai asiņaina bilde izsauc negatīvas emocijas ļoti daudziem cilvēkiem.

Tādēļ, pirms publicēt attēlus un komentārus, lūdzu vēlreiz apdomāt, vai tiešām tas ir to vērts. Tas, kas jums izraisa pozitīvas emocijas un gandarījumu, var tikt pārprasts vai citam izraisīt pilnīgi pretējas jūtas.

Savukārt tiem, kas konkrēto mednieci un visus pārējos medniekus publiski pataisa par asinskāriem slepkavām, es gribu atgādināt, ka neviens no mums neiztiek un neiztiks bez dzīvu būtņu nogalināšanas.

Tas, kurš savā mājā uzliek peļu lamatas, ķer kurmjus, noliek zaptsūdens burku, kur noslīkt lapsenēm, indē skudras vai prusakus, sit odus un dundurus, notriec dzīvniekus braucot ar mašīnu, tieši tāpat atņem dzīvību kā mednieks.

Un nevajag dzīvniekus iedalīt labajos, saudzējamajos un sliktajos, kurus var nīdēt ārā no zemes virsas. Tai pelei lamatās tieši tāpat var būt palikuši pelēni alā. Viņu izredzes izdzīvot, iespējams, ir krietni mazākas kā pusgadu veciem lūsēniem. Tādēļ lielākā daļa visu šo interneta komentāru ir vismaz liekulīgi un divkosīgi.

* Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs

Pārpublicēts no http://www.lms.org.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0