Iesaki rakstu:

Ziemeļvalstu telekomunikāciju gigants TeliaSonera pērngada nogalē pēc Valda Dombrovska (Vienotība) jaunās valdības apstiprināšanas nosūtījusi atkārtotu vēstuli premjeram, kurā izteikusi gatavību atsākt sarunas par valstij piederošo SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom valsts daļu privatizāciju. TeliaSonera ir LMT un Lattelecom līdzīpašniece un gan saskaņā ar Komerclikumu, gan Lattelecom „jumta” līgumu tai uz abu Latvijas uzņēmumu valstij piederošajām daļām ir pirmpirkuma tiesības.

Pēc neoficiālas informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, TeliaSonera jaunākajā vēstulē Dombrovskim norādījusi, ka ir ieinteresēta iegādāties valsts daļas abos telekomunikāciju uzņēmumos un ka par to valstij būtu gatava maksāt augstāku cenu.

Tiesa, konkrētu darījuma summu TeliaSonera arī atkārtotā vēstulē premjeram nav nosaukusi. Pirmo vēstuli TeliaSonera, apliecinot interesi par LMT un Lattelecom valsts daļu iegādi, premjeram bija nosūtījusi pirms vēlēšanām pērngada septembrī. 2007.gada sākumā, kad valdību vadīja bijušais Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis, TeliaSonera par LMT un Lattelecom valstij piederošo daļu atpirkšanu solīja pusmiljardu eiro.

Valstij pieder 51% Lattelecom daļu un netieši 28% LMT daļu (23% LMT īpašnieks ir valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, 5% - Privatizācijas aģentūra). Jaunākajā valdības pārskatā par valstij piederošajam aktīviem šo abu uzņēmumu valsts daļu vērtība lēsta ap 326 miljoniem latu.

To, ka premjers saņēmis TeliaSonera vēstuli, kurā izteikta gatavība atpirkt valsts daļas abos uzņēmumos, Pietiek apstiprināja ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). Sīkāk komentēt vēstules saturu Kampars atturējās, norādot, ka tā bijusi adresēta premjeram, nevis viņam kā valdības izveidotas LMT un Lattelecom privatizācijas darba grupas vadītājam.

Līdz ar to, pēc Kampara teiktā, TeliaSonera vēstuli Dombrovskim pagaidām nevarot uztvert, kā oficiālu apliecinājumu Lattelecom un LMT valsts daļu privatizācijai. Ministrs arī atturīgi izteicās par iespēju, ka abu uzņēmumu valsts daļas varētu tikt pārdotas TeliaSonera, tādējādi atrisinot dažādu valdību jau gadiem ilgos nesekmīgos centienus privatizēt LMT un Lattelecom.

Kampars atzina, ka valdības īpaši veidotā trīs ministru (Kampars, satiksmes ministrs Uldis Augulis, finanšu ministrs Andris Vilks) darba grupa uz savu pirmo sēdi varētu sanākt marta vidū. Tajā tad arī tikšot izlemts, vai oficiāli uz valdību virzīt jautājumu par Lattelecom un LMT valsts daļu privatizāciju. Tikai pēc valdības lēmuma, ministra skatījumā, varētu notikt oficiālas sarunas ar TeliaSonera par tās redzējumu attiecībā uz Lattelecom un LMT valsts daļu privatizāciju.

Tikmēr neoficiāli izskan, ka politikas aizkulisēs jau briest jaunas sarežģītas shēmas abu šo miljonus vērto uzņēmumu privatizācijas modeļiem. Tāpat izskan, ka arī Dombrovska valdība līdzīgi kā visas iepriekšējās nebūs gatava atsaukties TeliaSonera piedāvājumam par valstij piederošo LMT un Lattelecom daļu atpirkšanu, pat ja ziemeļvalstu uzņēmums būs gatavs piemaksāt par iespēju iegādāties abus uzņēmumus.

Viena no reālākajām versijām ir, ka valdība varētu ļaut TeliaSonera atpirkt valstij tieši un netieši piederošās LMT daļas, taču vienlaikus ziemeļvalstu gigantam būtu jāatsakās no Lattelecom un jāpārdod sev piederošie 49% Lattelecom.

Šādā darījumā TeliaSonera kļūtu par 100% LMT īpašnieci, savukārt valsts - par 100% Lattelecom īpašnieci. Pēc tam valsts lemtu par Lattelecom privatizāciju starptautiskā izsolē vai biržā.

Lattelecom un LMT valsts daļu privatizācija ir bijusi karsts kartupelis vairāku valdību rokās, un centieni privatizēt šos uzņēmumus, radot dažādas shēmas, pasūtot dārgus auditus un piesaistot dārgus konsultantus, līdz šim beigušies ar partiju intrigām, aizdomām un darījuma izgāšanos.

TeliaSonera abos Latvijas uzņēmumos pieder tieši 49%, tiesa, TeliaSonera netiešā ietekme LMT ir lielāka, jo 23% LMT īpašnieks ir arī Lattelecom, līdz ar to TeliaSonera kontrolē ir LMT vairākums.