Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Saņemot Pietiek pārstāvja pieteikumu, administratīvā rajona tiesa ierosinājusi lietu saistībā ar Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas rīcību, slēpjot informāciju par iespējamiem citiem gadījumiem līdztekus „līgavaiņa skapja” pārvešanai, kad ministrijas autotransports izmantots Rasnača personiskajām vajadzībām.

Vai Tieslietu ministrijas autotransports ministra personiskajām vajadzībām ir izmantots arī citos gadījumos laika posmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam un, ja jā, sniedziet ziņas par katru šādu gadījumu, - pat pēc mēnesi ilgām pārdomām, atbildes gatavojot, Tieslietu ministrija izvairījās no atbildes sniegšanas uz šo jautājumu, tā balstot versiju par to, ka bēdīgi slavenā „līgavaiņa skapja” pārvešana nav bijusi vienīgais gadījums, kad Rasnačs pārvadājis savu iedzīvi uz nodokļu maksātāju rēķina.

Tāpat Tieslietu ministrija, sniedzot oficiālās atbildes Pietiek pārstāvim, izvairījās paskaidrot, vai ministrijā ir izstrādāts kāds iekšējais dokuments par ministrijas bilancē esošo automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām un, ja jā, kāds tieši ir šis dokuments.

Tagad administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Pietiek pārstāvja pieteikumu un sākusi administratīvo lietu saistībā ar šo pieprasīto informāciju, no kuras sniegšanas Rasnača vadītā Tieslietu ministrija bija izvairījusies. Šīs lietas ietvaros Tieslietu ministrijai ir noteikts atbildētāja statuss, un nu tai mēneša laikā jāsniedz administratīvajai tiesai rakstiski paskaidrojumi.

Kā zināms, pēc pieķeršanas Rasnača oficiālā versija bija – viņš 30. martā pusdienlaikā esot ar ministrijas mikroautobusu pārvedis pie savas „līgavas” tikai vienu vienīgu „līgavaiņa skapi”, par to iedevis mikroautobusa šoferim 20 eiro, „lai ielej degvielu”, savukārt pēc pieķeršanas par šo rīcību godīgi atvainojies.

Taču jau agrāk neoficiāla informācija liecināja, ka patiesībā iedzīves pārvešana bijusi krietni vērienīgāka, notikusi pilnīgi citā laikā, tajā piesaistīti vēl citi ministra biroja darbinieki, un arī pārvedamo „līgavaiņa” mantu klāsts bijis daudz pamatīgāks.

To, ka šī informācija nav bez pamata, netieši apliecināja arī Tieslietu ministrija, savā oficiālajā vēstulē izvairoties sniegt atbildi uz Pietiek pārstāvja jautājumu oar citiem gadījumiem, kad ministrijas autotransports ir izmantots ministra personiskajām vajadzībām.

Savukārt pārējie Tieslietu ministrijai uzdotie jautājumi saistībā ar Rasnača atzīto „līgavaiņa skapja” pārvešanu bija šādi:

1) kāds ministrijas autotransports tika izmantots ministra mēbeļu pārvešanai?

2) kas deva rīkojumu šo autotransportu izmantot ministra mēbeļu pārvešanai?

3) cik ilgu laiku autotransports tika izmantots šim mērķim?

4) vai autotransports bija jāpielāgo mēbeļu pārvešanai? Cik laika tas prasīja, kas veica šo darbu?

5) kāds bija precīzais autotransporta maršruts, pārvadājot ministra mēbeles?

6) vai ministrs norēķinājās par autotransporta izmantošanu mēbeļu pārvešanai?

7) ja jā, kādā tieši veidā tas notika, kas, kam, kādā formā veica maksājumu? Atbildei pievienojiet maksājumu apliecinošus dokumentus.

8) kas un kā aprēķināja maksājuma lielumu? Pēc kādas tieši metodikas? Kas apstiprinājis šo metodiku? (Atbildei pievienojiet attiecīgā iekšējā normatīvā akta kopiju.) Kādus zaudējumus ministrija ir cietusi, tās autotransportu izmantojot ministra personiskām vajadzībām? (Atbildi pamatojiet.)

9) vai ministrijā ir izstrādāts kāds iekšējais dokuments par ministrijas bilancē esošo automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām? Ja jā, pievienojiet atbildēm tā kopiju.

10) kādas darbības Tieslietu ministrijā ir veiktas pēdējā gada laikā, lai tiktu ievērots ministrijas ētikas kodeksa 4.5. un 4.6 punkts?

Uz visiem šiem jautājumiem Tieslietu ministrija pēc mēnesi ilgām pārdomām sniedza šādu skaidrojumu:

„Norādām, ka ar ministrijas nomāto transportlīdzekli - VW Caravelle š.g. 30. martā tika pārvietota mēbele - skapis. Ministrijas īpašumā vai turējumā esošā transportlīdzekļa izmantošana notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai. Transportlīdzekļu izmantošana ministrijā notiek ar Administratīvā departamenta direktora saskaņojumu, arī šajā gadījumā ministrs vērsās administratīvajā departamentā.

Transportlīdzeklis šim gadījumam netika īpaši pārveidots, vien nolaisti aizmugurējie sēdekļi un kopumā tas tika izmantots aptuveni 40 minūtes pusdienlaika pārtraukumā. Transportlīdzeklis tika izmantots maršrutā Ministrija - Āgenskalns (Mārupes iela) - Centrs (Lāčplēša iela) - Ministrija.

Pēc brauciena ministrs, pēc saviem ieskatiem, nodeva šoferim 20,- EUR degvielas iegādei. Maksājuma apliecinošs dokuments par degvielas iegādi nav saglabāts, jo grāmatvedības uzskaitē šādā veidā veikta degvielas iegāde par privātiem līdzekļiem nav reģistrējama. Degvielas iegāde ministrijā no ministrijas finanšu līdzekļiem notiek ar elektroniskās klienta kartes (kredītkartes) starpniecību saskaņā ar iepirkuma līgumu par degvielas iegādi.

Attiecībā uz iespējamiem nodarītiem zaudējumiem ministrijai norādām, ka ir veikti aprēķini par transportlīdzekļa izmantošanu minētajā maršrutā. Aprēķinot patērētās degvielas izmaksas (saskaņā ar rīkojumu par dienesta transportlīdzekļu degvielas patēriņa normām), pēc šī brīža degvielas izcenojuma, un nomas maksu par transportlīdzekli (saskaņā ar līgumu par mazlietota dienesta automobiļa nomu), secināms, ka radītās izmaksas ir aptuveni 5,- EUR apmērā un ir mazākas par minēto summu degvielas iegādei.

Aprēķinātās izmaksas un fakts, ka transportlīdzeklis izmantots pusdienlaika pārtraukumā un apstāklis, ka tieši šajā laika posmā ministrijas funkcijām transports nebija nepieciešams, norāda, ka finansiāli zaudējumi ministrijai nav nodarīti, vienīgi ministrijas reputācijai.”

Novērtē šo rakstu:

0
0