Iesaki rakstu:

Reizēm atskatos uz pagātni un salīdzinu to ar šodienu. Toreiz bijām okupēti un anektēti – kā sacīt jāsaka, atradāmies zem svešas varas. Tagad atgūtā neatkarība iesaiņota jaunā savienībā, un no mums vairs nav atkarīgs nekas. Rezumējot – atkal esam zem kāda papēža. Vecākos brāļus Austrumos nomainījuši kaklakungi Rietumos. Un tā vien šķiet, ka Eiropas Savienības (ES) ideologi krietni pārtrumpo PSRS komunisma cēlājus.

Toreiz padomju simbolika ik svētkos bija jānēsā piespiedu kārtā, pašreiz par tās izmantošanu var sodīt pat ikdienā. Sodu vispār kļuvis ievērojami vairāk. Mums mēģina iestāstīt, ka tie nākot kopā ar brīvībām. Es gan īpaši to svabado garu nejūtu. Vinnējuši vienīgi homoseksuālisti. Padomijā pederastus sēdināja cietumā, bet tagad policija trenkā viņu pretiniekus. Tradicionālās ģimenes aizstāvjus Eiropas Parlamentā pat izsvilpj.

Pretēji gaišzilajiem zilīši zem ES zili zvaigžņotā karoga vairs nejūtas labi. Savulaik zem sarkanā karoga pudeles brālis vai pīpmanis parciņā jutās kā karalis, toties narkomāni nekur nebija manāmi. Mūsdienās, publiski iemalkojot malciņu alus vai ievelkot dūmu, jārēķinās ar bargu sodu. Zaķītis vajā vilku! Toties narkomāniem ziedu laiki – ir sava Meka Holandē, bet mītnes zemē narkoatkarīgajiem par brīvu dala sintētisko opioīdu metadonu. Eh, varētu ārstniecības nolūkos arī dzērājiem uz paģirām bezmaksas alutiņu izdot un nosūtīt rehabilitēties uz alus festivālu Minhenē...

Atceros, kādreiz ne tikai narkomāniem medicīna bija bez maksas, bet dakteri sūrojas, ka par tādu darbu Rietumos būtu stāvus bagāti. Neesmu dzirdējis, ka ārsti tagad oligarhu godā staigātu, ja nu vienīgi kāds par prezidentu tiek. Toties lielākajai daļai tautas medicīna jau ir liegta, jo maksa par to retam ir pa kabatai. Pat siers peļu slazdā vairs nav par velti, jo piena izstrādājumu cenas sakāpušas līdz debesīm. Tāpēc peļuki var uz nebēdu pa tukšu galdu skraidelēt, kamēr latvietis nav saimnieks savā zemē.

Padomju Savienībā zemnieki bija sadzīti kolhozos, taču latvju ražojumi bija uz galda gan pašu mājās, gan vienā sestajā daļā zemeslodes. Tagad letiņi beidzot tikuši fermeru kārtā, tikai ES noteikumu dēļ Latvijas lauksaimniecība un ražošana novesta līdz kliņķim. Agrāk pēc garā rubļa brauca uz neskartām zemēm austrumos vai BAM, tagad uz Rietumiem – lasīt zemenes, veikt melnos darbus vai tirgot ar miesu. Toties esot vārda brīvība dāvāta. Atvainojiet, šī prece sen ir bojāta – modernais politkorektums ir briesmīgāks par jebkuru padomju cenzūru. Tāpēc atliek vien sensenā virtuves demokrātija. Mājās muldi cik gribi. Protams, Satversme atļauj pabļaustīties arī publikā telpā, tomēr nekas no tā nemainās.

Toreiz bija viena partija, tagad daudzas, taču ievēl vienus un tos pašus. Ak jā, ja ateistu laikā reliģija bija aiz septiņiem zieģeļiem, tad tagad garantēta ticības brīvība. Turklāt nedod, Dievs, zaimot toru, korānu, jauno derību, mormoņu grāmatu vai citu svešas reliģijas svēto rakstu. Turpretim latvju dainas drīkst nesodīti sārtā dedzināt, bet sentēvu labklājības zīmei svastikai jaunajā savienībā joprojām uzlikts veto.

Arī žīdu tēma ir tabu. Staļina lielvalsts savulaik centās izravēt šo vārdu no ļaužu leksikas, tomēr savas intereses stādīja augstāk par cionistu vēlmēm. Arī pašreiz Krievija Tuvajos un mazāk tuvajos Austrumos piekopj daudz taisnīgāku, no Izraēlas neatkarīgāku ārpolitiku nekā ES. Latvijas vadība tikmēr gaužas par Francijā nogalinātajiem ebrejiem (kas ir patiesi cilvēciski), bet izliekas neredzam masu slaktiņus Gazas sektorā (kas nemaz nav cilvēciski). Turklāt ik studentam jāielāgo, ka Eiropā vietām nepareiza atbilde par holokaustu un tajā bojā gājušo skaitu var beigties ne vien ar zemu atzīmi, bet ar reālu cietumsodu.

Attieksme pret noziedzniekiem gan mainījusies. Ja Padomijā cietumsargi varēja ieslodzītos dunkāt pēc sirds patikas, tad pašreiz cietumniekam ir vairāk tiesību nekā viņa uzraudzītājam. Valsts vairs nedrošina bībelisko principu „acs pret aci, zobs pret zobu”, ko vairāk vai mazāk īstenoja bezdievīgajā tautu cietumā. Slepkavām un izvarotājiem Eiropā nav jābaidās no nāves soda. Daži gadi solīdā valsts maizē - un atkal uz brīvām kājām. Nav grūti aiziet pa noziedzības taku, ja skolotājiem pār skolniekiem vairs nav teikšanas, bet vecāki nedrīkst pat pirkstu piedurt savām atvasēm. Pavļika Morozova kults tiek ieaudzināts arī šodienas knīpās un knauķos. Uzticības tālruņa numurs, pa kuru nostučīt savus sencīšus, palaidņiem vienmēr pie rokas.

Vecāka gadagājuma ļaudis kādreiz uzskatīja par nepiedienīgu žurnāla Zīlīte izlaidumu, kuru rotāja pāragras seksuālas audzināšanas bildītes. Tagad valsts finansētas organizācijas māca jauniešus, kā izolēties mazmājiņā un tur apmierināt sevi. Piedevām tiek aģitēts, ka mazuļi jālaiž progresīvos dārziņos. Cik noprotu, tas vajadzīgs veiksmīgākai karjerai jaunajā savienībā.

Vispār sievietēm ES valstīs esot jāatvēl vismaz puse vietu valdībā un pat uzņēmumu vadībās. Hm, nebrīnīšos, ja drīz kvotas būs jānosaka arī homoseksuāļiem, transseksuāļiem un transvestītiem. PSRS arī centās virzīt sievietes pa partijas līniju un pat sēdināt pie traktora stūres. Tiesa, šādu politiku drīzāk diktēja pēckara kadru trūkums. Tādēļ sievietes darbs tika apsveikts it visās jomās. Šodienas Eiropā gan nedzird emancipēto dāmīšu cīņu par to, lai viņām rezervētu 50% sētnieku vai santehniķu darbavietu. Vēl jau varētu garantēt kvotas arī kodolfizikā vai ķirurģijā. Interesanti, vai pašas šīs ideoloģijas propagandētājas gultos uz operācijas galda, nezinot, vai viņu iekšās rakāsies augstas klases speciāliste ar Dieva dotu talantu vai atbilstoši kvotai vietu ieguvusi skuķe.

 Jāatzīst, ka, vērojot mūsu valstsVĪRU un biznesMEŅU nekompetenci, kā arī pastāvošās partiju un blatņiku kvotas, nepārsteidz sieviešu tiesību cīnītāju uzskats, ka valsts un biznesa struktūru vadošajos amatos nav nepieciešamas izcilas priekšzināšanas, individuālās īpašības vai prasmes. Nav gadījies dzirdēt, ka masu medijos figurējošās balamutes iestātos par pensijas vecuma samazināšanu sievietēm līdz 55 gadiem vai atbalstu jaunajām ģimenēm. Līdztekus dēliešiem, kas daudzina anālo seksu, emancipētie sievišķi lien vai no ādas ārā tikai, lai sagrautu tradicionālās vērtības. Neaicinu iegrožot sievietes ar 3K – Kinder, Küche, Kirche (bērni, virtuve, baznīca), kā to dara rūdīti konservatori. Lai sabiedrība harmoniski attīstītos, ikvienam jāieņem sava vieta atbilstoši spējām, izglītībai un profesionalitātei. Taču nedrīkst aizmirst, ka mātes loma ģimenē nav atsverama, lai kādas pasakas par diviem tētiem žirafiem specializētajos bērnu dārzos neklārētu. Dievs ir radījis vīrieti un sievieti, katru ar savām fizioloģiskām īpašībām.

PSRS, liekot upēm tecēt pretējā virzienā, centās uzvarēt dabas likumus, bet ES cenšas izmainīt paša cilvēka dabu. Kāpēc? Gandrīz vai jāpiekrīt sazvērestības teorijām, ka pasaules varenie vēlas panākt eiropiešu deģenerāciju. Izveicīgākajiem deģenerātiem tiek uzticēti varas groži un tiesības nospiest savas tautas uz ceļiem. Neeksistē vairs proletāriešu lielvalsts līdzsvarojošais faktors, dēļ kura Eiropas un pasaules naudas dūži bijās pārāk ekspluatēt savus līdzpilsoņus. Grieķijas piemērs parāda, ka naudasmaisi ir gatavi pat samaksāt (izsniegt neatgriezeniskus kredītus), lai tik vietējā valdība paverdzinātu iedzīvotājus – samazinātu algas, pensijas utt.

Padomju Savienībā bagātnieku nebija, toties cilvēki bija droši par savām vecumdienām, par pārtikušu šodienu un rītdienu, par savu bērnu nākotni. Tagad ir gan bagātnieki, gan oligarhi, toties visi pārējie ir pliki kā baznīcas žurkas un spiesti par grašiem vergot līdz nāves stundai, jo līdz pensijas vecumam diez vai vairs izdosies nodzīvot. Ja darbu atrast neizdodas, tad jālien cilpā, un beigas pienāk ātrāk.

Apbēdināšu tos, kas cerīgi raugās uz Krievzemes pusi. Tur pašlaik kapitālisms ir vēl mežonīgāks. Tādēļ atliek vien vismaz neļaut meliem valdīt caur sevi un meklēt saprāta brāļus gan pašu mājās, gan Rietumos, gan Austrumos.