Menu
Pilnā versija
Foto

Uz kāda āķa sēž Ventspils tiesneši?

Arturs Snips, publicists · 20.05.2012. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Var pajokot, ka tiesnešiem likumi nav rakstīti, var atcerēties vecu anekdoti, ka tiesnešiem jāzina, ka „divreiz divi ir četri un viens atlikumā pašam”. Var ierosināt kvalifikācijas celšanas programmā iekļaut Bertolda Brehta „Kaukāza krīta aplī” ar slaveno tiesneša saukli „ņemu!”.

Tas viss, protams, joks.

Latvijas tiesnešu biedrības priekšsēde uz jautājumu, kāpēc Latvija zaudē tik daudz lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tāpēc krīt Latvijas tiesu varas starptautiskais reitings, atbildēja, ka nesaskatot tajā tiesnešu vainu. Pieņemsim, ka arī tas ir joks.

Ventspils tiesas tiesnese S.Eglīte 2012.gada 25.aprīlī nolēma pieņemt Ventspils tiesai nepiekritīgu lietu – SIA Ventrans Rīga un A.Lindes prasības pieteikumu un ierosināt lietu pret AS Latvijas Naftas Tranzīts „Par AS Latvijas Naftas Tranzīts akcionāru sapulču atzīšanu par nenotikušām un akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža”.

Cienījamo tiesnesi nemaz neuztrauca, ka lieta pēc teritoriālās piekritības pieņemama Rīgā, jo Civilprocesa likumā rakstīts, ka lietu ceļ tiesā pēc atbildētāja juridiskās adreses, un tiesnesei konstatējot, ka lieta nav piekritīga konkrētai tiesai, tā ir atdodama atpakaļ prasītājam. Kur vēl vienkāršāk un skaidrāk, ja uz likumu skatās nopietni nevis kā uz ieilgušu joku! Nu nevar tiesa grābt lietas, uz kurām ir interese vai kāre, jo tādā vīzē var nonākt līdz strīda izskatīšanai starp Tutanhamona mūmiju un dienvidpola pingvīniem.

Vai Ventspils tiesas tiesnesei S.Eglītei bija kādi civila vai krimināla rakstura šķēršļi, lai pārliecinātos par AS Latvijas Naftas Tranzīts īsto juridisko adresi, kas noteiktu, ka lieta nepiekrīt Ventspils tiesas izskatīšanai? Vai bija kādi objektīvi piespiedu un blakus apstākļi, kas noteica viņas nelikumīgo rīcību? Šādi jautājumi būtu uzdodami pašai tiesnesei, lai gan viņa, solidarizējoties ar savas biedrības vadītāju, visticamāk atjokotos, ka nesaskata tajā tiesneša vainu. Jo viņa pati, redz, ir tiesnese!

Sanāk tāda viduslaiku tirgus marionešu teātra cienīga izrāde, tikai nav zināms, kas rausta lelles aiz diedziņiem. Mans attāls radinieks tiesnesis, prašņāts par šādu tiesneses lēmumu, nemaz nelikās jautrs. „Acīmredzami, ka Ventspils tiesai nepiekritīgu lietu S.Eglīte pieņēmusi apzināti,” viņš sacīja. „Ventspils duļķēs, par kurām vairumam Latvijas tiesnešu nav ne jausmas, Ventspils tiesneši jūtas kā zivis ūdenī. Pat nemanot, ka sēž uz āķa.”

Tā jokodamies dzīvojam!

Tiesu varai kā valsts varas atzaram piemīt visi varas netikumi, tajā skaitā varas slinkums, šķietamība un paviršība. Visa šī buķete piemīt arī Ventspils tiesai. Neviens neprasa gāzt diez kādus dižus kalnus. Cilvēki prasa ievērot elementārākās likuma normas. Gājiens uz tiesu namu jau tā nav jautrākais cilvēka piedzīvojums, bet te ar viņu vēl spēlē riņķa spēlītes.

Novērtē šo rakstu:

0
0