Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī uzruna netika teikta vairāku nelabvēlīgu apstākļu rezultātā, kad šis brīdis bija gandrīz nokavēts, tādēļ, nezinot un pietiekami nenovērtējot tajā notikušo, varēja izrādīties nevēlama. Publicējam to, lai tie, kuri tomēr būtu gribējuši uzrunu dzirdēt, varētu ar to iepazīties.

Labdien, cienījamie klātesošie, arī zem velēnām gulošie! Mani sauc Jānis Pinnis, esmu biedrības „Nacionālā apvienība”, vienīgās oficiāli reģistrētās organizācijas pārstāvis, kas neatzīst pašreizējās valsts varas tiesisko likumību. Droši vien tādēļ nekāda informācija par tās darbību nav sastopama nekādos plašsaziņas līdzekļos. Pat ne laikrakstā DDD, lai cik dīvaini tas neliktos.

Vienīgais informācijas avots ir mūsu mājas lapa internetā, kurā ievietojam publikācijas par aktuāliem politiskas nozīmes jautājumiem. Vadmotīvs tajās ir atziņa, ka valsts, kādā pašreiz dzīvojam, nav 1918. gada 18.novembrī proklamētās, neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas Republikas tiesiskā pēctece, bet ir atkarīgās un nedemokrātiskās Latvijas PSR tiesiskā pēctece ar visām no tā izrietošām sekām.

Mūsuprāt Latvijas tauta (pēc 2. Pasaules kara faktiski latviešu tauta) joprojām dzīvo svešas, naidīgas varas pakļautībā, ne savā, bet citā valstī, kurā tai nekas, tāpat kā Satversmes 2.pantā minētā suverēnā valsts vara, vairs nepieder, un steidzīgi tiek likvidētas pēdējās savas valsts neatkarības atliekas. Tas jau kļuvis redzams ar neapbruņotu aci, raugoties uz jaunajām naudas zīmēm.

Šajā „valstī” joprojām tiek īstenots bezprecedenta genocīds pret latviešu tautu, kā rezultātā tā, visticamākais, jau ir kļuvusi par minoritāti savā zemē. Tam turpinoties, latviešu tautas un tās valsts bojāeja gaidāma jau tuvākā nākotnē. Novērst to iespējams, vienīgi atjaunojot Latviju kā nacionālu valsti, kāda tā bija pagājušā gadsimta divdesmit gados. Tāds arī ir mūsu darbības stratēģiskais mērķis.

Tā īstenošanu mēs dēvējam par Latvijas otrajām Brīvības cīņām. Tās sākās jau tūlīt pēc okupācijas ar nacionālo partizānu, leģionāru un atkal nacionālo partizānu cīņām, kas tomēr nedeva, jo nevarēja dot, vēlamo rezultātu apstākļos, kādus Eiropā jau kara laikā, neievērojot tautu pašnoteikšanās tiesības, bija noteikušas uzvarētājas lielvaras.

Pašreizējos apstākļos turpināt šīs cīņas ir iespējams vienīgi ar gara spēku. To arī darām. Panākumus gūt tajās var, vienīgi apvienojoties visiem nacionālo pašapziņu vēl nezaudējušajiem kopējā spēkā. Pirmajās Brīvības cīņās tā bija nacionālā armija ar Kalpaka bataljonu priekšgalā. Otrajās tā var būt vienīgi politiskā organizācija „Nacionālā apvienība” ar tās dalībniekiem – dibinātājiem kā mūsdienu Kalpaka bataljonu priekšgalā. Citas nav un nebūs.

Tā noteikti nevar būt pašreizējā Saeimā esošā, ko prettiesiski dēvē par Nacionālo apvienību, jo tā ir viltota. Arī otrajās Brīvības cīņās, tāpat kā pirmajās, pretinieku pusē ir liels „ieroču” pārsvars. Tie ir pašreizējās valsts varas kontrolē esošie plašsaziņas un administratīvie līdzekļi, kurus izmanto, lai grautu brīvības cīnītāju apziņu un morāli. Taču arī šoreiz, tāpat kā toreiz, cīņas iznākumu izšķirs nevis „ieroču” pārsvars, bet cīnītāju pārliecības spēks par savas cīņas taisnīgumu un ticība uzvarai. Pret tādiem ieročiem jebkurš pārspēks ir bezspēcīgs.

Šobrīd „ļaunuma impērijas” mantinieku vara jau sāk brukt visā Austrumeiropā. Tai ir jāsabrūk, un tā sabruks! Arī Latvijā! Tad beidzot notiks tas, ko joprojām gaida visi šeit un citās vēl nezināmās vietās gulošie Latvijas Brīvības cīnītāji, - TAISNĪBAS AUGŠĀMCELŠANĀS!

P.S. Aicinām visus, kas grib apvienoties Latvijas otrajās Brīvības cīņās (tagad jau kopā ar sabiedrotajiem - visām bij. PSRS apspiestajām tautām un labāko krievu tautas daļu), darīt to zināmu biedrības NA Valdei: Pa pastu: Tērbatas ielā 85 – 6, Rīgā, LV- 1001 vai pa e-pastu: [email protected]

Foto no www.fotoblog.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0