Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Sagaidāms, ka pirmdien Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pieņems lēmumu par Vācijas kompānijas Josef Möbius Bau–Aktiengesellschaft (Josef Möbius) 2. februārī IUB iesniegto sūdzību saistībā ar gandrīz 100 miljonus latu vērto Rīgas brīvostas pārvaldes izsludināto konkursu par Krievu salas izbūvi, kas paredz beramkravu pārcelšanu no Rīgas centra. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šī vācu kompānija, visticamākais, pastarpināti saistīta ar Kremlim pietuvinātā miljardiera Oļega Deripaskas (attēlā) interesēm un vērienīgajā Krievu salas konkursā tā vēlas uzvarēt par katru cenu, lai īstenotu faktiski Kremļa intereses.

Krievu oligarha intereses Mobius iesniegtajā Krievu salas projektā saistītas ar faktu, ka Deripaskam daļēji pieder koncerns Strabag, kurā ietilpst arī Josef Möbius. Atsevišķi tranzīta nozares eksperti norāda, ka no IUB lēmuma par vācu firmas sūdzību būšot atkarīgs, vai ar Kremļa interesēm saistīti krievu oligarhi spēs nostiprinās ietekmi Latvijas ostā.

Krievu salas projekts Rīgas brīvostā esot tikai daļa no Kremļa iecerēm. Ja Krievu salas projekts izdošoties, Deripaska un vēl vairāki ar viņa interesēm saistīti Kremlim lojāli oligarhi, iespējams, būšot gatavi noslēgt tā saukto „lielo Ventspils darījumu”, līdz ar kuru Ventspils karos ierautais naftas tranzīta biznesa centrālais uzņēmums, tagad vietējā oligarha un ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu izlīgušā miljonāra Olafa Berķa kontrolē nonākusī a/s Ventbunkers tieši vai pastarpināti varētu tikt pārdota krieviem.

Attiecībā par Deripaskas (kurš līdz ar Krievijas miljonāram Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas Krājbanka maksātnespēju zaudējis ievērojamus līdzekļus, iespējams, pat vairāk nekā 100 miljonus dolāru) rīcības motīviem vācu firmas vārdā „dabūt” līgumu par Krievu salas būvniecību, tiek izteiktas vismaz pāris versijas.

Proti, vieni avoti Pietiek norādījuši, ka ar Josef Möbius starpniecību Deripaska faktiski vēlas bloķēt Krievu salas projekta attīstību, jo ievērojamus ņaudas līdzekļus ieguldījis Murmanskas ostā Krievijas ziemeļrietumos un Rīgas ostas Krievu salas projekta kā konkurenta attīstība viņam neesot vēlama. Kā pamatojums šai versijai tiek minēts tas, ka vācu kompānijas projekta dokumentācijā fiksētās būvniecības izmaksas esot pielīdzināmas dempinga cenām. Līdz ar to vācu firmas sūdzību IUB mērķis esot nevis uzvara konkursā, bet gan projekta nerealizēšana.

Savukārt otra versija, ko izsaka Pietiek avoti, vedina spriest par to, ka Deripaska ar vācu kompānijas starpniecību, ja IUB to atzītu par Krievu salas konkursa uzvarētāju, vēlas nostiprināt krievu tranzīta biznesa pozīcijas Rīgas brīvostā. Pamatojot šo versiju, avoti norāda: ņemot vērā faktu, ka Deripaska līdz ar premjera Valda Dombrovska valdības un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērn novembrī izlemto Krājbankas slēgšanu Latvijā pazaudējis ievērojamu naudu, uzvara Krievu salas konkursā viņam varot kalpot, lai atgūtu bankā pazaudēto un iegūtu kontroli Rīgas ostā. Pēc šīs versijas, tas arī bijis iemesls, kāpēc Josef Möbius IUB februāra sākumā iesniegusi sūdzību par Krievu salas izbūves konkursa iepirkumu, kurā par uzvarētāju tika atzīta vietējo būvnieku apvienība BMGS S.

Pietiek zināms, ka lēmumu par vācu firmas sūdzību Rīgas brīvostas konkursā Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā IUB plāno pieņemt pirmdien. Oficiāli informāciju par sagaidāmajiem lēmumiem IUB nesniedz; iepriekš medijos IUB pārstāvji norādījuši, ka IUB lēmumu par Josef Möbius sūdzību Krievu salas iepirkumā pieņems līdz 27.martam.

Krievu salas izbūves projekta iepirkums velkas jau aptuveni gadu, par konkursa uzvarētāju ir tikusi atzīta BMGS S, taču vācu kompānija konkursa rezultātus ir pārsūdzējusi.

Medijos ziņots, ka Krievu salas projekts paredz Rīgas brīvotas kravu termināļu pārcelšanu uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā. Tādējādi no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā. Ostas infrastruktūras izveide aptver 56 hektārus plašu teritoriju, kas tiks aprīkota ar četru beramkravu (ogles, metāls, rūda un citu) pārkraušanas piestātnēm. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievedceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās. Iecerēts, ka osta darbību Krievu salā sāks 2014.gadā. Nedz projekta īstenošanas laikā, nedz pēc tā pabeigšanas transporta plūsma Rīgas un Pierīgas teritorijās netiks apgrūtināta.

Par to, ka Krievu salas projekta īstenošana ir ļoti būtiska, ka tas ir Rīgas ostas attistības un nākotnes jautājums, marta sākumā aģentūrai BNS izteicās satiksmes ministrs Aivis Ronis. Viņš atzinis, ka „vērienīgā infrastruktūras attīstības projekta Krievu salā īstenošana ir Rīgas ostas būt vai nebūt jautājums. Ceru, ka to ļoti labi saprot arī Iepirkumu uzraudzības birojs. Ja projekts netiek īstenots, tas būtu milzīgs zaudējums, jo kravas zaudētu gan osta, gan dzelzceļš."

Ronis ir arī vērsis uzmanību uz vajadzību veikt izmaiņas likumdošanā un norādījis: „Pēc šī projekta virzības ir skaidrs, ka jāmaina likumdošana, lai pārsūdzēšana nebūtu bezgalīga. Es domāju, ka arī vienisprātis ir Ministru prezidents. Vairākkārt esmu vērsis premjera un finanšu ministra uzmanību Krievu salas projektam, un arī premjers saprot, ka cita attīstības ceļa nedz Rīgas ostai, nedz pilsētai nav."

Foto no The Daily Telegraph

Novērtē šo rakstu:

0
0