Menu
Pilnā versija
Foto

Vai SAB vadītāja aste ir čekas maisos?

Jurģis Liepnieks · 27.12.2016. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas ir strādājušas VDK,” - šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis esot atbildējis parlamenta deputātiem, kāpēc no valsts drošības viedokļa čekas maisi nebūtu jāatver.

Grūti iedomāties vēl muļķīgāku izteikumu. It kā, ja maisus atvērtu un to saturs būtu pieejams visiem, tad drošības dienesti pēkšņi zaudētu spēju turpmāk zināt, ar ko nodarbojas šie cilvēki.

Nepievērsīsim pat uzmanību tam, ka SAB direktoram nemaz netika vaicāts par tiem, kas strādājuši VDK, bet gan par tiem, kas ir slepeni sadarbojušies ar VDK. Bet nu pieņemsim, ka mūsu galvenā specdienesta vadītājs vienkārši uztraukumā saputrojās kā pieķerts mazs puika.

Cilvēciski jau var saprast – kā lai ātrumā izgudro, kāpēc es esmu pret čekas maisu atvēršanu. Nav taču nekādu argumentu, nu tad svīst un vervelē kaut ko pilnīgi nesakarīgu.

Kāds varētu pieļaut, ka SAB nevēlas publiskot bijušo čekas aģentu vārdus, lai varētu paši šos cilvēkus šantažēt un izmantot savā darbā. Proti, liekot viņiem tagad arī izspiegot citus latviešus.

Es tam īpaši neticu. Šādi aģenti būtu jāvada kā dubultaģenti, jo vienmēr būtu risks, ka tos vēl efektīvāk varētu šantažēt Krievija, kura tad iegūtu no viņiem ne tikai visu to pašu, ko mūsu SAB, bet arī papildu informāciju. Proti, izpratni par to, kas interesē mūsu SAB, kas ir kontaktpersonas un visādus praktiskus niekus, kuriem tā mīl pievērst uzmanību izlūkdienesti.

Citiem vārdiem sakot, potenciālās klapatas, problēmas un riski ar bijušajiem čekas aģentiem no mūsu dienestu viedokļa ir lielākas nekā iespējamais ieguvums. Turklāt jāņem arī vērā, ka lielākā daļa no čekas maisos esošajiem šobrīd ir ļoti cienījamos gados un ne visi vairs ir sabiedriski pietiekami aktīvi, lai būtu interesanti kā aģenti. Lai gan vienalga tādu nešaubīgi ir pietiekami daudz.

Ja vēlme šantažēt maisos esošos nevarētu būt iemesls SAB vadītāja aktīvajai pretdarbībai maisu atvēršanai un izpētei, kāds gan cits tas varētu būt?

Es esmu gatavs slēgt derības, ka tad, kad čekas maisi beidzot tiks atvērti, mēs uzzināsim, ka Jānis Maizītis pats un/vai tuvi viņa ģimenes locekļi ir bijuši čekas ziņotāji.

Šis ir iemesls, kāpēc deputāti, žurnālisti un ierēdņi bijuši vienmēr pret maisu atvēršanu. Šis noteikti ir iemesls arī Maizīša gadījumā. Un nožēlojami ir ne jau tas, ka varētu izrādīties, ka, piemēram, Maizīša pirmā vai otrā dzīvesbiedre vai, teiksim, viņu tēvs vai brālis vai kāds cits Maizīša radinieks, ir bijis čekas stukačs, tas nebūtu nekas neparasts. Galu galā, viņš pats ir aktīvs PSRS laiku prokurors, okupācijas varas tiesību sistēmas sargs. Nožēlojami ir tas, cik ļoti jūtīgs šis jautājums ir cilvēkam, kuram vajadzētu būt pilnīgi neietekmējamam.

Jautājums par čekas maisiem Latvijā un to, cik ļoti vienprātīgi un cik ātri visi pie varas esošie vienmēr vienojas par to slēpšanu, liek tomēr aizdomāties par lustrāciju un to, kāda vara tomēr Latvijā ir šiem maisiem un tātad bijušajai VDK, kā arī attiecīgi mūsdienu SVR un FSB. (Padomju КГБ Krievijā tika reorganizēts un sadalīts divās struktūrās – Federālajā drošības dienestā, kas veic tās pašas VDK funkcijas Krievijas teritorijā un Ārējās izlūkošanas dienestā, kas turpina VDK darbu ārpus Krievijas robežām, Krievijas varas struktūrā konkurējot ar Galveno izlūkošanas pārvaldi.)

Čekas maisus pašlaik netraucēti savās interesēs un darbā var izmantot SVR virsnieki, šantažējot gan tajos esošos, gan viņu tuviniekus. Īpaši tāpēc, ka viņu rokās ir vēl arī uz Maskavu izvestās lietas, kas daudz pilnīgāk atspoguļo čekistu ziņotāju darbu.

Latvijas valsts drošības interesēs viennozīmīgi būtu publiskot maisu saturu, lai nedotu iespēju potenciālam ienaidniekam šantažēt Latvijas pilsoņus. Publiskojot maisu saturu, viņus vienkārši nebūtu vairs iespējams šantažēt.

Ļoti jocīgā kārtā tieši SAB direktors ne tikai liek šķēršļus maisu publiskošanai, kas novērstu potenciālu risku valsts drošības interesēm, bet arī pretojas pat maisu zinātniskai izpētei. Katrs pats var minēt un izdarīt secinājumus, kādas intereses aiz tā varētu stāvēt.

Es personiski nešaubos ne mirkli, ka latvieši ir pietiekami gudra, rūdīta un stipra tauta, lai spētu reflektēt par savu vēsturi un spētu atšķirt, kas ir kas arī čekas maisu sakarā. Tāpat kā esmu pārliecināts, ka to spēs arī visādu vēl aizvien augstos amatos esošu profesionālu kažoku mainītāju sakarā.

Pārpublicēts no puaro.lv.

Novērtē šo rakstu:

0
0