Iesaki rakstu:
Valdība esot pieteikusi šahu un matu Latvijas transporta nozarei un tranzītam, tiekot aizbaidītas Krievijas kravas, esot tik slikti, ka Ministru prezidentam no satiksmes ministra jāpārņem sarunas ar nozari – ar šādiem un līdzīgiem dramatiskiem paziņojumiem pēdējos mēnešos ir nākusi klajā kādreizējā Zatlera partijas aktīviste, tagad vienas Ventspils uzņēmēju grupas intereses lobējošās organizācijas "Baltijas asociācija - tranzīts un loģistika" vadone Ilga Antāne.
Piebildīsim, ka nu jau Antāne ir atkal ķērusies pie politikas, dodot savu ieguldījumu sīkpartiju pavairošanā. Viņas vadībā tapusi vēl viena Ventspils partija. Laiks rādīs, vai un kā šī partija palīdzēs tranzītkravu piesaistei no Krievijas, bet labāk atgriezīsimies pie nepartijiskiem jautājumiem.
Tad kāpēc nozarei gals klāt? Tāpēc, ka pārāk daudz esot jāmaksā par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un galu galā sen bijis laiks noteikt, ka kravu pārvadājumi uz Ventspili maksā tik pat, cik uz Rīgu. Kas par to, ka uz Ventspili ceļš ir garāks!
Ak, arī dzelzceļam vajag līdzekļus? Bet var taču "pārskatīt ieguldījumu pamatotību" (tas ir – neieguldīt modernizācijā), - tā viedokļrakstā "Delfos" māca "Ventspils tirdzniecības ostas" valdes loceklis Jānis Hāze.
Protams, var jau diskutēt, kādu ietekmi uz dzelzceļa konkurētspēju nākotnē atstātu atteikšanās no infrastruktūras modernizēšanas, taču kopumā rodas iespaids, ka asociācijas biedriem ūdens jau pamatīgi smeļas mutē, nav vairs spēka domāt par nākotni, galvenais, lai viņu uzņēmumi neaiziet pa burbuli.
Taču – nē. Pārsteidzoši, bet pēdējie pieejamie dati (daļai uzņēmumu par 2015. gadu, daļai par 2016. gadu) liecina, ka Antānes vadītās asociācijas biedri nedzīvo nemaz tik slikti un nevis cīnās par izdzīvošanu, bet labi pelna.
Piemēram, kā rāda jaunākie publiski pieejamie „Lursoft” dati, "Ventspils tirdzniecības ostai" apgrozījums bija 38 miljoni 453 tūkstoši EUR, peļņa pēc nodokļu nomaksas – 306 tūkstoši EUR. "Ventbunkeram" – attiecīgi 58 miljoni 581 tūkstotis EUR un 8 miljoni 896 tūkstoši EUR. "Noord Natie Ventspils Terminals" apgrozījums bija 3 miljoni 982 tūkstoši EUR, bet peļņa - 91 tūkstotis EUR.
Īpašs stāsts ir par pēdējā laika visskaļāko vaimanātāju - "Baltijas Ekspresi". Uzņēmuma apgrozījums bija 28 miljoni 875 tūkstoši EUR, peļņa – 2 miljoni 509 tūkstoši EUR. Turklāt, kā ziņo BNS, "Baltijas Ekspreša" pārvadāto kravu apmērs šogad septiņos mēnešos pieauga 2,7 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Jā, veiksmīgo un ļoti veiksmīgo biedru vidū ir arī tādi biedri, kas pamanījušies ciest zaudējumus ("Kālija parks", "Baltic Coal Terminal"), taču tā uzņēmējdarbībā notiek, un atsevišķi gadījumi nemaina kopējo tendenci.
Latvijas tranzīta nozarē patiešām notiek nelabvēlīgas pārmaiņas. Droši vien, ka pat Antāne saprot, ka to cēlonis ir Krievijas vēlme novirzīt savas kravas no Baltijas valstu ostām uz savējām. Šādai kaimiņvalsts rīcībai ir labi saprotami ekonomiski un politiski mērķi, kurus mainīt nevarēja pat Antānes bijušais šefs Zatlers ar saviem jaunas Austrumu politikas centieniem un braukšanu uz Krieviju.
Kravu apjoms no Krievijas nākotnē tik un tā saruks, bet samazinājuma tempi atkarīgi no tā, vai un cik ātri pašreizējās ekonomiskās stagnācijas apstākļos Krievija spēs palielināt savu ostu un dzelzceļa jaudas. Šajos apstākļos ir jāmeklē kravas citur, un tās arī tiek meklētas.
Tikai izskatās, ka, aizbildinoties ar Krievijas kravu samazinājumu, tiek lobēti valstiski nepamatoti lēmumi, kuru mērķis ir - atsevišķiem uzņēmumiem, kam pašlaik nemaz neklājas slikti, ļaut dzīvot vēl treknāk.