Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts arī turpmāk turpinās nodrošināt apsardzi eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, - tā valdības sēdes slēgtajā daļā nolēmis Ministru kabinets, lai gan likums Par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu noteic, ka apsardze eksprezidentam obligāti pienākas tikai pirmos četrus gadus pēc amata atstāšanas.

Aizsardzības ministrijas un drošības dienestu iesniegtajiem dokumentiem, kas attiecas uz šo lietu, noteikts statuss „dienesta vajadzībām”, un valdības sēžu slēgtajās daļās izskatāmos jautājumus ministri oficiāli nekomentē, tādēļ nav zināma argumentācija, ar kādu Vīķei-Freibergai nolemts saglabāt apsardzi. Tomēr pēc informācijas, ko Pietiek neoficiāli pauduši ar valdību saistīti avoti, noteicoša loma bijusi gan pašas eksprezidentes vēlmei paturēt apsardzi, gan tam, ka drošības iestādes piekritušas tās nepieciešamībai. Vai ir veikts Vīķes-Freibergas apdraudējuma izvērtējums un cik reāls tas ir, nav zināms. Pēc likumā noteiktā izriet, ka valdībai, izlemjot šo jautājumu, mutiski vai rakstveidā jāuzklausa eksprezidenta apsvērumi.

Pati eksprezidente Vīķe-Freiberga Pietiek ar savas sekretāres starpniecību noliedza, ka viņai būtu bijusi kāda izšķiroša loma, izlemjot jautājumu par apsardzes saglabāšanu. „Kopumā jautājums par bijušo Valsts prezidentu drošību ir formulēts likumā, detaļas nav vispārējas pieejamības informācija drošības apsvērumu dēļ,” bija eksprezidentes sākotnējā atbilde.

Tomēr likuma formulējums noteic, ka par apsardzes saglabāšanu pēc četriem gadiem lemj Ministru kabinets, „uzklausot personu, kura ieņēmusi Valsts prezidenta amatu”. Vēlāk Vīķe-Freiberga Pietiek precizēja, ka „eksprezidentu personīgām vēlmēm šeit ir tikai ļoti nosacīta loma” un gala rezultātu nosaka iesaistīto iestāžu lēmumi. Jāpiebilst, ka šā gada martā eksprezidente vēl bijusi tiešāka savās vēlmēs, aģentūrai LETA atzīstot: „Jā, es [apsardzi] vēlēšos saglabāt pēc 2011. gada jūlija.”

Likuma Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu 10. panta 2. daļa noteic, ka personai atstājot Valsts prezidenta amatu, valsts drošības iestādes viņu informē par tās drošību, un šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu aizsardzību (apsardzi) četrus gadus pēc prezidenta amata atstāšanas. Par aizsardzības (apsardzes) nepieciešamību pēc šā termiņa beigām katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets, ņemot vērā valsts drošības iestāžu sniegto informāciju un uzklausot personu, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu.

Valsts nodrošināta apsardze vēl joprojām, 12 gadus pēc amata atstāšanas, ir arī eksprezidentam Guntim Ulmanim. Pietiek noskaidroja, ka izmantot likumā doto iespēju uz apsardzi ir izlēmis arī Valdis Zatlers, kuram 7. jūlijā ir pēdējā diena Valsts prezidenta amatā.

Novērtē šo rakstu:

0
0