Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

”Lai Latvijas nacionālās spējas būtu piemērotas 21. gadsimta izaicinājumiem, koncepcija nosaka Nacionālo bruņoto spēku militārās spējas, kuras nepieciešams attīstīt. Būtiskas ir agrās brīdināšanas, draudu identificēšanas un ātrās reaģēšanas spējas, lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu un laicīgi novērstu iespējamo apdraudējuma avotu.” Valsts aizsardzības koncepcija, 2016.gada 16. jūnijs.

Tā dīvānu karotāju un tiešsaistes ekspertu paaudze, kas nosaka toni Latvijas politikā, diemžēl ienākusi arī armijas vidē, kuru sen pametuši reālistiski domājoši un īstu karadarbību piedzīvojuši virsnieki un militārie teorētiķi. Jo tikai reāli domājoši ļaudis spēj aizsardzības koncepciju piepildīt ar jēgpilnu saturu un novērtēt savas materiālās iespējas.

Iesākumā gribēju visus Aizsardzības ministrijas (AM) kalpotājus nomierināt un paskaidrot, ka WW2, Vjetnamas un Korejas karš ir sen beidzies un šie koncepti vairs neatkārtosies, neskatoties uz to, ka par iepirkumiem atbildīgās personas joprojām atrodas stiprā filmas „Mūsdienu apokalipse” iespaidā. Nu, vismaz spriežot pēc iepirkumu rakstura.

Papētīsim šos iepirkumus, izejot no koncepcijas noteiktajām vadlīnijām:

1) Agrā brīdināšana,

2) Draudu identificēšana,

3) Ātrā reaģēšana.

Agrā brīdināšana un draudu identificēšana mūsdienu kara apstākļos nozīmē tikai vienu - ešelonizētu, izvērstu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kuras sekmīgs piemērs varētu būt Izraēlas „Tērauda Kupols”, kas, patiesību sakot, sargā labi tikai pret pagrabos metinātām palestīniešu „Kassam” raķetēm. Izraēlieši arī varētu pastāstīt, cik izmaksā tāds prieks, ieskaitot iekārtas, kaujas dežūras un personāla apmācīšanu dārgās augstskolās, - tie ir miljardi.

Ātrā reaģēšana - praktiski tas nozīmē pretgaisa aizsardzības sistēmas aktīvās komponentes - zenītsistēmu un raķešu „zeme-gaiss” iedarbināšanu. Arī tie ir miljardi, kurus augoša ārējā parāda apstākļos mēs nevaram atļauties.

Turklāt ir apstāklis, kas šos miljardus pārsvītro ar treknu krustu. Ja mēs par potenciālo draudu uzskatām Krieviju, nevis tapšanas stadijā esošo Malmes kalifātu, tad jebkurš eksperts apstiprinās, ka Krievija ir viens no līderiem reaktīvās artilērijas sistēmu izstrādē, un mūsdienīgu, lētu taktisko raķešu Rietumu kara apgabalā ari netrūkst.

Tur arī ir vislielākā šo sistēmu koncentrācija Eiropā, un jāatceras, ka ar masīvu reaktīvās artilērijas raķešu (šobrīd 40 km sniedzamība) triecienu, ko pastiprina tuvas darbības taktiskās raķetes (darbības rādiuss 500 km), netiek galā neviena pretgaisa aizsardzības sistēma.

Apskatam hipotētisku konfliktu 21.gs stilā. Nosacītais iemesls - LV izvieto NATO ieroču sistēmas „Patriot”, kuru platformas der arī spārnoto raķešu palaišanai un izprovocē Krieviju.

Scenārijs 1.

Pierobežā tiek iedarbinātas REK (Radioelektroniskā kara) sistēmas, kas paralizē sakarus, GPS signālus un rada traucējumus šķidro kristālu ekrānos, bloķējot jebkādas koordinācijas iespējas.

Seko īss kombinētais spārnoto un tuvas darbības ballistisko raķešu trieciens pa svarīgākajiem objektiem - spārnotās pa vadības un sakaru centriem, skrejceļiem un ostu termināliem, ballistiskās – pa angāriem, noliktavām un bāzēm.

Pasākumu noslēdz aviācija - pielidošanas laiks apm. 15 minūtes. MIG tipa iznīcinātāji piesaista NATO gaisa spēkus un ļauj frontes bumbvedējiem S24 tuvumā „pielabot „ mērķus. Pusstundā viss ir beidzies.

Scenārijs 2. (Latvijai patiešām nopietni ir izdevies sakaitināt Krieviju.)

Sk. scenāriju Nr. 1 plus vēl 3 stundas, kamēr ierodas tanki un motostrēlnieki.

Nu, lūk. Šeit arī rodas jautājums - kurā brīdī iedarbojas haubices un bruņumašīnas?

Kritušos un ievainotos drošāk ir izvest kravas mašīnās ar lielu, sarkanu krustu uz sāniem. Šie iepirkumi ir bezjēdzīgi un liek domāt par korupcijas, nevis lietderības komponenti tajos. Šie iepirkumi vienkārši neatbilst pašu noteiktajām prioritātēm.

Kā dzīvot tālāk?

Ar skaidru domu, ka NEKAD mūsu naudas daudzums nebūs tāds, lai varētu tehnoloģiski pretoties hipotētiskajam Austrumu draudu avotam.

Tātad jāsaprot, ka tikai koncepcijas maiņa ļaus nodrošināt mūsu valsts aizsardzību rūkoša budžeta (depopulizācija etc., etc.) apstākļos.

Tātad akcents jāliek uz Zemessardzes, nevis regulārās armijas attīstību, kā ļaunu joku atceroties politiķu solījumus, ka dalība NATO ļaus samazināt izdevumus par bruņošanos (Tramps nesen minēja 4% kā viņam vēlamo „jumta naudas” apjomu).

Un šo domu ir ļoti viegli pamatot, izejot no modernā, augsti tehnoloģiskā kara koncepta, kas paredz precīzus triecienus pa karaspēka koncentrācijas vietām, satelītnovērošanu, dronus un augsti efektīvu aviācijas pielietojumu (sk. Sīrijas failus).

Tikai Zemessardze spēj ilgstoši pretoties, izklīst mazās grupās, nodarboties ar diversijām un novērst armijas ieņemtas teritorijas administratīvo kontroli.

Neviena pasaules armija šobrīd nav spējīga atstāt 100 000 vīrus iekarotas teritorijas kontrolei, ja mežus kontrolē Zemessardzes grupas, - neviens nevēlas jaunu Afganistānu Eiropā.

Zemessardzei ir daudz priekšrocību - tiem nav, uz kurieni bēgt, viņu mājas ir šeit. Viņiem nav vajadzīgas pat kazarmas. Turklāt Zemessardzes apgāde ar portatīvajām „zeme-gaiss” un prettanku sistēmām izmaksās daudz, daudz lētāk nekā bezjēdzīgā un uzturēšanā dārgā bruņutehnika vai tie neesošie miljardi, kas būtu jāiegulda pretgaisa aizsardzības sistēmās.

Turklāt tikai grūtgalvji vēl nav sapratuši, ka ES projektu gaida nopietnas pārmaiņas un situācija, kad Zemessardzei var nākties nodarboties ar robežu apsardzi un muitas kontroli, ir viegli iedomājama tuvāko 10 gadu laikā, jo valstī naudas vairāk nekļūs.

Tātad labi apgādāta Zemessardze ir visu mūsu interesēs, un nākotnes militārie iepirkumi nedrīkst tikt realizēti tā veidā, kā to dara nervozas blondīnes „Zaras” izpārdošanās.

Novērtē šo rakstu:

90
15