Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek jau aprakstītā 707 tūkstošu eiro "dāvana" privātfirmai - uzņēmēja Adigjozala Mamedova (attēlā pa kreisi) AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze - nav bijusi vienīgā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pēdējo gadu velte no valsts līdzekļiem šai kompānijai, kurai līgums ar valsti pēdējos trīs gados nodrošinājis nepilnu septiņu miljonu eiro lielu peļņu. Pietiek šodien publicē nesen Ministru prezidentes saņemtās un tālāk veselības ministram "aizspēlētās" Valsts kontroles vēstules pilnu tekstu, kas met tumšu ēnu gan uz dienesta vadību sakarā ar līdzšinējiem izšķērdēšanas gadījumiem, gan uz jau ieplānoto jauno iepirkumu, kas pašreizējam līgumam līdzīgu paredz slēgt jau uz septiņiem gadiem iepriekšējo piecu vietā.

"Ar 09.09.2014. Ministru kabineta tiesību aktu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir dota atļauja slēgt pakalpojumu līgumu uz septiņiem gadiem par operatīvā medicīniskā transporta un tā vadītāju pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas reģionā ar iepirkumu procedūrā izvēlēto pretendentu un uzņemties ilgtermiņa saistības 2015. - 2022.gadam ne vairāk kā EUR 52 548 807 apmērā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 01.09.2014. ir uzsācis iepirkuma procedūru, kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir noteikts 06.11.2014.

Valsts kontrole šobrīd lietderības revīzijas ietvaros pārbauda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rīcības lietderību, pērkot pakalpojumu par operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa ar autovadītāju nodrošināšanu Rīgas reģionā par periodu no 2010. līdz 2015.gadam. Revīzijas rezultātus plānots publiskot šā gada beigās, tas ir pēc atklātā konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka revīzijā ir konstatētas nepilnības šobrīd spēkā esošā līguma saistību izpildes kontrolē, kā arī identificēti riski, kas varētu ietekmēt gan Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta pakalpojumu kvalitāti Rīgas reģionā, gan radīt finansiālus zaudējumus, kā ari apdraudēt dienesta mērķa sasniegšanu - organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, Valsts kontrole uzskata par nepietiekamu savlaicīgi informēt par revīzijas gaitā konstatēto.

Spēkā esošā pakalpojuma līguma izpilde

Izvērtējot revīzijā konstatēto, Valsts kontrole secina, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbība, uzraugot noslēgtā līguma saistību izpildi, nenodrošina pietiekamu valsts interešu aizstāvību, jo dienests līguma darbības laikā pēc pakalpojumu sniedzēja ierosinājuma vairākkārt ir piekritis veikt līguma grozījumus, nepārbaudot to pamatotību un lietderību. Pastāv risks, ka pakalpojuma sniedzējs, izmantojot savu privileģēto statusu kā vienīgais pakalpojuma sniedzējs, ir diktējis noteikumus, panākot sev izdevīgas izmaiņas noslēgtajā līgumā, tai skaitā finanšu jomā.

Revīzijas laikā konstatēts, ka līgumā veikti vairāki grozījumi, tai skaitā par līgumā noteikto viena kilometra tarifu paaugstināšanu, par 20% atlaides nepiemērošanu transportlīdzekļiem, kas vecāki par septiņiem gadiem, kā arī slēgts papildu līgums par sanitāro pakalpojumu nodrošināšanu.

Attiecībā uz tarifu piemērošanu konstatēts, ka ir veikti vairāki līguma grozījumi, kuros tiek paaugstināts līgumā noteiktais viena kilometra tarifs par laika posmu no 01.01.2011. līdz 25.12.2013., kā galveno iemeslu norādot degvielas cenu kāpumu, līdz ar to dienests pakalpojumu sniedzējam papildus ir veicis samaksu EUR 707 154 apmērā.

Revidenti apšauba tarifu paaugstināšanas nepieciešamību, jo pakalpojuma sniedzējs savos 2010., 2011. un 2012.gada pārskatos tieši degvielas izmaksu samazinājumu norāda kā vienu no galvenajiem iemesliem savai veiksmīgajai darbībai, tai skaitā, norādot, ka sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu mašīnās ir uzstādīts dienesta īpašumā esošais aprīkojums brigādes darbu nodrošināšanai (par kopējo summu EUR 462 694), kura viena no funkcijām ļauj pakalpojuma sniedzējam veikt degvielas patēriņa kontroli, turklāt pakalpojuma sniedzēja degvielas izmaksas uz vienu kilometru ir nemainīgas un 2013.gadā pat samazinājušās. Pakalpojuma sniedzējs arī uzsver, ka, nosakot pakalpojuma tarifu, tika ņemti vērā iespējamie izmaksu pieauguma riski un ilgtermiņa attīstības tendences, paredzot gan izmaiņas spēkā esošajos nodokļos, gan degvielas cenās, u.tml.

Revīzijā, vērtējot vidējo pakalpojuma cenu uz vienu kilometru, ir konstatēts, ka pie tendences samazināties izpildīto izsaukumu skaitam, pakalpojuma cena palielinās, piemēram, 2013.gadā, salīdzinājumā ar 2012.gadu izpildīto izsaukumu skaits ir samazinājies par 1.8%, tomēr Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izdevumi 2013.gadā par pakalpojumu uz vienu nobraukto kilometru ir palielinājušies attiecīgi no EUR 1.470 uz EUR 1.482. Lai gan pakalpojuma sniedzējs nepārtraukti norāda uz nepieciešamību palielināt tarifu degvielas sadārdzinājuma dēļ, tomēr saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem degvielas patēriņa cenu indekss 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir samazinājies par 3,5%.

Sākotnēji līgumā bija noteikts, ka pakalpojuma sniedzējam viena gada laikā jānodrošina autoparka atjaunošana ar mērķi ne vēlāk kā no 15.04.2011. sniegt pakalpojumu ar transportlīdzekļiem, kas nav vecāki par septiņiem gadiem, veicot līguma grozījumus, autoparka atjaunošanas termiņš pagarināts līdz 20.07.2011. Taču revīzijas laikā konstatēts, ka uz 30.06.2014. vēl joprojām 50% no kopējā pakalpojumu sniegšanā izmantoto transportlīdzekļu skaita veido transportlīdzekļi, kas ir vecāki par septiņiem gadiem.

Līgums arī paredzēja, ja pakalpojuma sniedzējs nenodrošina autoparka atjaunošanu, pakalpojuma tarifam tiek piemērots 20% samazinājums. Revīzijas laikā konstatēts, ka 2011. gadā līgumā ir veikti grozījumi, vienojoties nepiemērot minēto nosacījumu. Saskaņā ar revidentu aplēsēm, nepiemērojot 20% samazinājumu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests laika posmā no 01.01.2012. līdz 30.06.2014. par saņemto pakalpojumu ir nelietderīgi pārmaksājis vismaz EUR 784 988. Dienests informēja, ka 20% samazinājums netika piemērots, lai pakalpojuma sniedzējs nepieprasītu paaugstināt tarifu sakarā ar izmaksu sadārdzinājumu, jo budžetā tarifa paaugstinājumam līdzekļi nebija paredzēti. Taču revīzijas laikā ir konstatēts, ka 2011., 2012. un 2013.gadā, saņemot papildu finansējumu norēķiniem ar pakalpojumu sniedzēju, dienests ir piekritis paaugstināt tarifu.

Revīzijas laikā konstatēts, ka saskaņā ar sākotnēji noslēgto līgumu pakalpojuma sniedzēja autovadītāji veic, piemēram, transportlīdzekļa salona mazgāšanu un sanitāro apstrādi darba laikā, aparatūras pārvietošanu, slimnieku transportēšanu u.c., tomēr 17.08.2010. ir noslēgts vēl viens līgums „Par sanitāra pakalpojumu iegādi" par kopējo summu EUR 640 280, lai gan lielākā daļa ar sanitāra darbu saistīto pienākumu bija iekļauta jau 29.04.2010. noslēgtajā līgumā. Revidentu vērtējumā dienests, apmaksājot pakalpojumus, kas saistīti ar sanitāra pienākumu izpildi, laika posmā no 17.08.2010. līdz 30.06.2014. ir nelietderīgi izlietojis finanšu līdzekļus EUR 483 074 apmērā.

Vienlaikus norādām, ka, iepazīstoties ar pakalpojuma sniedzēja saraksti ar dienestu par noteiktā viena kilometra tarifa izmaiņām, pakalpojuma sniedzējs vairākkārt ir norādījis, ka, nepaaugstinot tarifus par vienu kilometru, būtiski var pasliktināties sniegtā pakalpojuma kvalitāte.

Dienesta izstrādātā koncepcija par nodrošinājumu ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem

Valsts kontroles ieskatā, izstrādājot koncepciju, nav veiktas ticamas un ekonomiski pamatotas jaunā ārpakalpojuma izmaksu aplēses, kā arī nav vērtēts izmaksu samērīgums attiecībā pret faktiskajām dienesta izmaksām par līdzvērtīga pakalpojuma nodrošināšanu Latvijas reģionos, lai noteiktu visus finanšu zaudējumus vai ieguvumus un izvelētos iespējami izdevīgāko pakalpojuma nodrošināšanas veidu.

Lai gan saskaņā ar dienesta izvēlēto risinājuma variantu sākotnēji bija plānots pakāpeniski veidot Rīgas reģionā jaunu operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūru, kā arī piesaistīt papildu cilvēkresursus, iespēju robežās iegādājoties operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus valsts īpašumā, tomēr dienests 2014.gadā finanšu līdzekļus EUR 2 695 204 apmērā no operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādei paredzētā finansējuma novirzījis citām iegādēm.

Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju nav veikti aprēķini, lai salīdzinātu izmaksas par operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un autovadītāju pakalpojumiem Rīgas reģionā un pārējos reģionos.

Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 2012.gadā izstrādāto koncepcijas projektu ir rosināts sākotnēji nodrošināt Latvijas reģionus ar jaunu operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu autoparku un pēc tam, kad ir veikta valsts īpašumā esošo operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu atjaunošana, pakāpeniski veidot Rīgas reģionā jaunu operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūru, iespēju robežās iegādājoties operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus valsts īpašumā.

Revīzijas laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests norādīja, ka, ņemot vērā pēdējos aprēķinus, tas turpinās iepirkt ārpakalpojumu, jo ārpakalpojuma izmaksas un dienesta pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas ir identiskas. Aprēķini veikti, salīdzinot pašreizējās izmaksas par pakalpojuma sniedzēja pakalpojumiem ar dienesta izmaksām un prognozēm nākotnē.

Vēlamies uzsvērt, ka pēc revidentu aplēsēm dienesta vidējās izmaksas uz vienu izsaukumu vai uz vienu nobraukto kilometru 2012.gadā ir attiecīgi EUR 32.70 un EUR 0.82, un tās ir mazākas nekā Rīgas reģionam sniegtās ārpakalpojuma izmaksas - attiecīgi EUR 34.01 un EUR 1.470. Turklāt dienestam, nodrošinot pakalpojumu reģionos, ir nepieciešami lielāki finanšu resursi materiāltehniskajam nodrošinājumam un cilvēkresursiem, jo, piemēram, transportlīdzekļu skaits pārējos reģionos ir pat līdz divām reizēm lielāks nekā Rīgas reģionā, attiecīgi arī nodarbināto autovadītāju skaits un kopējais nobrauktais attālums kilometros ir lielāks, izpildot mazāku skaitu izsaukumu.

Valsts kontrole uzskata, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, lemjot par ārpakalpojuma līguma slēgšanu, nav korekti un ekonomiski pamatoti aprēķinājis iespējamās ārpakalpojuma izmaksas, tomēr lēmums par saistību uzņemšanos EUR 59.9 miljonu apmērā tika virzīts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Esam konstatējuši, ka paredzamā līguma summa - ne vairāk kā EUR 59.9 miljonu, ir noteikta, par pamatu ņemot pakalpojuma sniedzējam faktiski samaksāto summu, kurā ir iekļauti ari nelietderīgie izdevumi EUR 748 057 apmērā par degvielas, citu izmaksu sadārdzinājumu un samaksu par sanitāro piemaksu (kas veikta cita līguma ietvaros). Tāpat nav ņemts vērā, ka potenciālajam pakalpojuma sniedzējam tiks nodoti 14 par struktūrfondu līdzekļiem iegādāti jauni transportlīdzekļi.

Revīzijas laikā konstatēts, ka pakalpojuma sniedzējs jau 2011 .gadā sarakstē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam vairākkārt norāda uz nepieciešamību slēgt līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu uz laiku, kas būtu ne mazāks par septiņiem gadiem, jo tādējādi krasi samazinātos pakalpojuma tarifs. Valsts kontrole pieņem, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šo ieteikumu ir ņēmis vērā, šogad izsludinot konkursu par operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu pakalpojuma nodrošinājumu septiņiem gadiem, taču revīzijas laikā saņemtie dienesta aprēķini neliecina, ka ir veiktas aplēses par iespējamo finanšu ekonomiju, slēdzot līgumu uz septiņiem gadiem.

Revīzijā Valsts kontrole ir vērtējusi arī koncepciju par operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanas sistēmu un vērš uzmanību, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, sagatavojot koncepcijas projektu, nav vērtējis dienesta lietošanā jau esošas infrastruktūras izmantošanas iespējas. Piemēram, koncepcijā kā viens no transportlīdzekļu uzturēšanai nepieciešamiem objektiem norādīta nojume 30 transportlīdzekļiem ar gada nomas maksu EUR 10 245, taču dienesta rīcībā ir nojume Duntes ielā 8, Rīgā, kuru izmanto pakalpojuma sniedzējs un tajā var izvietot 30 transportlīdzekļus. Turklāt koncepcijā plānotas izmaksas tādam remonta zonas aprīkojumam, kāds pašlaik nav nevienā no dienesta reģionālajiem centriem, piemēram, savirzes stends - EUR 11 383.

Lai gan koncepcija paredz, ka 25 no Rīgas reģionam nepieciešamajiem 97 operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem būs pilnpiedziņas, faktiski neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā Rīgas reģionā kopš 2012.gada tiek izmantoti ne vairāk kā astoņi šādi transportlīdzekļi. Jāuzsver, ka 2013. un 2014.gadā ekspluatācijā nodoto dienesta pilnpiedziņas operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu cena ir par apmēram par 17% augstāka nekā transportlīdzekļiem ar viena tilta piedziņu.

Turklāt arī izsludinātā konkursa nolikumā noteikta prasība, ka pilnpiedziņas transportlīdzekļu īpatsvaram jābūt 20%, jeb apmēram 15 no visu pakalpojuma sniegšanai izmantoto transportlīdzekļu skaita. Vēlamies norādīt, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests 13.10.2014. ir noslēdzis līgumu par 14 pilnpiedziņas operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādi un šos transportlīdzekļus nodos uzturēšanai un pakalpojumu sniegšanai jaunā iepirkuma uzvarētājam.

Dienesta nodrošinājums ar transportlīdzekļiem

Valsts kontroles ieskatā dienestam ir iespējas noteiktu skaitu no reģionos esošā transportlīdzekļu skaita nepieciešamības gadījumā izmantot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā Rīgas reģionā, tā realizējot koncepcijā izvēlēto risinājumu - pakāpeniski veidot Rīgā un Rīgas reģionā jaunu operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūru ar papildus cilvēkresursu piesaistīšanu.

Dienests laika posmā no 2012.gada līdz 2013.gadam ir iegādājies 136 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus un 2014.gadā noslēdzis līgumu vēl par 14 transportlīdzekļu iegādi.

Lauku reģionālajos centros uz 30.06.2014. ekspluatācijā ir 201 operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis, tai skaitā 186 transportlīdzekļi ar veiktu tehnisko apskati, no tiem 05.09.2014.- 114 transportlīdzekļi, kas ir iegādāti laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam.

Lai gan dienests norāda, ka optimālais rezerves transportlīdzekļu skaits lauku reģionos ir viens transportlīdzeklis uz četriem līnijas transportlīdzekļiem, tāpēc būtu nepieciešami 28 rezerves transportlīdzekļi, tomēr revīzijā konstatēts, ka kopējais rezerves transportlīdzekļu skaits ar veiktu tehnisko apskati uz 05.09.2014. reģionos ir 72, kas vairāk kā divas reizes pārsniedz optimālo.

Revīzijā, analizējot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekļu noslodzi reģionos 2014.gada jūnijā, konstatēts, ka izsaukumos faktiski izmantoti 111 no 114 uz līnijas esošajiem transportlīdzekļiem, turpretī no 80 rezerves transportlīdzekļiem faktiski ir izmantots 51 transportlīdzeklis, veicot tikai 8,6% no kopējā operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nobraukuma reģionos.

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropas Savienības fondu finansējums operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūras attīstībai var būt pieejams sākot ar 2016.gada otro pusgadu, līdz ar to aicinām Veselības ministriju aktīvi īstenot attīstības plāna izstrādi par Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti, lai dienests realizētu koncepcijā norādīto risinājumu - pakāpeniski veidot Rīgas reģionā operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu nodrošinājuma infrastruktūru ar papildus cilvēkresursu piesaistīšanu.

Valsts kontroles ieskatā, atkārtoti slēdzot ārpakalpojuma līgumu par operatīvā medicīniskā transporta un tā vadītāju pakalpojuma nodrošināšanu, var tikt radīts apdraudējums sniegtā pakalpojuma kvalitātei, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, uzņemoties ilgtermiņa saistības pret ārpakalpojuma sniedzēju, tiek ierobežotas iespējas reaģēt uz situācijas un apstākļu izmaiņām (piemēram, samazinoties vai palielinoties izsaukumu skaitam), turpretī, dienestam pašam veicot šo pakalpojumu, tiktu nodrošināta iespēja operatīvi pielāgoties, optimizējot izmaksas un prognozējot nākotnes vajadzības.

Ņemot vērā to, ka sabiedrības interešu nodrošināšanai ir nepieciešams pieņemt tādus lēmumus, kas veicina minētā pakalpojuma attīstību ilgtermiņā un vienlaikus mazina atkarību no viena pakalpojuma sniedzēja, aicinām savas kompetences robežās izvērtēt vēstulē minētos faktus un lemt par ārpakalpojuma iegādes lietderību."

Novērtē šo rakstu:

0
0