Iesaki rakstu:

Valda Dombrovska (Vienotība) valdībā, meklējot veidus, kā šā gada budžetā nodrošināt papildus konsolidāciju, panākta neformālā vienošanās, ka sociālā budžeta izdevumi tiks samazināti par 11,2 miljoniem latu. Priekšlikumi par to, kā samazināt sociālo budžetu, pirmdien uz koalīcijas padomes sēdi jāatnes Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un šīs apvienības pārstāvētajai labklājības ministrei Ilonai Jurševskai.

Vēl nedēļas nogalē skaidru priekšlikumu no ZZS nebija. Tā vietā bija tikai dzirdams, ka ZZS pilnīgi noteikti nav gatava atsaukties finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) netiešajiem mudinājumiem meklēt iespējas mazināt sociālā budžeta izdevumus pensiju tēriņos.

Līdz ar to sagaidāms, ka ZZS sociālajā jomā, iespējams, rosinās griezt budžeta izdevumus taupot uz bezdarbnieku rēķina, kā arī mazinot naudu tā sauktajai simtlatnieku programmai un citiem ar nodarbinātību un darba ņēmējiem saistītiem pasākumiem.

Netiek gan arī izslēgts, ka ne ZZS, ne labklājības ministre pirmdien koalīcijā tā arī nepiedāvās priekšlikumus tam, kā par 11 miljoniem latu apcirpt sociālo budžetu. Ļoti iespējams, ka ZZS turpinās uzstāt - šā gada budžetā papildus konsolidējamie līdzekļi jāatrod ēnu ekonomikā, finanšu ministram un premjeram par to jāpārliecina starptautiskie aizdevēji, kā arī jāpanāk vienošanās par mazāku budžeta konsolidācijas apjomu un vēlāku budžeta grozījumu pieņemšanas termiņu.

Ņemot vērā cīņas, kas valdošajā koalīcijā norit par lielāko sociālā budžeta izdevumu – pensiju - griešanu, Pietiek aicināja to komentēt Latvijas Pensionāru federācijas vadītāju Ainu Verzi:

„Vienotība ar mums nav runājusi par pensiju vai pensiju piemaksu samazināšanu. Pie mums uz iepriekšējo valdes sēdi [10.janvārī] bija Štokenberga kungs, un mēs visas šīs lietas pārrunājām, jo viņš arī kā Vienotības pārstāvis pirms vēlēšanām parakstīja vienošanos ar mūsu federāciju par sadarbību. Un viņš teica, ka ir atbildīgs par šo vienošanos, un vēl janvārī viņš ne ar vienu pušplēstu vārdu nepieminēja to, ka būtu vispār jāapspriež šāda situācija – pensiju vai pensiju piemaksu griešana.

Vienīgais solījums, kas no viņa puses tika apstiprināts, tas ir, sadarbības memoranda pēdējais punkts – neizskart esošo pensionāru pensijas un piemaksas, tiks pildīts. Pie tā mēs arī palikām.

Pēc tam mēs ar labklājības ministri un mūsu federācijas valdi visu pārrunājām un vienojāmies, ka nekāda esošo pensionāru dzīves līmeņa pasliktināšana nevar notikt.

Šīs finanšu ministra norādes, ka sociālajā budžetā jāmeklē budžeta līdzekļu taupīšana, ir pieņemamas tikai tik daudz, ka mēs piekrītam tam, ka nauda ir jāmeklē sociālajā budžetā. Tam mēs nestrīdamies pretī, jo arī ministre mūs informēja, ka šī summa - 11,2 miljoni - budžetā ir jāatrod.

Taču no ministres saprotu, ka ministrijai ir ieceres, kur šos miljonus atrast, neaizskarot bērnus un vecos cilvēkos. Ir taču sociālajā budžetā vēl citas iespējas.

Tā ka mēs esam pilnīgi kategoriski par to, ka ne par latu nedrīkst skart pensionārus, ka nedrīkst mazināt ne pensijas, ne piemaksas pie pensijām.

Turklāt, kas ir šīs piemaksas. Mums augstākās varas pārstāvjiem ir ļoti daudz jāskaidro, kas vispār ir pensijas piemaksa, īpaši tagad, kad ir ievēlēti tik daudzi jauni politiķi, kuriem nav nekādas saprašanas, kas tās piemaksas ir.

Viena daļa saprot, ka tās ir kaut kāds komunālo maksājumu pabalsts. Taču tas ir ceturtais pensiju līmenis, ko radīja, veidojot pensiju sistēmu pašā sākumā ar Pasaules Bankas atbalstu. Piemaksas kompensē iepriekšējā darba sistēmā nostrādāto darba mūžu, un šīs piemaksas ir nepieciešamas.

Ja Vienotības valdība atļautos griezt pensiju piemaksas, tas jau nebūtu tikai spļāviens sejā vēlētājiem, te es saskatu arī juridisko pusi. Vienotība kā politisks spēks ir ar mūsu federāciju trīs personu sastāvā [Štokenbergs (Sabiedrība citai politikai, Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība), Solvita Āboltiņa (Jaunais laiks)] parakstījusi sadarbības vienošanās, un mēs uzskatām, ka šie paraksti nes arī juridisku atbildību, ne tikai politisku.

Pagaidām mēs piesaistāmies pie politiskās atbildības. Ja šie cilvēki pārkāpj to memorandu, kuru parakstījuši, tas jau nozīmēs, ka viņu turpmākā politiskā karjera arī ir apdraudēta, jo tauta viņiem to nepiedos. Kāpēc viņiem ar to ir jāriskē?

Budžetā ir citi līdzekļu avoti, kuri jāpārskata, ir daudzas izdevumu lietas, tikai jābūt gribai un mazliet jāpiespiežas, nevis vienkārši jāņem un jānogriež kaut kas no pensijām.

Ja Vilka kungs kā sauss finansists nerēķinās ar cilvēkiem, tad pārējiem Vienotības valstsvīriem tomēr ir jāatceras gan politiskā, gan juridiskā atbildība par to, ko viņi ir solījuši.”