Iesaki rakstu:

Nu jau izbijušās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones „atrakcijas” ap viņas vietnieka, Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa atstādināšanu un atlaišanas mēģinājumiem prasījušas 13 400 eiro no nodokļu maksātāju kabatas, - šādu summu valsts bijusi spiesta viņam samaksāt kompensācijā.

13 400,35 eiro – šādus pērn saņemtus ienākumus kā „valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu izmaksātās kompensācijas” Kravalis uzrādījis savā amatpersonas deklarācijā, pametot savu amatu pagājušā gada 1. novembrī

Par šo dāsno summu Kravalis var pateikties pirmām kārtām nu jau bijušajai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei, kura pēc vairāku disciplinārlietu un arī kriminālprocesa sākšanas Kravali pēc ilgāka neskaidrību periods pagājušā gada februārī atbrīvoja no amata.

Taču pēc tam augustā Kravalis amatā tika atjaunots, jo finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskatīja, ka atlaišana bijusi nepamatota un Kravalis, tiesājoties ar valsti, noteikti uzvarētu. Tomēr reizē ar atjaunošanu tika atsākta arī disciplinārlieta, un novembra sākumā Kravalis tika atlaists vēlreiz – nu jau „pareizāk”.

Pirms gada Pietiek informēja, ka pret tolaik atstādināto ģenerāli Kravali bija ierosinātas veselas trīs disciplinārlietas, un VID Finanšu policijas pārvaldē bija uzsākts arī kriminālprocess par informācijas izpaušanu, kurā viņam bija piešķirts aizdomās turētā statuss. Zīmīgi, ka šis jaunais pagrieziens ģenerāļa Kravaļa karjerā noticis neilgi pirms tam, kad Latvijas Televīzijas raidījumā De Facto tika publicēta "analīze" par Finanšu policijas ierindas izmeklētājiem, - jau ir izskanējušas versijas, kas šī daļēji falsificētā un manipulatīvā "pētījuma" autorību saista tieši ar Kravali.

No amata bija atstādināta arī Kravaļa māsa, viņa vadītās Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītāja Baiba Trukšāne, pret kuru līdz ar Latgales muitas pārvaldes priekšnieku Guntaru Loitu Finanšu policija 2015. gadā sāka kriminālprocesu par valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā nodarīts būtisks kaitējums.

2015. gadā Kravali bija uzklausījis TV raidījums Nekā Personīga, kuram ģenerālis kameras priekšā apgalvoja ka Finanšu policijas darbinieki, šajā lietā vēršoties pret viņa māsu un citiem muitniekiem, tikai kārtojot attiecības, kuras patiesībā varētu "risināt", šīs lietas "vienkārši izrunājot".

Valsts ieņēmumu dienesta vadībā Kravalis, kurš skandalozu slavu ieguva ar savu saistību Vladimira Vaškeviča kukuļošanas lietā, jau ilgāku laiku bija "neērta" persona. 

2015. gada marta sākumā mediji ziņoja, ka Finanšu policijas Iekšējās drošības dienests par nepareizu tranzīta deklarāciju anulēšanu aizturējis Kravaļa vietnieku Aivaru Eglīti un vēl vienu vai divus atbildīgus Muitas pārvaldes darbiniekus.

Tad arī toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) nāca klajā ar paziņojumu, ka Ukrainas valdības pārstāvji (konkrēti vārdi tā arī netika minēti) esot viņu uzrunājuši ar lūgumu ieteikt kandidatūru Ukrainas galvenā muitas vadītāja amatam.

Latvijas pārstāvji kā iespējamo kandidātu nolēmuši virzīt Kravali, kurš esot "kompetents eksperts Eiropas Savienības (ES) jautājumos par muitu ar lielu pieredzi direktora amatā muitas pārvaldē" un kura "zināšanas būtu nenovērtējams atbalsts Ukrainas integrācijai ES".

Kravalis bija arī devies uz Ukrainu, un vairāki mediji jau ziņoja, ka viņa kļūšana par Ukrainas muitas vadītāju esot faktiski izlemts jautājums. Taču pēcāk izrādījās, ka Kravalis joprojām strādā Latvijā, un citādi tika skaidrota pat Kravaļa vizīte Ukrainā marta sākumā.

"VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis marta sākumā devās darba vizītē uz Ukrainu, lai apspriestu aktuālos jautājumus par iespējamo Latvijas palīdzību Ukrainai muitas jomā," skaidroja VID.

VID savā oficiālajā skaidrojumā Reira un virknes mediju minēto Kravaļa nākotni kā Ukrainas muitas vadītājam pat nepieminēja, - braucienā runa bijusi tikai par vispārēju palīdzību Ukrainai: "Lai izvērtētu, kādu palīdzību muitas jomā citas valstis varētu sniegt, Ukrainas pusei ir jādefinē savas vajadzības un jāsniedz informācija par nepieciešamo atbalstu. Tikai pēc šādas informācijas saņemšanas būs iespējams lemt par sadarbības attīstības iespējām muitas jomā."

Tikmēr Pietiek avoti informēja, ka Kravalis faktiski pats esot atteicies no kandidēšanas uz Ukrainas muitas vadītāja posteni, apzinoties gan valodas zināšanu trūkumu, gan savu saistību ar Vladimira Vaškeviča krimināllietu, gan arī Ukrainas iekšpolitisko situāciju, kas muitas vadītāja posteni padara par nebūt ne tik iekārojamu.

Vaškeviča kukuļošanas lietā Kravalis, cik zināms, bija galvenais apsūdzības liecinieks un, spriežot pēc neoficiālām norādēm, ar savām liecībām sev bija "nopircis" nesaukšanu pie kriminālatbildības.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis oficiālo versiju par Kravali un "naudas paku": kad Kravalis 2010. gada 26. decembrī savā automašīnā LandCruiser (to viņš savā amatpersonas deklarācijā uzrāda joprojām) atradis maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, viņš tiesībsargāšanas iestādēm ziņojis tikai pēc nepilnām divām nedēļām.

Šajā laikā ar maisiņu atstājušo Vaškeviču viņš saskaņā ar oficiālo versiju veselas divas reizes esot ticies un sarunājies tikai tāpēc, ka „rīkojies atbilstoši situācijai, gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs šo naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā u.c.”.