Menu
Pilnā versija
Foto

Vidējais latvietis

Andris Pauls-Pāvuls · 12.06.2016. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Smiltenes novads ir viens no latviskākajiem, kuru pārvalda 15 domes deputāti – visi latvieši. Veicot pētījumus par vidējā latvieša apziņas valstsspēju, sociologi un politologi Smiltenes novadu varētu ņemt par etalonu.

Demogrāfisko apstākļu spiesta, Smiltenes novada dome trīs pilsētā esošās skolas apvienoja vienā, un 25. maijā šai apvienotajai skolai deputāti negaidīti deva bijušā Smiltenes muižkunga, firsta Paula Līvena vārdu, to pamatojot ar viņa ieguldījumu pilsētas attīstībā.

Vidējam latvietim nosaukums „Paula Līvena Smiltenes vidusskola” likās gana labskanīgs un tikai pēc šī fakta izstarošanas lielajā presē, proti, 7. jūnija Elitas Veidemanes komentāra „Sulaiņa smaciņa” http://nra.lv/viedokli/elita-veidemane/174799-sulaina-smacina.htm , latviskākajā novadā sākās šūmēšanās.

9. jūnijā laikrakstā Ziemeļlatvija vidējā latvieša cienīgu neizlēmību nodemonstrēja Aigars Veldre, Smiltenes novada deputāts (NA) un pašvaldības Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs: “Ja pašvaldība saņems rakstisku, motivētu iesniegumu ar lūgumu šo lēmumu par skolas nosaukumu atcelt, iesniegumu arī izskatīsim. Tikai tad ir lūgums dot citu, pamatotu ierosinājumu, kā tad nosaukt jauno skolu.”

Nekas cits neatlika kā šādu iesniegumu Smiltenes domei iesniegt un deputātam Aigaram Veldrem uzrakstīt atklātu atbildi (skat. raksta beigās). Un tad notika pats interesantākais – tā vietā, lai sasauktu ārkārtas sēdi un savu neprātīgo lēmumu par muižkunga vārda došanu skolai atceltu, Smiltenes novada dome izplatīja aicinājumu uz diskusiju 14. jūnijā par Smiltenes skolas nosaukumu, norādot, ka tajā piedalīsies Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Dr. habil. art. Ojārs Spārītis, kuru mana sieva no lekcijām Mākslas akadēmijā atceras kā kaismīgu baltvācu kultūras cienītāju. http://www.smiltene.lv/aktualitates/open/6015

Vai nav dīvaina šāda Smiltenes domes lektora izvēle un pasākuma nepieciešamība – vienkāršāk būtu bijis sazināties, piemēram, ar Latvijas Institūtu, kura funkcija ir piedalīties Latvijas tēla politikas veidošanā un koordinēt tās īstenošanu. Pirms 100 gadiem latviešu tautas padzīta muižkunga vārds lielākai un latviskākai Vidzemes vidusskolai neapšaubāmi būtu jauns vaibsts Latvijas tēlā.

P.S. Nupat dakteris Krūmiņš vēlā pēcpusdienā bez rindas un maksas veica veselības ministram sīku ambulatoru manipulāciju. Rezultātā abi nonāca KNAB, un ministrs zaudēja darbu. Vai 14. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Dr. habil. art. Ojārs Spārītis nevis dosies uz represēto latviešu piemiņas pasākumu, bet 14.00 pametīs savus darba pienākumus, lai, iespējams, ar dienesta auto mērotu 150 kilometrus līdz Smiltenei un 16.00 vidējam latvietim skaidrotu baltvācu ieguldījumu mākslas vēsturē? Interesanti, ko 15. jūnijā uz jautājumu „Kā es varēšu samaksāt par saņemto pakalpojumu?” vidējam latvietim atbildēs Latvijas Zinātņu akadēmija... 

Atklātā vēstule deputātam Aigaram Veldrem

9. jūnija Ziemeļlatvijā Smiltenes novada domes deputāts Aigars Veldre (NA) izsaka lūgumu: „Dot citu, pamatotu ierosinājumu, kā tad nosaukt jauno skolu.” Man šķiet, galvenais, kas var piesaistīt skolai, ir mācību programma, nevis nosaukums. Skolas nosaukumā, pirmkārt, būtu jāatspoguļojas skolas koncepcijai, piemēram, Ikšķiles Brīvā skola, nevis banālām atrašanās vietas reljefa pazīmēm.

Protams, skolas nosaukumā varētu likt arī kādas, ar skolu vai novadu saistītas izcilas personības vārdu un tādu mums nav mazums – Ķikuļu Jēkabs, Zeibotu Jēkabs, Kažoku Dāvis, trimdinieks Jānis Labsvīrs un daudzi citi, bet, vai to mums vajag?

Es savam dēlam vēlētos kvalitatīvu izglītības saturu, nevis labskanīgu skolas nosaukumu. Mani pilnībā apmierina nosaukums Smiltenes vidusskola, līdzīgi kā Vidzemes Augstskola vai Latvijas Universitāte. Mums novada dižgaru ir tik daudz, tādēļ neliekam skolas nosaukumā nevienu!

Muižkunga Paula Līvena vārda došana skolai, manuprāt, būtu nabadzības apliecinājums, jo atbilstoši Latvijas Satversmes ievadam mūsu valsts izveidota balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām.

Firsts, Smiltenes muižkungs Pauls Līvens ar ģimeni Latviju pameta bēgot, nespējot pretoties un/vai pieņemt latviešu nācijas valstsgribu. Latviešu nācijas valstsgriba bija viņam muižu atņemt un likvidēt. Tādēļ argumenti par muižkungu, kā progresa nesēju, manuprāt, neiztur ne mazāko kritiku. Tikpat labi varētu piesaukt labus, čaklus un progresīvus padomju kolhozu priekšsēdētājus, kuri tāpat atrodas aiz latviešu nācijas valstsgribas borta.

Smiltenes domes deputātu neprātīgais lēmums piešķirt skolai muižkunga vārdu ne tikai nesatur Latvijas Satversmes garu un burtu, bet arī rada praktiskas problēmas, jo īpaši Smiltenes apvienoto skolu vēstures, politoloģijas, ētikas un literatūras pasniedzējiem.

Mūsu bērni interneta vidē orientējas kā zivis ūdenī, var iegūglēt par firstu Līvenu, viņa senčiem, piesekot tviterī firsta mazbērniem vai mazmazmazbērniem un kļūt par feisbuka draugiem muižkunga mantiniekiem - mazdēliem Džordžstaunas Universitātes profesoram Anatolam Līvenam un Kembridžas Universitātes profesoram Dominikam Līvenam – starptautiskām autoritātēm politoloģijā un vēsturē, kuri sirdī dziļi izprot, savās grāmatās un publikācijās izceļ Krievijas impērijas varenību, mazmeitai Natālijai Līvenai, pazīstamai britu advokātei, kura specializējas publisko tiesību un cilvēktiesību jautājumos.

Ceru, otrdienas diskusijā Smiltenes domes pieaicinātais mākslas vēsturnieks, Latvijas Zinātņu [neviena vārdā nenosauktās] akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis spēs Smiltenes skolotājiem vispusīgi un izsmeļoši atbildēt uz eventuāliem mūsu bērnu jautājumiem, piemēram:

- kādēļ Pauls Līvens vecākais (Smiltenes muižkunga tēvs) vajāja jaunlatviešus un kā panāca Pēterburgas Avīžu slēgšanu,

- vai Pauls Līvens vecākais ar vairāk nekā 20 muižām un ietekmi Krievijas cara galmā bija oligarhs,

- vai Pauls Līvens vecākais Krievijas cara dienestā shēmoja ar mērķi izputināt, lēti iegūt un pievienot muižām latviešu zemnieku īpašumus,

- vai jaunais muižkungs Smiltenē atmazgāja sava tēva sarūpēto netīro naudu,

- kādēļ mēs esam nopostījuši muižkunga būvēto dzelzceļu un slimnīcu pārvērtuši par nabagmāju,

- kādēļ Paula Līvena mazdēls aicina nebaidīties no Krievijas?

Pieņemot lēmumu par skolas saukšanu Paula Līvena vārdā, būtu bijis nepieciešams sazināties iesākumā vismaz ar mazmeitu advokāti Natāliju Līvenu un noskaidrot, vai Līvenu dzimta dziļi sirdī netur rūgtumu par latviešu nacionalizēto muižu un lūgt atļauju vectēva vārda došanai Smiltenes vidusskolai.

Tagad, ja kaut viens no muižkunga mantiniekiem iebilst pret skolas saukšanu vectēva vārdā, varam nonākt krietni muļķīgākā situācijā, kā, piemēram, SIA Alnis Zaķis nosaukuma tīkotāji (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 30.novembra spriedums, Lieta Nr.A42862709 SKA-505/2012).

Tiesa nepārsūdzami aizliedza firmu saukt Aļņa Zaķa vārdā, un, ja kāds no muižkunga mantiniekiem iebilst vectēva vārda publiskai izmantošanai, varam skolas nosaukumu zaudēt starptautiskā skandālā. Tieši tādēļ esmu vērsies Smiltenes novada domē ar iesniegumu – lēmumu par nosaukuma piešķiršanu atcelt. Muižkunga mazmeitas, advokātes Natālijas Līvenas e-pasts ir: [email protected]

Ja tomēr Smiltenes novada deputātiem ir nepārvarama griba skolu kādā vārdā nosaukt, tad Satversmes gars un burts pamatos paģēr skolu saukt kāda Brīvības cīnītāja vārdā. Tāds Smiltenes kapos ir viens – Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Pēteris Krievs. Man šķiet, krituša Brīvības cīnītāja vārds skolai būtu garants, lai vismaz viņa atdusas vieta neaizaugtu nezālēm, kā tas bija noticis šovasar.

Novērtē šo rakstu:

0
0