Iesaki rakstu:

Šodien pasauli (Latvijas mazo pasaulīti) satrieca viens medību stāsts... Daudzi jau redzējuši, kā viena medniece mednieku (!!!) portālā izvietoja medību bildi ar nomedītu lūsi un īsu aprakstu.

Nevar saprast, kas tieši izraisīja šādu sašutumu - nomedīta lūsene, foto ar medījumu, sieviete medniece vai tas, ka "mazie lūsēni nu pamesti likteņa varā"... Iespējams, kas cits. Pēdējā laikā sabiedrības komentāri ir naida pilni attiecībā uz visu. Pat to, ka kādam ir veselības problēmas un meklē iespējas cīnīties ar slimību!

Un attiecībā uz medībām tie vienmēr bijuši naidīgi. Un, kas īpaši pārsteidz, tad ir zināma korelācija - jo cilvēks tālāks no dabas un meža, jo lielāks naids pret medniekiem. Acīmredzot pie vainas nezināšana un pilsētas notrulināšanās. Arī acīmredzams zināšanu trūkums par procesiem dabā. Protams, "zaļais" un "vegāniskais" dzīvesveids šobrīd ir ļoooti populārs un tāpat kā platas bikses 90. gados pazudīs visai drīz...

Tomēr šodienas komentāri pārsteidza: "pilsētas dabasdraugi" aicināja sievieti publiski varot, nokaut viņas bērnus un vecākus un uzspridzināt visus medniekus...

Pat "skarbie rokeri" Dieva Suņi Brālība, ietērpušies ādas biksēs un vestēs, pozējot pie steiku platēm, aicināja medības aizliegt un medniekus sauca par deģenerātiem, bet daži "biedri" aicināja medniekus nogalināt... Skaudri!

Par medībām: medības bijušas vienmēr un vienmēr paliks! Ja šobrīd medībām nav tāda nozīme kāda bija tūkstošus un simtus gadu atpakaļ - iztikas nodrošināšana, tad šobrīd ir cita, un ne mazāk svarīga, nozīme. Vismaz man un medniekiem noteikti.

Medības nu ir ļoti stingri regulētas, un attiecībā uz medījamiem dzīvniekiem valsts ar zinātniekiem nosaka medījamo dzīvnieku skaitu. Tāpat ir arī ar lūšiem un vilkiem. Lai saprastu, ka mednieki "nešauj visu pēc kārtas neierobežotos apjomos", iesaku apmeklēt VDM mājaslapu www.vmd.gov.lv, kur pieejami arī visi uzskaitītie dzīvnieki. Der zināt, ka medījamo dzīvnieku skaits ar katru gadu ne tikai nesamazinās, bet pat pieaug. Un, ja arī samazinās (kā tas šobrīd notiek ar mežacūkām), tad tas nav vis mednieku, bet visuvarenās dabas pirksts - bargi apstākļi, slimības un citi faktori. Bez tam mednieki ir vienīgie sabiedrības pārstāvji, kas bargajās ziemās dzīvniekiem palīdz - baro un nodrošina ar citu nepieciešamo!

Lai arī "žurnālisti" un mazās pilsētas meitenītes (un skarbie Dieva Suņi) nu jau lej gaužas asaras par mazo lūsēnu nolemtību, tā nu nemaz nav. Nu jau lūsēni ir pieauguši, apmācīti un zina ko mežā darīt un kā pareizi un efektīvi "MEDĪT"! Jā, jā, arī lūsis medī un ēd "mazās nabaga stirniņas", zaķīšus, mājas aitiņas, utt... Ir jāsaprot, ka mežā un dabā "mammītes un bērniņi" ir ļoti nosacīts jēdziens. Un Bembiju filmas neatbilst patiesībai nemaz. Meža cūkas mammas grūtos brīžos ēd savus mazuļus, stārķu pavasara racionā ir savi un citu dzīvo būtņu mazuļi, un vēl briesmīgāki "dabiskie apstākļi". Tādējādi, lai cik arī salkani neizklausītos, bet nu jau lūšu bēbīši mammīti ir aizmirsuši un paši ēd citu lopiņu mammītes un bēbīšus...

Tā teikt - bez stresa!

Par medību ietekmi:

Lai cik arī nebūtu "jocīgi", bet mednieki nomedīto ēd un izmanto! Esmu dzīvē tikai vienu mednieku saticis, kurš gaļu neēd (veģetārietis), bet tas dēļ kaut kādām veselības likstām. Mednieki medī savam dzīvespriekam, pasakās medījumam un tam izrāda cieņu - arī apēdot!

Un ne tikai mednieki! Radinieki, draugi un arī kolēģi (no kuriem esiet daļa arī šeit un šo lasa)! Medījumu desas, konservi un kūpinājumi darbā "izgaist" zibens ātrumā, un, lai arī kāds izbrīnā iepleta sākotnēji acis par to, ka es "mierīgi varu nogalināt to stirniņu", pēc apstiprinošā "jā!" ieslidina stirniņas desu mutē un nošņapst vien! Tagad darbā un arī draugi regulāri pārjautā, kad nu būs vēl!

Pavisam nesen Latvijā plaši protestēja pret medniekiem, jo tie nepietiekami medī meža cūkas, kas visus Ērgļus uzraka, par to, ka mednieki nemedīja pietiekami bebrus un tie mežus pludināja, kā arī brieži un aļņi iznīcina eglīšu jaunaudzes un zemnieku graudaugiem nodara lielus postījumus! Sliktie mednieki nemedī....

Nu jau divus gadus Latvijā plosās Āfrikas cūku mēris... Tas dēļ tā, ka mednieki slikti un nemedīja cūkas pietiekami. Sliktie mednieki dzīvniekus savairoja, bet nemedīja un sargāja cūku mātes! Sliktie mednieki saudzēja cūku mammas, tādēļ bija tik daudz dzīvnieku...

Šovasar Latvijā, ņemot vērā to, ka cūku stipri maz, plosījās vilki, un aitkopji cēla trauksmi, ka vilki un lūši plosa ganāmpulkus. No medniekiem sāka prasīt kompensāciju, ka viņi slikti un maz medī dzīvniekus, kas nodara postu mūsu mierīgajai dzīvei.

Pēc medņu un rubeņu medību aizliegumiem, to skaits sāka strauji samazināties. Un tam ir pamatojums, jo mednieki vairs neuzmanīja un nesargāja pavasara riestu vietas un šie putni vairs "nebija interesanti".

Pār medniekiem gāžas naida upes no cilvēkiem, kas "ir patiesi zaļi un dabai draudzīgi"... Un pēcāk, bāžot mutē mazos sprostos audzētu "mājas" cūku cīsiņu un kotletes, restorānā pasūtot austeres, irbītes, utt, tie pārmet medniekiem vēlmi dzīvot kaut nedaudz, bet patiesi saskaņā ar dabu...

Ciniski un divkosīgi! Un melīgi pašam sev...

Es nevienam nekad nepiespiedīšu medīt vai saprast medniekus, bet gribētu, lai šis kaut vienam liek padomāt, apskatīt medību procesu un ietekmi uz dabu un dzīvnieku populāciju. Sākt domāt "out of the box". Un tikai tad izteikt savus iebildumus, bet tikai pamatotus... Ne balstītus uz grāmatām par Bembijiem, PETA meliem un pilsētas bruģos klīstošām leģendām!

Iespējams, kāds pēc šī rakstiņa pārtrauks ar mani draudzību, un lai nu tā... Jo ja kāds nevar pieņemt mani, tad nevajag arī te "draudzēties"!

Es esmu mednieks un ar to lepojos!

Pārpublicēts no Facebook