Iesaki rakstu:

Finanšu ministrs Andris Vilks otrdien nespēja atbildēt uz Pietiek jautājumiem, kā varēja gadīties, ka viņa ministrija, veicot – pēc paša Vilka apgalvojuma - regulāru metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs „finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”, nav pamanījusi ne faktu, ka uzņēmuma padomē atrodas persona, ar kuru cieši saistīts uzņēmums veic Liepājas metalurga auditu, ne uzņēmuma gada pārskatu rādīto, ka tā valdes locekļi oficiāli mēnesī atalgojumā saņem vidēji 276 latus pirms nodokļu nomaksas.

Kā jau ziņots, Liepājas metalurga paziņojums, ka uzņēmums, baidoties no bankrota draudiem, pārstās maksāt tā saukto elektroenerģijas cenas „zaļo komponenti” vai OIK, pirms divām nedēļām acīmredzami bija liels pārsteigums Ministru kabinetam, tostarp Ekonomikas un Finanšu ministrijām.

Pēc šī paziņojuma vairākas valdības amatpersonas dažādā veidā pauda savu pārsteigumu par tā saturu un pamatojumu, un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka uzņēmumā ir „jāveic padziļināta finanšu analīze un tikai tad var lemt par tālākajām darbībām”.

Arī no citu valdības pārstāvju teiktā izrietēja, ka tikai pēc Liepājas metalurga vadības paziņojuma un tā faktiskā saimnieka Sergeja Zaharjina tikšanās ar premjeru viņi uzzinājuši par uzņēmuma finansiālo un saimniecisko stāvokli.

Taču tad Pietiek rīcībā nonāca gadu un trīs mēnešus sena finanšu ministra Vilka parakstīta vēstule, no kuras izrietēja – ministrs uz viņam jau tolaik izteiktām bažām apgalvojis, ka „veic regulāru valsts galvoto projektu realizētāju finansiālā stāvokļa analīzi un uzraudzību”.

Tas tika attiecināts tieši uz Liepājas metalurgu, kam valdība izsniegusi kredīta garantijas uzņēmuma vērienīgajam modernizācijas projektam. Taču no vēstules izrietēja, ka veiktā uzraudzība ir bijusi tikai formāla un pieprasīta faktiski tikai informācija, kas iegūstama katram interesentam.

Tomēr arī no šīs informācijas bija acīmredzamas vairākas dīvainības – gan tas, ka uzņēmuma padomes locekļa posteni ieņem Andris Deniņš, ar kuru cieši saistītais uzņēmums veic Liepājas metalurga auditu, gan tas, ka milzīgā metalurģijas uzņēmuma valdes locekļi oficiāli mēnesī atalgojumā saņem vidēji 276 latus pirms nodokļu nomaksas.

Taču Vilks, kura vadītā ministrija ir atbildīgā par vairāk nekā 60 miljonus latu lielo valsts galvojumu Liepājas metalurgam, otrdien nespēja paskaidrot ne to, vai uzraudzību un kontroli veikušās ministrijas amatpersonas (kuras ministrs pagaidām tāpat nav spējis nosaukt) šos faktus vispār nav pamanījušas vai vienkārši tos ignorējušas, jo uzskatījušas šādu situāciju par pieļaujamu.

Savukārt saistībā ar ministrijas apgalvojumu, ka "regulāri vismaz reizi ceturksnī Valsts kasē tiek pārvērtēta galvojuma atmaksas iespējamība", Vilks nespēja paskaidrot, kur un kā iespējams iepazīties ar pēdējo no šiem pārvērtējumiem.

Visbeidzot, ministrs nespēja sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņa pārstāvētās partijas Vienotība Saeimas frakcija viņam ir nodevusi Liepājas metalurga akcionāra Kirova Lipmana pagājušā gada nogales satraucošo vēstuli par stāvokli uzņēmumā, bet, ja ne, tad ar ko tas skaidrojams.

Šajā vēstulē, kas bija adresēta visām Saeimas frakcijām un kuras saturu Pietiek jau publicējis, Lipmans cita starpā minējis, ka uzņēmuma īstermiņa saistības pārsniegušas apgrozāmos līdzekļus, kas ir viena no jebkuras komercsabiedrības maksātnespējas pazīmēm, ka no atskaitēm pazudusi prāva daļa saņemtā milzu kredīta un ka uzņēmuma parādi ar katru atskaiti pieauguši, sasniedzot 162 miljonus latu.

Izvairīgi uz līdzīgu jautājumu atbildēja Ministru prezidenta Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, - „norādītā vēstule Ministru prezidenta lietvedībā nav atrodama. Taču ļoti līdzīga satura vēstuli tai, kāda atrodama Jūsu nosūtītā e-pasta pielikumā, premjers no K.Lipmana saņēmis 21.09.2011” (par šo vēstuli, uz kuru Vilks Lipmanam atbildēja ar formālu atrakstīšanos, Pietiek jau informējis).

Kā varēja noprast no Pankes, arī Dombrovskis tāpat kā Vilks nevēlējās atbildēt uz jautājumu – kā skaidrot to, ka viņa partijas frakcija nav viņam nodevusi šo satraucošo informāciju, kas būtu ļāvusi no pašlaik demonstrētā pārsteiguma par Liepājas metalurga stāvokli.

Savukārt no ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses pārstāves Daigas Grūbes atbildes izrietēja – viņš šo vēstuli gan saņēmis, taču nolēmis, gan viņam kā ekonomikas ministram gar aprakstītajām problēmām nav nekādas daļas, - tā esot tikai finanšu ministra kompetence.

„Ņemot vērā, ka vēstule tika nosūtīta arī par AS Liepājas metalurgs valsts galvojumu atbildīgajai Finanšu ministrijai, atbilstoši savai kompetencei Ekonomikas ministrija sagatavoja atbildi, ko nosūtīja arī sākotnējā iesnieguma autoram - K. Lipmanam, informējot par viņa kā AS Liepājas metalurgs akcionāra un padomes locekļa tiesībām iebilst pret valdes un padomes īstenoto sabiedrības pārvaldi, kā arī iespējām ierosināt dažādu lēmumu pieņemšanu,” skanēja ekonomikas ministra preses pārstāves skaidrojums.