Iesaki rakstu:

Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosinājums premjeram izveidot komisiju KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atbilstības amatam vērtēšanai pamatots ar bažām par Vilnīša iespējamo saistību ar KNAB operatīvās izstrādes lietu informācijas nopludināšanu.

Pēc neoficiālas informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, prokuratūras pērn sāktajā pārbaudē, kura tika ierosināta saistībā ar vairāku vadošo KNAB darbinieku iesniegumu, konstatēti fakti, kas apliecina bažas par Vilnīša īstenoto operatīvās informācijas nopludināšanu.

Vilnītis, iespējams, ticies ar vairākiem advokātiem un citām saistītām personām, kurām nodevis ziņas par atsevišķām KNAB sāktajām operatīvajām darbībām (noklausīšanās, kriminālprocesa sākšana u.tml.) vairākās lietās. Pietiek arī zināms, ka vienu no kriminālprocesiem, kas, iespējams, saistīts ar kādas pašvaldības amatpersonu pārkāpumiem, pēc informācijas noplūdes birojam pat nācies izbeigt.

Oficiālus komentārus par Kalnmeiera vēstuli premjeram un ierosinājumu izveidot likumā noteikto komisiju, kas vērtētu Vilnīša atbilstību amatam, ne prokuratūrā, ne premjera birojā nesniedz. Ģenerālprokurora vēstulei premjeram noteikta ierobežota pieejamība.

Pagaidām oficiāli tikai zināms, ka jau nākamnedēļ valdība varētu lemt par īpašas komisijas izveidi. Atbilstoši likumam par KNAB komisiju veido ģenerālprokurors vai viņa norīkots virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Ministru kabineta deleģēts ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis (šobrīd Gundars Daudze no ZZS). Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa norīkots virsprokurors.

Pietiek jau decembra sākumā publiskoja KNAB vadītāju premjeram un ģenerālprokuroram adresēto iesniegumu par Vilnīša 76 pārkāpumiem. Pietiek tolaik arī norādīja, ka vairāki no tajā minētajiem faktiem, tajā skaitā par operatīvās informācijas nopludināšanu, pelnījuši, lai prokuratūra kā KNAB pārraudzības iestāde tos izmeklētu. Kopumā dokuments liecināja – iespējams, premjeram kā KNAB pārraugam būtu pamats rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu.

Kopumā vērtējot KNAB vadības iesniegumu pret Vilnīti, jau decembra sākumā neoficiāli izskanēja, ka pamats rosināt Saeimu lemt par Vilnīša atstādināšanu ir vairāk nekā pietiekams, jo uzskaitītie pārkāpumi nav tikai formāli. Tiesa, joprojām galvenais ir jautājumus, vai politiķiem pietiks gribas un vai KNAB priekšnieka lieta netiks „sakārtota” Saeimas partiju kuluāru sarunās, jo par KNAB priekšnieka atstādināšanu pēc speciāli veidotās komisijas lēmuma tiesīgs lemt tikai parlaments.