Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī prokuratūra pagājušajā nedēļā paziņoja, ka premjera Valda Dombrovska (Vienotība) rezolūcija KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim par viņa pērn pavasarī sākto KNAB reformu atcelšanu bijusi likumīga, reformas birojā tas pagaidām neapturēs. Kā jau Pietiek prognozēja, Vilnītis jau pirmdien priekšpusdienā paziņoja par prokuratūras atzinuma pārsūdzēšanu. Tagad par Vilnīša sūdzību būs jālemj ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram.

Tādējādi sagaidāms, ka vēl vismaz pāris nedēļas netiks pielikts punkts konfliktam par Vilnīša īstenotajām KNAB reformām, kas raisījušas asas nesaskaņas KNAB iekšienē. Līdz ar prokuratūras lēmuma pārsūdzēšanu paildzināsies arī premjera rīkojuma par KNAB reformu atcelšanu izpilde.

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors Juris Pēda, kurš pēc Vilnīša iesnieguma vērtējis premjera Dombrovska rīkojuma par KNAB reformu apturēšanas likumību, vadījies pēc tā, ka premjers kā augstākstāvoša amatpersona var apturēt zemāka ranga amatpersonu izdotos rīkojumus.

Kā liecina, prokuratūras atzinums, kas ir Pietiek rīcībā un kuru Pietiek publisko, virsprokurors nav analizējis premjera rīkojuma motivāciju un to, vai Vilnīša īstenotā KNAB reforma tiešām ir prettiesiska.

Secinājums par to, ka premjeram bijušas likumīgas tiesības atcelt Vilnīša rīkojumu par KNAB reformām, kuras Dombrovskis uzskata par prettiesiskām, prokuratūras skatījumā izriet no Valsts pārvaldes likuma normām, kas nosaka padotību valsts pārvaldē.

Proti, balstoties uz Valsts pārvaldes likumu, virsprokurors Pēda atzinis, ka premjeram kā KNAB pārraugam un augstākstāvošai amatpersonai bija tiesības atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas prettiesisku lēmumu. Tas ir, premjers kā KNAB pārraugs un kā augstākā amatpersona ir tiesīgs atcelt Vilnīša kā zemākas amatpersonas lēmumus, ja tie, pēc premjera domām, ir prettiesiski.

Vērtējot no Vilnīša pozīcijām, Pēdas atzinums faktiski paver iespējas Vilnītim to pārsūdzēt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, tādējādi pagarinot laiku, kurā būs skaidrs, vai KNAB priekšnieks izpildīs premjera rīkojumu un atcels lēmumu par nevienprātīgi vērtētajām KNAB reformām.

Oficiāli KNAB preses pārstāve Ieva Karlsberga, kura pagājušajā piektdienā Pietiek vēl atturējās komentēt, kā Vilnītis rīkosies saistībā ar prokuratūras atzinumu un vai ir gatavs izpildīt premjera rīkojumu par biroja reformu apturēšanu, pirmdien informēja, ka KNAB šefs ir Pēdas atzinumu pārsūdzējis.

Rezolūciju par Vilnīša īstenoto KNAB reformu atcelšanu premjers izdeva 12.janvārī. Savukārt Vilnītis neilgi pēc premjera rezolūcijas vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot „skaidrot un izvērtēt Ministru prezidenta rīcības”, tiesiskumu un likumību. Līdz ar šo iesniegumu Vilnītis paziņoja, ka līdz prokuratūras atzinuma saņemšanai nolēmis uzskatīt, ka viņa 2010.gada 1.aprīļa rīkojums par grozījumiem KNAB reglamentā par izmaiņām biroja struktūrā ir spēkā.

Konflikts KNAB starp Vilnīti un viņa vietniekiem Jutu Strīķi un Andri Vilku saasinājās pērn pavasarī, pēc tam kad Vilnītis ieviesa izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā viņa tiešā pakļautībā, nevis Strīķes pārraudzībā. Vilnītis skaidrojis, ka ar jauno struktūru vēlas paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki Strīķe un Vilks pauduši bažas, ka Vilnītis vēlas palielināt savu ietekmi birojā.

Novembrī KNAB darbinieki ar iesniegumu vērsās pie premjera, norādot uz 72 Vilnīša pārkāpumiem, vairāki no tiem ir ļoti nopietni un vedina spriest par dienesta stāvokļa izmantošanu un informācijas nopludināšanu. Tie nonākuši Ģenerālprokuratūras uzmanībā, kas sākusi pārbaudi. Pagaidām nav zināms, kad prokuratūra pārbaudi pabeigs. Neoficiāli izskan, ka pēc šīs pārbaudes būs zināms, vai premjers aicinās veidot speciālu komisiju, kas lemtu par Vilnīša atbilstību amatam un pēc tam rosinātu Saeimu lemt par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata.

Līdz šim Vilnīti no potenciālās KNAB šefa amata zaudēšanas glābis tas, ka to nav atbalstījuši apvienības Vienotība partneri valdošajā koalīcijā Zaļo un zemnieku savienība. Arī ar citām 10.Saeimā pārstāvētām partijām Vienotībai nav izdevies panākt vairākumu šādam lēmumam.

Dokuments pdf formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu:

0
0