Iesaki rakstu:

Par medicīnas aprūpi atbildīgā Veselības ministrija (VM), izrādās, nemaz nezina vai atrunājas, ka nezina, cik iespaidīgu peļņu gūst faktiski no valsts budžeta uzturētā privātā ārstniecības iestāde SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs. Ingrīdas Circenes vadītā VM arī nevēlas atbildēt uz jautājumiem, kā noteikta šī centra sniegto pakalpojumu cena, kāpēc to veic tieši šis uzņēmums, vai pakalpojumu izmaksas valsts budžetam nav pārspīlēti dārgas un vai ministrija negrasās pārskatīt tarifus par mikroķirurģijas pakalpojumiem neatliekamajiem pacientiem.

Ministrijā Pietiek norādīja, ka tikai no portāla publicētā VM esot uzzinājusi par šī mikroķirurģijas centra darbību. Atbildes uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem VM deleģēja sniegt Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kurš, faktiski bezspēcībā noplātot rokas, norādīja, ka tuvāko trīs gadu laikā nekādas izmaiņas nav iespējamas.

Pietiek jau rakstīja, ka laikā, kad valsts budžetā nepietiek līdzekļu veselības aprūpei un slimnīcu darbības nodrošināšanai, bet valsts apmaksātie medicīnas darbinieki gatavi streikot, Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs strādā ar tik lielu kapitāla atdevi (peļņa pret ieguldījumiem kapitālā), ka kļuvis par vienu no pērnā gada rekordistiem.

Taču tā nav privātuzņēmēju veiksme, - šis septiņām privātpersonām piederošais medicīnas uzņēmums lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem gūst no valsts, turklāt gandrīz par velti izmantojot valstij piederošās Gaiļezera slimnīcas (Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca) telpas un aparatūru.

Veselības ministrijas preses pārstāvis Oskars Šneiders uz jautājumu, vai ministrija neplāno pārskatīt tarifus, ko maksā par mikroķirurģijas operācijām, norādīja, ka par to atbildīga NVD. Taču šīs iestādes preses pārstāve Laura Lapiņa skaidroja, ka pa tiešo NVD maksā mikroķirurģijas centram tikai par ambulatorajiem pakalpojumiem, taču par neatliekamo pacientu ārstēšanu maksā Gaiļezera slimnīcai, kura tad arī tālāk norēķinoties ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru. Gaiļezera slimnīcai tiekot maksāts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem tarifiem par katru manipulāciju, kuras veikšanas faktu slimnīca ievada īpašā sistēmā. Slimnīcai tiekot maksāts arī par gultas dienām, ko neatliekamais pacients pavada stacionārā.

Uz jautājumu, vai, redzot, cik iespaidīgu peļņu gūst privāts uzņēmums, nav plānu tarifus pārskatīt, Lapiņa paskaidroja, ka tarifu aprēķināšanai tiek piesaistīti profesionāļi un mediķu asociācijas un neesot tā, ka Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs pats diktē tarifus.

Tomēr tā īsti nav patiesība. Latvijas Rokas un mikroķirurģijas asociācijā darbojas tās pašas personas, kas ir Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra īpašnieki, un asociācijas vadītājs ir viens no īpašniekiem Jānis Krustiņš. Savukārt Latvijas plastisko ķirurgu asociāciju gan vada Pēteris Laucis, bet viceprezidents ir Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs līdzīpašnieks Aivars Tihonovs, bet biedru rindās pārstāvēti visi uzņēmuma īpašnieki. Līdz ar to lielā mērā maksu par mikroķirurģijas pakalpojumiem nosaka pats centrs.

Lapiņa skaidroja, ka NVD neesot iespēju izkontrolēt naudas kustību par ārstniecības pakalpojumiem un tikai gadījumos, ja ir sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, iejaukties varētu Veselības inspekcija. Teorētiski esot iespējams precīzāk izsekot naudas kustībai, bet tam nepieciešams ieviest detalizētu informācijas sistēmu, kuras izstrāde, ieviešana un uzstādīšana maksājot bargu naudu, un šādu līdzekļu NVD rīcībā neesot. Nākotnē – līdz 2014.gadam - gan esot plānots šo sistēmu ieviest, taču tas būšot jādara slimnīcām pašām par saviem līdzekļiem.

Uz jautājumu, kāds ir bijis valstiskais ieguvums, nododot Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru privatizācijai, VM atbildi nesniedza.

Pietiek jau ziņoja, ka centrs radies, privatizējot iepriekš Gaiļezera slimnīcas paspārnē strādājošo struktūru, katram īpašniekam ieguldot ne vairāk kā 200 latus un lielāko daļu ieguldījumu veicot ar privatizācijas sertifikātiem.

Pēc nonākšanas privātās rokās šis Gaiļezera slimnīcā strādājošais mikroķirurģijas centrs lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem saņem no valsts, nevis no komerciāliem pakalpojumiem. Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtā informācija, 2011.gadā Gaiļezera slimnīca Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centram par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu samaksājusi 907 tūkstošus latu. Vēl 71 tūkstoti latu centrs saņēmis no Nacionālā veselības dienesta par ambulatoro pacientu ārstēšanu. Līdz ar to no privātajiem pacientiem iekasētās summas apmērs ir tikai nedaudz lielāks par to, ko savā peļņā norāda uzņēmums, un likumsakarīgi sanāk, ka galvu reibinošo peļņu centrs gūst tieši no valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas. Pagājušajā gadā centra peļņa bija 287 tūkstoši latu.

Izpētot SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs bilanci, ir skaidrs, ka pašam uzņēmumam nekāda vērtīga aparatūra nepieder. Tā pamatlīdzekļi ir vien 104 tūkstošu latu vērtībā. Arī nekādi ieguldījumi mikroķirurģijas aparatūras iegādē un modernizācijā pēdējos gados nav veikti. Kā ilgtermiņa ieguldījumi norādīta summa - 113,9 tūkstoši latu.

Līdz ar to šis centrs faktiski bez maksas izmanto Gaiļezera slimnīcas aparatūru, bet visu valsts samaksu par pakalpojumu „ieliek” īpašnieku kabatās, arvien audzējot peļņu. Pie Gaiļezera neatliekamo pacientu ārstēšanas pasūtījuma Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs ticis formāla konkursa ceļā, jo neviens cits plastiskās ķirurģijas uzņēmums nevar konkurēt ar struktūru, kas darbojas Gaiļezera slimnīcas telpās un kuram ir ļauts arī izmantot Gaiļezera aparatūru un infrastruktūru.