Iesaki rakstu:
Valdis Zatlers, kurš, kā tiek prognozēts, visticamāk izlems par piedalīšanos Saeimas ārkārtas vēlēšanās, izveidojot jaunu politisko spēku, politikā varētu iesaistīties ar līdzīgu maksimālismu kā pirms deviņiem gadiem Einara Repšes Jaunais laiks. Proti, Zatlera uzstādījums būs, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nepiedalīsies koalīcijā ar kādu no tā dēvētajām oligarhu partijām, Pietiek atzinuši viņam tuvu stāvoši cilvēki. Tas sašaurina „Zatlera partijas” iespējas veidot valdību, ja tā ar nosacītajiem sabiedrotajiem neiegūst vismaz 51 balsi jaunajā Saeimā, kas "neoligarhu" partijām līdz šim nav izdevies. Vienotības līderi, attaisnojot savu sadarbību ar Lemberga zaļajiem zemniekiem, daudzkārt ir norādījuši, ka otra alternatīva – sēdēšana opozīcijā – viņus neapmierina.
Līdz ar šādu uzstādījumu par nesadarbošanos vienā koalīcijā ar zaļajiem zemniekiem jaunas, nosacīti dēvētas par „Zatlera” partiju, izveide pašlaik esot nepārvēlētā prezidenta prioritārā izvēle. Pirms Jāņiem tiekoties ar Vienotības līderiem, Zatlers bija uzdevis jautājumu, vai viņi varētu parakstīties, ka nesadarbotos ar oligarhu partijām, bet Vienotība uz šādu apņemšanos nav bijusi gatava. Līdz ar to zinātāju vērtējumā Zatlera pievienošanās Vienotībai tiek vērtēta kā maz ticama, bet ne neiespējama, jo tiek uzsvērts, ka lēmumu prezidents tiešām vēl nav pieņēmis.
Atsevišķus Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķus šāda Vienotības un Zatlera uzskatu nesakritība jautājumā par sadarbību ar oligarhu partijām bija nomierinājusi un jau ļāvusi izdarīt spriedumus par jauno politisko spēku, ka tas nebūs nopietns spēlētājs, jo lemts opozīcijai. Vienotība ir sākusi izmantot Zatlera pieteikto retoriku par „karu” pret oligarhiem, un partiju apvienības svaigākās iekšējās avīzes izdevumu pat rotā uzraksts: „Nost ar oligarhu varu!”. Tomēr faktiskajā rīcībā Vienotības frakcija un valde 2. jūnijā uzreiz pēc neveiksmes prezidenta vēlēšanās sasauktajā ārkārtas kopsapulcē pieņēma lēmumu šo valdību un koalīciju noturēt līdz ārkārtas vēlēšanām un pie šī lēmuma turas. Neoficiālos izteikumos netiek slēpts, ka viens no iemesliem ir iespēja uz ārkārtas vēlēšanām izmantot administratīvos resursus, kādi ir, ja strādā valdībā.
No tā dēvētajām oligarhu partijām pašlaik tikai ZZS ir reālas izredzes uz pārstāvību nākamajā Saeimā. Tiesa, pēc pēdējiem politiskajiem notikumiem un Zatlera aizsāktās retorikas par „karu” pret oligarhiem ZZS reitings nokrities par aptuveni 5% un jūnijā ir tikai 10,5%, rāda Latvijas faktu aptauja. Vēl pirms nedēļas Rīgā neoficiāli izplatījās informācija par citas socioloģisko pētījumu firmas SKDS internetā veiktu aptauju, kurā ZZS reitings bija tikai nedaudz virs 4%. Tomēr tas diez vai atspoguļo reālo situāciju un varētu būt skaidrojams ar to, ka zaļo zemnieku elektorāts nav aktīvākais interneta lietotājs. Bija spekulācijas, ka šo reitingu SKDS pasūtījusi Valsts prezidenta kanceleja, ko Pietiek noliedza gan Rīgas pilī, gan SKDS.
Tomēr ZZS situācijā ir vairāki neskaidri jautājumi, kas lielākoties saistīti ar Aivara Lemberga faktisko ietekmi apvienībā un tās ietekmi uz ārkārtas vēlēšanu rezultātu. Vairāki procesiem tuvu stāvoši vērotāji pēdējās nedēļās un mēnešos izteikuši viedokļus, ka Lemberga ietekme, kas pēc pēdējā oktobra vēlēšanām bija zenītā, pašlaik zūd un viņš ir, ja ne jau kritis, tad vismaz kritienā. Daļēji tas tiek skaidrots ar Lemberga aizņemtību tiesas procesos gan Latvijā, gan Anglijā un ar to saistītajām nepatikšanām. Par to, ka Lembergs zaudē tvērienu, signalizē gan zaļo zemnieku atšķirīgā nostāja prezidenta vēlēšanās, gan daudzos politikas spēlētājos esošā pārliecība, ka Andra Bērziņa ievēlēšana nav bijis Lemberga īstais scenārijs. Tāpat pat Lembergam tuvajā lokā viņa pēdējā laika publiskās uzstāšanās netiek vērtētas kā veiksmīgas, bet dažās viņš pat ir pamanījies mazināt lojalitāti pret sevi, aizvainojot dažus ZZS līderus. Kā Lemberga advokātu ietekmē pieņemts politiski kļūdains lēmums tiek vērtēta arī ZZS iespītēšanās jautājumā par Sanitas Osipovas virzīšanu Satversmes tiesas tiesneses amatā, kuras neievēlēšana Ventspils mēram patiesībā neesot būtiska.
ZZS būs jāizvēlas, vai uz ārkārtas vēlēšanām iet, asi konfrontējot ar Zatlera pieteikto saukli par „karu” pret oligarhiem, un šādā gadījumā Lemberga kandidēšana vēlēšanās, kas tiek apspriesta ik reizi četros gados, šoreiz ir reālāka kā jebkad iepriekš. Lembergs nesen savu iespēju kandidēt tieši sasaistīja ar to, vai politikā iesaistīsies Zatlers, tomēr Ventspils mērs jau iepriekš ir koķetējis ar kandidēšanas tēmu, ikreiz tomēr no šī lēmuma atsakoties. No otras puses ZZS iekšējās sarunās vadošo politiķu līmenī esot izskanējis, ka stāsts par Lembergu kā zaļo zemnieku premjera kandidātu esot beidzies. Kad Pietiek trešdien to jautāja ZZS Saeimas frakcijas līderim Augustam Brigmanim, viņš atrunājās, ka par to nav lemts, bet pēc tam atteica, ka „šajā ziņā valstī nekas nav mainījies”.