Iesaki rakstu:
Vēl viens piliens aizdomu kausā par bankas Citadele pārdošanas aizkulisēm ir detaļas saistībā ar procesu, kādā valdība 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm izlēmusi par ekskluzīvu priekšrocību došanu vienam pretendentam - ASV finanšu fondam Ripplewood Holdings. Valdības loceklis, kura aktīva pozīcija nosvērusi svaru kausus šim pretendentam labvēlīgā virzienā, bijis nevis finanšu vai ekonomikas, bet zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, ko nenoliedz arī Dūklavs.
Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība 29. jūlijā aiz slēgtām durvīm kārtējo reizi skatīja ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska (kandidēs no Vienotības) virzīto jautājumu par bankas Citadele pārdošanu. Jautājums bija tā noslepenots, ka Ministru kabineta dienaskārtībā parādījās tikai atzīme par Dombrovski kā tā virzītāju un to, ka dokumentiem piešķirts slepenības statuss "dienesta vajadzībām".
Tomēr drīz sekoja neoficiāla informācija, ka lemts par Citadeli un valdība pēc ilgām diskusijām izrādījusi ekskluzīvu pretimnākšanu vienam konkrētam pircējam - ASV Ripplewood Holdings. Jau tonedēļ informēti avoti izteicās, ka aktīvs valdības diskusijās bijis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kura pozīcija cauri valdībai izvilkusi šo lēmumu.
Ekskluzīvu tiesību došana sarunu turpināšanai tikai ar vienu pircēju ir valdībā neierasta prakse. Līdz šim ministri ir centušies izvairīties no atklātas pozicionēšanās, izmantojot to, ka konkrētu piedāvājumu par līguma slēgšanu ar vienu no pretendentiem valdībā virza nolīgtais pārdošanas konsultants vai maksātnespējas administrators, kā tas ir, piemēram, Liepājas metalurga gadījumā.
Dūklavs Pietiek nenoliedz, ka 29. jūlija valdības sēdes slēgtajā daļā paudis pozīciju par bankas Citadele pārdošanu, atbalstot pretimnākšanu tieši Ripplewood. Zemkopības ministrs apgalvo, ka jau sākotnēji, pirms vēl valdībā atklātas pretendentu identitātes, ieņēmis pozīciju, ka atbalstīs to Citadeles pircēju, kurš solīs, ka banka pēc pārdošanas kreditēs lauksaimniekus. No Ripplewood piedāvājuma šāds solījums 29. jūlija sēdē esot izskanējis. Noslepenots ir arī 29. jūlija valdības sēdes protokola punkts, kurā būtu jāatspoguļo gan tas, kas piedalījies diskusijā par Citadeli, gan pieņemtais lēmums.
Neskaidrību rada, kādēļ izteikti aktīvs šajā finanšu jautājumā ir tieši zemkopības ministrs un kas veidojis viņa pozīciju un izpratni par bankas Citadele pārdošanu. Dūklavs Pietiek apgalvo, ka ne ar vienu ārpus valdības slēgtajām sēdēm Citadeles jautājumu nav apspriedis, tostarp neesot ticies ne ar vienu no lobistiem. Ja tā, Ripplewood pārstāvošais privātais konsultants, eksbaņķieriem Valdim Siksnim un Druvim Mūrmanim piederošais Callidus Capital šo Dūklava pozīcijai būtisko faktoru par lauksaimnieku kreditēšanu uzminējuši paši.
Dūklavs atzīst, ka kopš daudzus gadus atpakaļ notikušās sadarbības alus darītavā AS Kimmels Rīga regulāri tiekas ar baņķieri, Baltic International Bank īpašnieku Valēriju Belokoņu, bet ar viņu bankas Citadele pārdošanu apspriedis neesot.
Ņemot vērā Dūklava piederību ZZS, var rasties jautājums, vai zemkopības ministrs, atbalstot priekšrocību došanu pretendentam Ripplewood Holdings, nav pārstāvējis ZZS sadarbības partnera, Ventspils mēra Aivara Lemberga pozīciju. Tomēr pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kas gūta no Lemberga pārstāvjiem ārpus politiskās vides, viņiem Dūklava pozīcija bijis pārsteigums.