Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
KIRA
14.01.2017. 14:39Kr. Barona ielā vāc naudu jumta remontam 5 gadus uz priekšu, bet es to varu darīt bankā . Kāpēc jāuzticās nezināmam RBSSkalam.
KUR IR APTAUJĀTAS 3 FIMAS ????????????
Луиза Каландарва
05.12.2016. 11:43Я уже 3 года веду пеоеписку,требую обосновать способ составления СМЕТ.Требую показать,как составляются АКТ о ввполнение работ.Удивляюсь тому,как бухгалтер списывает затраты? В нурушение законов,мне отказывают показать бухгалтерию.Создается впечатление,что там полно нарушений.
Klients
23.11.2016. 09:27Rēķinu izrakstīšana pēc it kā veiktiem darbiem, ko īpašnieki iepriekš nezina, ir regulāra ilggadīga RBS prakse. Tāpat kā solīto darbu izpildes aizmiršana pārvaldnieku un citu darbinieku maiņas rezultātā. Katru tādu personāla maiņu pavada stāsts - mēs to iepriekš nezinājām, tagad mēs to zinām. Un seko nākamā personāla maiņa...Varbūt jāmaina pārvaldnieks?
visnotaļ interesantu dokumentu – skatīt attēlu
22.11.2016. 19:43Varējāt jau pievienot reāli salasāmu attēlu.
brīvais radikālis
22.11.2016. 19:39»
Ilze
Nu gan Pietiek nolaidies zemāk par BezTabu līmeni. Viens ar putniem galvā kaut ko izdomā, ka nav kārtībā, un tad sāk zāģēt. Tādiem nekas nekas nav labi, arī tualetes papīrs par asu, lai pakaļu noslaucītu. Mums RBS apsaimnieko normāli, uz visām problēmām ļoti pieklājīgi, kompetenti un savlaicīgi reaģē...
Kāpēc melo, sorosītu sprāgoņa?
Ilze
22.11.2016. 17:26Nu gan Pietiek nolaidies zemāk par BezTabu līmeni. Viens ar putniem galvā kaut ko izdomā, ka nav kārtībā, un tad sāk zāģēt. Tādiem nekas nekas nav labi, arī tualetes papīrs par asu, lai pakaļu noslaucītu. Mums RBS apsaimnieko normāli, uz visām problēmām ļoti pieklājīgi, kompetenti un savlaicīgi reaģē. Gadās jau pa nesaprašanām, bet vismaz var komunicēt. Novēlu visiem šādiem Rīgas Namsaimnieku par apsaimniekotāju vai tādu, kas nozog visu apkurei savākto naudu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
