„Rīgas siltums” sniega tīrīšanai pie sava biroja iegādājies traktoru par gandrīz 80 tūkstošiem eiro
PIETIEK22.12.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Hmmm....
11.01.2017. 18:48Ok, traktors dārgs.
Pēc AS "Rīgas Siltuma" atbildes, traktors ziemā veic uzņēmumā ne tikai sniega tīrīšanas darbus Cēsu ielā, bet arī citos objektos un pārējo laiku nestāv garāžā.
Vai pietiek.com ir izsekojis traktora darbības pārējā laikā,lai varētu likt tādu rakstu?
Ieliekat kādu bildi no vasaras kad traktors ir kādā katlu mājā un uzrakstat, ka tas ir nopirkts priekš katlumājas vai pļauj zāli kādā siltumtrases posmā un traktors pirkts par 80'000€ priekš siltumtrases posma.:D
Nesaprotu raksta jēgu, ļoti maz info esat ienākuši....:(
Ir
10.01.2017. 10:24"Katru ziemu Rīgā notiek "cīņa pret sniegu". Pret sniegu patiešām ir grūti cīnīties, bet ja cīņu AR sniegu pārvērš par cirku, gribas RD Satiksmes departamentam aplaudēt. Viņi dara tā: sūta lielos greiderus it kā tīrīt ielas, bet šoferīši nemaz nesaspringst, - viņi nobrauc ar šķūri gar vienu malu, klusas ieliņas galā pasēž, pablēņojas ar sviestmaizēm un tēju, un atpakaļceļā savu kaisāmo padarīšanu tirinādami (pa tukšo, kā pārliecinājos), cienīgi dodas tālēs zilajās. Pēdējā reizē, kad uz ielām bija spogulis, tūlīt pēc iespaidīgās tehnikas aizbraukšanas izgāju uz braucamās daļas un sapratu SD POLITIKU: šoferi netiek kontrolēti, tāpēc strādā, taupot savu darba laiku un kaisāmo materiālu. Un atkal atcerējos SD moto: Mojo delo prokukarekatj. a tam - hotj ņe rassvetai.
Ha
26.12.2016. 16:48»
Par spīti visam
Siltumenerģijas tarifs joprojām Rīgā ir mazākais Latvijas lielo pilsētu vidū. Tas ir mazāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī
Namos ko apsaimnieko RNP tarifs ir oi cik liels. Neatkarīgiem apsaimniekotājiem sanāk pavisam citi cipari.
??
23.12.2016. 17:32»
Par spīti visam
Siltumenerģijas tarifs joprojām Rīgā ir mazākais Latvijas lielo pilsētu vidū. Tas ir mazāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī
tas jau neapstiprina, ka netiek fenderēts uz iedzīvotāju rēķina
......
23.12.2016. 11:42Sakars ir ar iedibināto praksi, attieksmi un, iespējams, elektrības rēķiniem.
Par spīti visam
23.12.2016. 08:42Siltumenerģijas tarifs joprojām Rīgā ir mazākais Latvijas lielo pilsētu vidū. Tas ir mazāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī.
RS
23.12.2016. 02:05Ziemā megatehnika dzenā katru sniega pūku. Vasarā bezgalīgie remonti. Siltuma trubu nomaiņa teritorijā varētu būt bij.Šefa meistarstiķis.
un
22.12.2016. 22:40vajag paskatīties remontu, celtniecības tāmes , kad šā brīža Latvenergo šefs bija siltumā.
x2. Normāli domājoši būvuzraugi bēga prom no turienes.
Dauku Ješka
22.12.2016. 20:48A kas,vienotībai,slabo nopirkt traktoriņu,lai no sniega pie "biroja"būtu tīrība,vienotiem priekš traktoriem tumbočkās vienmēr bijusi "kapusta",vēsture nemelo?!
Praatniex
22.12.2016. 19:56»
bbbbbbbbbbb
ar kopējo teritoriju 114.3 tūkst. m2 ,Labāk būtu pārrē∆ķināt mm
11,4 hektāri tavuprāt ir maz?
Ak jā, mazākas jaudas traktors ar VISU minēto aprīkojumu nez vai izmaksātu lētāk. Un no Cēsu ielas uz Pildas ielu, nemaz nerunājot par tālākiem objektiem sīkaļa vilktos kā gliemezis ar 5 km/h, par pārējo satiksmes dalībnieku traucēšanu nerunājot. Jebšu vēl treileris jāpērk.
Kārtējā PIETIEKa vētra ūdensglāzē, kuru provocējis kāds nebūt Tallinas ielas "Pietiek lasītājs".
Ķirks
22.12.2016. 18:40"uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Normunda Talča, kuram nepatīkot sabrist kājas" ... laikam galvu kaut kur "sabridis"
seskis
22.12.2016. 18:32»
Gatis
Mjāā, šī ziņa noteikti uzspridzinās soctīklus un ilgi atbalsosies varas gaiteņos
ušakovs ir godprātīgs Latvijas ienaidnieks un putina aģents.
Ja nebūtu Āris aizsūtīts uz
22.12.2016. 17:09Latvenergo, tad sniegu tagad tīrītu tikai ar fiskars lāpstām!
bbbbbbbbbbb
22.12.2016. 15:48ar kopējo teritoriju 114.3 tūkst. m2 ,Labāk būtu pārrē∆ķināt mm?
milimetros būtu kruta,
Gatis
22.12.2016. 15:31Mjāā, šī ziņa noteikti uzspridzinās soctīklus un ilgi atbalsosies varas gaiteņos!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
