
100 000 eiro kukuļa izspiešanas lieta VID: korporatīvās saiknes ved uz “Vienotības” pusi
N. Andersons14.09.2022.
Komentāri (0)
Par mēģinājumiem it kā izspiest simttūkstoš eiro kukuli no mežu nozares multimiljonāra Andra Ramoliņa un mājieniem par politiķu iesaisti var konstatēt, ka saiknes ved uz “Vienotības” pusi.
Svētdienas vakarā raidījums "Nekā personīga", kura vadības saites ar Valsts drošības dienestu informatoru un „lūgumu” izpildītāju statusāir sen zināmas, vēstīja, ka pagājušā gada rudenī SIA “Stiga RM” īpašnieks saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem A. Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret viņu esot sākts kriminālprocess.
"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, […] obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei," tā A. Ramoliņš.
Tālāk raidījums vēsta, ka VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, “varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties”. Par šādu “pakalpojumu” esot pieprasīti 100 000 eiro.
Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005. gada, iepriekš bijusi Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece. Intars Štālbergs VID strādājis kopš 2018. gada, bet īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Tagad viņš atstādināts. KNAB esot kratījis vēl kādas VID amatpersonas (Jāņa Akmentiņa) dzīvesvietu.
Raidījumā minēts, ka A. Ramoliņam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.
Medijos minētā Inita Lūre nāk no tā paša Tukuma policistu, vietējo prokuroru un citu savstarpēji pazīstamu amatpersonu pulciņa, kura spilgtākie pārstāvji ir slepkavpolicisti - brāļi Hristoforidi, kas bruņotas laupīšanas laikā Jēkabpils spēļu zālē noslepkavoja savu kolēģi. Tāpat no šīm aprindām nāk ar privātā apsardzes biznesa lietām sliktu reputāciju ieguvušie iecirkņa vadošie policisti, kas bija pazīstami ar “Ķuža krustdēlu” iesaukām: viņi pelnīja naudu, kamēr viņu darbības nekādi “nepamanīja” Zemgales pārvaldes un vēlāk visas Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis (“Jaunā Vienotība”).
Savukārt plašākā nozīmē, kā jau iepriekš rakstīts, šis amatpersonu pulciņš caur zemes shēmām un ēku nomas, apsardzes utt. līgumiem ilgus gadus bijis saistīts ar vietējo partiju “Tukuma pilsētai un novadam”, kā arī “Vienotības” ģenerālsekretāru Arti Kamparu (jāpiebilst, ka reģionālā partija līdz ar “veco Vienotību” A. Kampara vadībā ietilpst pašreizējā partiju apvienībā “Jaunā Vienotība”).
Tukumā visa šī saistīto personu grupa, ko vietējie dēvē vai nu par “Tukuma kasi”, vai vienkārši par “pretīgo astotnieku” (faktiski tam piederīgo personu loks ir pat plašāks nekā tikai astoņas amatpersonas), pēdējo trīs gadu laikā ir zaudējusi kontroli pār novada domi, jo īpaši pēc Kandavas, Jaunpils un Engures novadu pievienošanas, kuru iedzīvotājiem nav liela motivācija balsot par bijušo rajona komunistu un komjauniešu līderi Juri Šulcu (pēc izkrišanas no Tukuma mēra amata bijis ievēlēts Saeimā no “Vienotības”).
Jāatceras arī, ka VID priekšnieces (tātad tajā skaitā I. Lūres un I. Štālberga augstākās priekšnieces) Ieva Jaunzemes māte Vizma Vilumsone iepriekš medijos aprakstīta kā ilggadēja “Jaunās Vienotības” centrālā biroja darbiniece, iepriekš bijusi “Vienotības” Saeimas deputātu palīdze. Savukārt VID ir padots Finanšu ministrijai, kuru ilgstoši vada “Jaunās Vienotības” politiķis Jānis Reirs.
Tā kā “Stigas RM” īpašnieks Andris Ramoliņš, kura nesekmīgos mēģinājumus prettiesiski būvēties kāpu aizsargjoslā Pietiek jau aprakstīja, savu biznesu savulaik sācis Tukumā, vēlāk izpletis pa citām vietām Kurzemē, tad kā ticamākais izskatās variants, ka I. Lūre (iespējams, ar priekšniecības atbalstu) mēģinājusi pieprasīt naudu no Tukuma uzņēmēja pēc tam, kad vietējie shēmotāji un ar viņiem saistītie spēka struktūru darbinieki pēdējo gadu laikā pazaudējuši iespēju saņemt vieglo naudu no pašvaldības budžeta un valsts iestāžu Tukuma nodaļu resursiem.
Savukārt brīdī, kad skandāls gatavojies kļūt neizbēgami publisks, “Vienotības” politiķu senais sadarbības partneris - SIA “Red Dot Media” gatavotais raidījums “Nekā Personīga” - izvēlēts kā pirmais, ar kura palīdzību publiskot „radošu versiju” par būtiski atšķirīgiem reāliem notikumiem, vienlaikus sižetam piemontējot kadrus ar pilnīgi nesaistītu apvienības “Attīstībai/PAR!” politiķu sejām.
To, ka “Vienotības” politiķu un raidījuma autoru starpā jau sen pastāvējušas finansiālas saiknes, parāda kaut vai 2011. gadā publicētā informācija, ka jau 2008. gadā Solvitas Āboltiņas vadīta biedrība maksājusi naudu “Red Dot Media” kontā par reklāmas kampaņu filmēšanu. To organizējusi pati “Nekā Personīga” producente Arta Ģiga, toreiz žurnālistiem apstiprināja “Vienotības” politiķi, tajā skaitā Linda Mūrniece un Aleksejs Loskutovs.





Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.