Iesaki rakstu: 
Esmu valsts apmaksātās veselības aprūpes fans. Esmu pacietīgs un varu gaidīt pusgadu uz izmeklējumu vai vizīti pie ārsta un piecus gadus uz rehabilitāciju.
Magnētiskās rezonanses radiologs izmeklējuma aprakstā ierakstīja ieteikumu saņemt vertebrologa konsultāciju. Valsts šādu speciālistu vispār neapmaksā. Ģimenes ārsts uzrakstīja nosūtījumu pie neiroķirurga. Nolēmu - tomēr labāk vertebrologs, ja jau reiz radiologs tā rekomendē.
Privātā ārstniecības iestādē pie tāda varēja par 70 eiro tikt jau pēc nedēļas. Atlicināju no savas pensijas minēto summu, atsakoties no 2 maksas fizioterapijas nodarbībām, un devos pie vēlamā speciālista.
Ierodoties, reģistratūrā paziņoja, ka būs jāuzgaida, jo dakteris pieņemšanu nokavējis par stundu, sēžot sastrēgumos.
Redzot, ka pie durvīm gaida vēl trīs pacienti, pārēķināju, ka būs jāgaida aptuveni stundu. Liels bija mans pārsteigums, kad pacienti kabinetā tika iesaukti ik pēc piecām minūtēm. Padomāju, varbūt ļaudis uz kādu atkārtotu konsultāciju, kur viss skaidrs, tikai recepte jāizraksta.
Jau pēc 20 minūtēm pienāca mana rinda. Vēl nepaguvis apsēsties pacienta krēslā, dzirdēju ārstu, veroties uz datora ekrāna redzamajā mana mugurkaula magnētiskās rezonanses attēlā, paziņojam, ka jātaisa operācija.
Atbildot uz maniem jautājumiem, īsumā izstāstījis, kā notiek operācija un kādi ir ierobežojumi pēc operācijas, viņš pajautāja, kādus medikamentus lietoju. Sāku saukt savu astoņu tablešu sarakstu, kad viņš pārtrauca, sakot - tikai pretsāpju. Uzzinājis, ka esmu izmēģinājis sešus dažādus ģimenes ārsta izrakstītos, bet neviens man nav palīdzējis, dakteris steigšus izrakstīja vēl vienu pretsāpju līdzekli, iedeva nosūtījumu uz operāciju un uz redzēšanos.
Vizīte ilga septiņas minūtes.
Pēc tam pats ar mātes Googles palīdzību noskaidroju, kas tā īsti ir par operāciju, kādi riski utt.
Tā kā man kabatā bija arī ģinenes ārsta nosūtījums pie neiroķirurga, nolēmu tomēr pagaidīt tos trīs mēnešus un saņemt otru viedokli par operācijas nepieciešamību.
Šī vizīte par četriem eiro ilga 40 minūtes. Man gan jautāja par bērnībā pārslimotām masalām, gan lika novērtēt sāpju stiprumu desmit ballu sistēmā, gan raksturot, kad sāpes stiprākas, kad mazinās, lika gan pastaigāt, gan pieliekties utt., iztaustīja skriemeļus un tad ķērās ne tikai pie tiem medikamentiem, kurus lietoju pašlaik, bet par visu pēdējo gadu.
Šī ārsta verdikts bija - operācijai ir pārāk augsts risks tieši iepriekš lietoto medikamentu, kā arī citas blakusslimības dēļ. Un paziņoja verdiktu - speciālu fizioterapeita izstrādātu vingrojumu kompleksu katru dienu.
Jau pēc divām nedēļām sāpes, kuras mocīja pusgadu, pazuda, bet, 3 dienas nepavingrojot, atgriezās kā likts. Ne operācija, ne pretsāpju līdzekļi, bet 20 minūšu rīta rosme, nebojājot citus orgānus, neliekot organismam pieņemt implantu un neliekot pārbaudīt, vai divu stundu narkoze ir manam organismam pa spēkam.
Vai ir jēga iet pie maksas ārstiem? Desmit centi vai desmit eiro minūtē...
Seko mums 
Šonedēļ kustība “Bez partijām” aicina dalīties ar saviem “desmit punktiem”, kas aprakstītu to, par ko jūs politiski iestājaties. Šī nav mūsu “programma”, bet tikai mana izejas pozīcija, ar kuru es stājos pretī vai kopā ar pārējiem. Par laimi, ne viss šai pasaulē notiek pēc mana prāta, un nevienam nebūs jāpiedzīvo visu manu vēlmju piepildīšanās, bet ceru, ka šis manifests palīdzēs jums saprast, cik dažādi prāti ir vienojušies kustībā “Bez partijām” ar galveno virsmērķi — atgriezt demokrātisko varu tautai, mainot vēlēšanu kārtību.
Šī nav “Bez partijām” programma (tāda sekos vēlāk), bet mans privāts viedoklis par darbiem, kas būtu darāmi:
Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
