Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikraksts Dienas Bizness ir sācis publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 20 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā. Pārpublicējam pagājušā gada Rīgas lielāko darījumu pirmo desmitnieku, kura pirmajā vietā ir darījums par īpaši iespaidīgu summu - 36,6 miljoniem eiro.

1. 36,60 miljoni eiro

Pērnā gada dārgākais nekustamā īpašuma darījums noticis ar biroju centra Place Eleven ēku un 8317 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Sporta ielā 11, Rīgā. To par vairāk nekā 36 miljoniem eiro divos darījumos pārdevusi Ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management. Vispirms par 36,57 miljoniem eiro tika pārdotas 999/1000 domājamās daļas, bet pēc tam atlikusī daļa par 36 tūkstošiem eiro. Darījums notika pirms gada februārī, kad to savā īpašumā ieguva SIA Place 11, kas pieder „Informētajiem ieguldītājiem paredzētai ieguldījumu slēgta tipa akciju sabiedrībai” NT Pletros Fondas. Pārdevējs to savā īpašumā ieguva 2015.gadā par 1,22 miljoniem eiro no ieguldījumu pārvaldes AS Finasta Asset Management. Ēkas jaunbūve zemesgabalam pievienota jau 2014.gadā, kad šis nekustamais īpašums piederēja SIA Kates centrs. Darījumu ar 24 miljonu eiro kredītu finansēja ABLV Bank.

2. 16,80 miljoni eiro

Aprīlī SIA PN Project, kas pieder Lietuvas UAB Lords LB Asset Management, nopirka 5,8287 hektārus zemes septiņām būvēm Balasta dambī 2. Īpašumu pārdeva Latvijas kuģniecības meitas uzņēmums SIA LASCO Investment, kas to 2016.gadā ieguva reorganizācijas rezultātā. Jaunajam īpašniekam hipotekārais kredīts tā iegādei nebija nepieciešams.

3. 9,22 miljoni eiro

Pērn aprīlī Satiksmes ministrija par šādu oficiālo summu noslēgusi pārdošanas procesu 87 687 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar 17 būvēm Andrejostas ielā 5 k-5. Saskaņā ar 2008.gada slēgto nomaksas pirkuma līgumu to savā īpašumā ieguva SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums piederošā SIA Elevators Andrejsala. Šajā uzņēmumā pastarpināti daļas pieder bijušajam politiķim Aināram Šleseram un vairākkārtējā premjera Andra Šķēles ģimenei. Uz īpašumu nostiprinātas divas hipotēkas par labu SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas 2011.gadā aizdevis 2,56 miljonus eiro, bet 2014.gadā vēl 492 tūkstošus eiro.

4. 6,20 miljoni eiro

Par šādu summu 244 875 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Ulbrokas ielā izdevies pārdot vienai no lielākajām galvaspilsētas zemes īpašniecēm – 1934.gadā dzimušajai Baibai Gaisai. To par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro nopirka SIA MMS Property Solutions, kas pieder CE - Beteiligungs-GmbH un, kā zināms, faktiski darbojas veikalu tīkla Lidl interesēs. Pirkuma līgums slēgts 2016.gada decembrī, bet pērn aprīlī pieņemti pirkuma līguma grozījumi. Šis īpašums nekad nav bijis ieķīlāts, un arī šajā darījumā hipotekārais aizdevums nav izmantots.

5. 6,03 miljoni eiro

Par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro pērn jūlijā Citycon Group Ltd pārdevusi 4689 kvadrātmetrus zemes ar būvi Tērbatas ielā 2 jeb Vernisāžu. To nopirka SIA Euro Luxe Trading Investments. Šajā uzņēmumā 10% pieder Mārcim Zeikam, bet atlikušās daļas ārvalstniekam Uktamam Aripovam. Pārdevējs šo iespaidīgo ēku īpašumā 2014.gadā oficiāli ieguva par lielāku summu – 6,75 miljoniem latu (9,60 miljoni eiro). Uz īpašumu saglabājusies četru miljonu eiro hipotēka par labu SIA Euro Luxe Trading Latvia.

6. 5,50 miljoni eiro

Par šādu summu jaunu saimnieku 13 325 kvadrātmetrus lielam zemesgabalam ar ēkām Brīvības gatvē 214M izdevies atrast nu jau bijušās DNB bankas atņemto nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA Salvus 6, kura to savā īpašumā ar tiesas lēmumu ieguva 2017.gadā. Jaunākais darījums slēgts pagājušā gada augustā, kad to savā īpašumā ieguva SIA NHC 2. Jaunais īpašnieks, kas pieder AS New Hanza Capital, to iegādājās par saviem līdzekļiem, neizmantojot kredītdevēju finansējumu.

7. 5,25 miljoni eiro

SIA BMS tehnoloģija simtprocentīgi piederošā SIA KB house pērn jūnijā izsolē nopirka 1291 kvadrātmetrus zemes ar piecstāvu administratīvo ēku Elizabetes ielā 41/43, ko pārdeva AS Attīstības finanšu institūcija Altum. Šis īpašums savulaik bijis Ekonomikas ministrijas īpašumā, tad pārgājis VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankai, tad – Altum. Pēdējā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

8. 4,91 miljons eiro

16 552 kvadrātmetrus liels zemesgabals Prūšu ielā 4 pērn piedzīvojis virkni darījumu, no kuriem lielākais ir gandrīz piecus miljonus vērtais darījums: par šādu summu 1962.gadā dzimusī AS Tukuma straume padomes priekšsēdētāja vietniece Aldona Šluka oktobra sākumā pārdeva 218748/227735 daļas SIA Vitala, kas tās jau pērn sāka pārdot tālāk. Vitalas īpašnieki ir vairākas privātpersonas – puse kapitāldaļu tajā pieder 1972.gadā dzimušajai Rimai Manukovai, 25% - 1986.gadā dzimušajai Diānai Merzlovai, 24% - 1990.gadā dzimušajai Elīnai Semjonovai, bet 1% - 1954.gadā dzimušajai Ludmilai Veikutai. Arī pati Aldona Šluka pērn šo īpašumu tirgojusi pa daļām vairākām personām. 2006.gadā viņa bija vienīgā šī zemesgabala īpašniece, bet pērn aktīvi to pa daļām pārdevusi dzīvokļu īpašniekiem, kopumā summās ap tūkstoti vai diviem iekasējot 13,5 tūkstošus eiro. Tālāk jau zemi tirgojusi SIA Vitala jau par daudz augstākām summām, iekasējot vairāk nekā 190 tūkstošus eiro. Lai nopirktu šo īpašumu, SIA Vitala hipotekārais kredīts nebija nepieciešams.

9. 4,70 miljoni eiro

Vienai no Latvijas bagātākajām sievietēm Antrai Lūsiņai piederošā SIA Baltrade pērn augustā par šādu summu nopirka 5282 kvadrātmetrus zemes ar būvi Balasta dambī 7. To pārdeva SEB bankas atņemto māju saimniece SIA Latectus, kura to bija ieguvusi tiesas ceļā. Jaunā īpašniece nekustamo īpašumu nopirkusi par pašas līdzekļiem.

10. 4,20 miljoni eiro

Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecība Latvijā pērn jūlijā par vairāk nekā četriem miljoniem eiro nopirka 849 kvadrātmetrus zemes ar iestādes ēkām Elizabetes ielā 1. Īpašumu pārdeva AS Latvijas kuģniecība. Pēc darījuma no īpašuma dzēstas 1,80 un 1,13 miljonu eiro hipotēkas, kas bija uzliktas par labu AS Ventspils nafta. Vēstniecība īpašumu pirkusi bez hipotekārā kredīta izmantošanas. 

Pilns aizvadītā gada 20 lielāko Rīgā notikušo nekustamā īpašuma darījumu pārskats lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...