
13-14 gadus vecs nepieredzējis airētājs tumsā, nepiemērotā apģērbā tiek palaists apkārt Lucavsalai
Pietiek lasītājs11.02.2021.
Komentāri (0)
Mēs kā pilsētas iedzīvotāji, nodokļu maksātāji, bērnu vecāki, kuru bērni trenējas un vēlas trenēties sporta skolā Rīdzene, smaiļošanas un kanoe airēšanas nodaļā, uzticoties Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamentam par akreditēto mācību programmu un treneru atbilstošu kvalifikāciju, pieredzi un darba kultūru, esam ļoti noraizējušies par mūsu un arī citu bērnu drošību, iespējamiem dzīvības apdraudējumiem treniņu laikā sporta skolā Rīdzene.
Klajš piemērs: 13-14 gadus jauns airētājs nakts tumsā, nepiemērotā apģērbā, ar vājām airēšanas prasmēm viens pats veica apli apkārt Lucavsalai. Iespējams, treneris Aivars Mackēvičs, labu motīvu vadīts, sēžot siltā trenera telpā, malkojot tēju un sērfojot telefonā, vēl cer paspēt sagatavot jaunieti uz Tokijas Olimpiskajām spēlēm, - tas gan būtu jāpajautā pašam trenerim.
Ceļot trauksmi par šo gadījumu, ziņojām arī Izglītības kvalitātes dienestam, bet saskārāmies ar nievājošu attieksmi, kas liek domāt par šīs iestādes kompetenci, nepārbaudot reālos faktus un atzīstot esošo gadījumu par pieņemamu, Tas liek domāt, ka dzīvību apdraudoši treniņi ir pieņemami esošajā izglītības modelī.
Skolu esam informējuši par daudzām līdzīgām situācijām attiecībā uz treniņu kvalitāti, inventāru u.c. pārkāpumiem, bet no skolas vadības esam saņēmuši tukšus solījumus un visu konstatēto pārkāpumu noliegšanu, uzskatot, ka mēs, vecāki, kuri cīnās par savu bērnu izglītības kvalitāti, melojam par situāciju skolā.
Regulāri un sistemātiski esam saskārušies ar ļoti negodīgas un sliktas pārvaldības principiem attiecībā uz treneriem un audzēkņiem, inventāru, pieejamo infrastruktūru. Sporta skolā izsens izveidojusies koruptīva atmosfēra, - to konstatēja RD revīzijas un audita pārvalde, kā rezultātā lieta nodota KNAB izmeklēšanai par skolas direktora pienākumu izpildītāja Aigara Aglenieka iespējamām noziedzīgām darbībām.
Skolas priekšgalā ir Aigars Aglenieks, kurš, lobē un pakārto visas intereses saistībā ar inventāru, telpu pieejamību, finanšu sadali, transportu, degvielu, nometnes, komandu veidošanas principus sava dēla Raivo Aglenieka labā. Zīmīgi ir tas, ka Raivo Aglenieks ir vadošais skolas treneris smaiļošanā, kā arī komandas vadītājs, kurš nekad nav trenējies šajā sporta veidā, kur nu vēl piedalījies sacensībās, jo nav atrodams nevienā sacensību protokolā.
Šo lobēšanas sarakstu var ilgi un dikti turpināt. Struktūrvienības vadītājs Aigars Aglenieks vienlaicīgi ieņem 3 amatus Murjāņu ģimnāzijā, sporta skolā Rīdzene skaitās struktūrvienības vadītājs un treneris vienlaicīgi, un lieki pieminēt, ka neviens treneris nav redzējis Aigaru Aglenieku trenējam kādu grupu, viņš pat nav atrodams skolas mājaslapā pie sadaļas „treneri”, bet turpina saņemt trenera algu.
Sporta skolas Rīdzene darbinieki regulāri dodas uz KNAB sniegt liecības, un mēs kā vecāki gribam zināt, kādi cilvēki strādā ar mūsu bērniem, - ļoti ceram uz KNAB objektīvu izmeklēšanu un iesaistīto personu saukšanu pie atbildības. Interesants ir fakts, ka 2018.gadā Aigars Aglenieks vienpersoniski ir tērējis 900 eur mēnesī degvielas iegādei, pēc atskaitēm spriežot, katru dienu braucis uz izbraukuma treniņiem Limbažos, Jelgavā (kaut gan skolai atsevišķi ir noslēgts transporta pakalpojuma līgums par audzēkņu pārvadāšanu uz sacensībām un treniņiem). Šādu un līdzīgu gadījumu ir ļoti daudz.
Mēs, vecāki, cīnīsimies par mūsu bērnu tiesībām saņemt pienācīgu un vienlīdzīgu izglītību smaiļošanas sporta programmā. Mēs cīnīsimies ar visiem iespējamiem līdzekļiem gan ar skolas vadības bezdarbību, gan Sporta departamenta vadītāju, - kaut vai ar tiesas palīdzību. Tāpēc aicinu iedzīvotājus būt modriem un ziņot par visam saskatāmajām nelikumībām sporta skolā, jo ir saņemts ļoti daudz signālu no citiem sporta veidiem par līdzīgām situācijām, bet Sporta departamenta vadība to noliedz, piesedz, noklusē.
Sporta departamenta vadības devīze ir: mums viss ir kārtībā, kamēr nav notiesāts, tikmēr nav vainīgs. Savukārt mīļākais Aigara Aglenieka teiciens, piesaucot ietekmīgus cilvēkus no Izglītības un zinātnes ministrijas un dažādām RD struktūrām, ir: jūs man neko izdarīt nevarat.





Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.