13-14 gadus vecs nepieredzējis airētājs tumsā, nepiemērotā apģērbā tiek palaists apkārt Lucavsalai
Pietiek lasītājs11.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs kā pilsētas iedzīvotāji, nodokļu maksātāji, bērnu vecāki, kuru bērni trenējas un vēlas trenēties sporta skolā Rīdzene, smaiļošanas un kanoe airēšanas nodaļā, uzticoties Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta departamentam par akreditēto mācību programmu un treneru atbilstošu kvalifikāciju, pieredzi un darba kultūru, esam ļoti noraizējušies par mūsu un arī citu bērnu drošību, iespējamiem dzīvības apdraudējumiem treniņu laikā sporta skolā Rīdzene.
Klajš piemērs: 13-14 gadus jauns airētājs nakts tumsā, nepiemērotā apģērbā, ar vājām airēšanas prasmēm viens pats veica apli apkārt Lucavsalai. Iespējams, treneris Aivars Mackēvičs, labu motīvu vadīts, sēžot siltā trenera telpā, malkojot tēju un sērfojot telefonā, vēl cer paspēt sagatavot jaunieti uz Tokijas Olimpiskajām spēlēm, - tas gan būtu jāpajautā pašam trenerim.
Ceļot trauksmi par šo gadījumu, ziņojām arī Izglītības kvalitātes dienestam, bet saskārāmies ar nievājošu attieksmi, kas liek domāt par šīs iestādes kompetenci, nepārbaudot reālos faktus un atzīstot esošo gadījumu par pieņemamu, Tas liek domāt, ka dzīvību apdraudoši treniņi ir pieņemami esošajā izglītības modelī.
Skolu esam informējuši par daudzām līdzīgām situācijām attiecībā uz treniņu kvalitāti, inventāru u.c. pārkāpumiem, bet no skolas vadības esam saņēmuši tukšus solījumus un visu konstatēto pārkāpumu noliegšanu, uzskatot, ka mēs, vecāki, kuri cīnās par savu bērnu izglītības kvalitāti, melojam par situāciju skolā.
Regulāri un sistemātiski esam saskārušies ar ļoti negodīgas un sliktas pārvaldības principiem attiecībā uz treneriem un audzēkņiem, inventāru, pieejamo infrastruktūru. Sporta skolā izsens izveidojusies koruptīva atmosfēra, - to konstatēja RD revīzijas un audita pārvalde, kā rezultātā lieta nodota KNAB izmeklēšanai par skolas direktora pienākumu izpildītāja Aigara Aglenieka iespējamām noziedzīgām darbībām.
Skolas priekšgalā ir Aigars Aglenieks, kurš, lobē un pakārto visas intereses saistībā ar inventāru, telpu pieejamību, finanšu sadali, transportu, degvielu, nometnes, komandu veidošanas principus sava dēla Raivo Aglenieka labā. Zīmīgi ir tas, ka Raivo Aglenieks ir vadošais skolas treneris smaiļošanā, kā arī komandas vadītājs, kurš nekad nav trenējies šajā sporta veidā, kur nu vēl piedalījies sacensībās, jo nav atrodams nevienā sacensību protokolā.
Šo lobēšanas sarakstu var ilgi un dikti turpināt. Struktūrvienības vadītājs Aigars Aglenieks vienlaicīgi ieņem 3 amatus Murjāņu ģimnāzijā, sporta skolā Rīdzene skaitās struktūrvienības vadītājs un treneris vienlaicīgi, un lieki pieminēt, ka neviens treneris nav redzējis Aigaru Aglenieku trenējam kādu grupu, viņš pat nav atrodams skolas mājaslapā pie sadaļas „treneri”, bet turpina saņemt trenera algu.
Sporta skolas Rīdzene darbinieki regulāri dodas uz KNAB sniegt liecības, un mēs kā vecāki gribam zināt, kādi cilvēki strādā ar mūsu bērniem, - ļoti ceram uz KNAB objektīvu izmeklēšanu un iesaistīto personu saukšanu pie atbildības. Interesants ir fakts, ka 2018.gadā Aigars Aglenieks vienpersoniski ir tērējis 900 eur mēnesī degvielas iegādei, pēc atskaitēm spriežot, katru dienu braucis uz izbraukuma treniņiem Limbažos, Jelgavā (kaut gan skolai atsevišķi ir noslēgts transporta pakalpojuma līgums par audzēkņu pārvadāšanu uz sacensībām un treniņiem). Šādu un līdzīgu gadījumu ir ļoti daudz.
Mēs, vecāki, cīnīsimies par mūsu bērnu tiesībām saņemt pienācīgu un vienlīdzīgu izglītību smaiļošanas sporta programmā. Mēs cīnīsimies ar visiem iespējamiem līdzekļiem gan ar skolas vadības bezdarbību, gan Sporta departamenta vadītāju, - kaut vai ar tiesas palīdzību. Tāpēc aicinu iedzīvotājus būt modriem un ziņot par visam saskatāmajām nelikumībām sporta skolā, jo ir saņemts ļoti daudz signālu no citiem sporta veidiem par līdzīgām situācijām, bet Sporta departamenta vadība to noliedz, piesedz, noklusē.
Sporta departamenta vadības devīze ir: mums viss ir kārtībā, kamēr nav notiesāts, tikmēr nav vainīgs. Savukārt mīļākais Aigara Aglenieka teiciens, piesaucot ietekmīgus cilvēkus no Izglītības un zinātnes ministrijas un dažādām RD struktūrām, ir: jūs man neko izdarīt nevarat.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
