13. Saeimas deputāta izstrādājums Didzis Šmits steidz palīgā Makronam
Augusts Augustiņš08.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz ar Putina vēstnieka no Francijas Makrona vizīti Latvijā aizstāvēt Kremļa intereses no migas izlīda laukā ne tikai krievu gāzes trubu speciālists Vācijā Gerhards Šrēders, bet arī vietējie Latvijas bāleliņi, lai mums caur puķēm pateiktu, ka ir pienācis laiks atcelt Putina režīmam uzliktās sankcijas. Kā jau ierasts, viens no galvenajiem krievu biznesmeņu aizstāvjiem Latvijā, bēdīgi slavenais 13. Saeimas deputāts Didzis Šmits arī nespēja, vai nedrīkstēja, paklusēt, paskaidrojot tiem, kas nesaprata: „[Makrons] atbrauca pateikt – Krievija mums ir svarīga, jums ir jābeidz riet.” Tāpēc ir pienācis laiks mazliet atgādināt tautai, kas par putnu ir Didzis Šmits!
Nav noslēpums, ka Šmits visai aktīvi ir sniedzis komentārus par starpvalstu attiecībām un sankciju ietekmi uz zivjrūpniecību Latvijā prokremliskajiem medijiem, tostarp brašais zvejnieku aizstāvis ir citēts arī Krievijas Aizsardzības ministrijas ruporā Zvezda. Turklāt Šmits savu prokremliski orientēto viedokli ir paudis tādos bēdīgi slavenos Kremļa medijos kā newsbalt.ru, sputniknewslv.com, „RIA Novosti”, „Regnum”, telekanālos „NTV” un „Russia Today”, kā arī vietējiem prokremliskajiem medijiem — press.lv, mixnews.lv un radio „Baltkom”.
Tagad viņu bieži var redzēt TV-24 propagandas raidījumos, kuru pamatuzdevums ir pierādīt, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Ja tā arī ir, tad tikai tāpēc, ka Kremlis nespēj mūs likt mierā un tieši tāpēc deputāts Šmits izmanto Māra Martinsona mediju, lai paustu attiecīgos vēstījumus. Ceru, ka visiem ir skaidrs, kas par brālēniem ir Grasis, Martinsons un Rimšēvičs, kurš kļuva slavens ar foto kolekciju iz Sibīrijas ārēm.
Turpinot iesākto, jāsaka, ka Šmita nostāja visos gadījumos bijusi vienāda — Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvēt bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. Tāpēc nav brīnums, ka pēc Makrona vizītes Latvijā, Šmits ir tik ļoti saaktivizējies. Izskatās, ka Šlesera grupējums cer, ka franču prezidents spēs pierunāt Latvijas sabiedrību noliegt galvas Putina režīma priekšā, aizmirstot Ukrainas notikumus, Gruzijas notikumus, Poļitkovskas un Ņemcova slepkavības, Novičoka indi, nogalinātos ne pie kā nevainīgos MH-17 pasažierus un visus pārējos Putina kliķes asiņainos darbus.
Ir zināms, ka Latvijas — Krievijas attiecības Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentējis jau kopš 2014. gada. Sanāk, ka deputāta izstrādājums Šmits kopš 2014.gada ir aktīvi piedalījies Kremļa informācijas karā pret Latviju, kā ietvaros sekmīgi ir pildījis noderīgā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arī kritizējis Latvijas prorietumnieciski orientēto ārlietu resoru.
Nav noslēpums, ka Šmits ir tuvos draugos ar bēdīgi slaveno politikas aizkulisēs nolīdušo Aināru Šleseru. Saikņu starp abiem brašuļiem ir pārāk daudz. To apliecina paša Šmita 2018. gada augusta tvīts, kad viņš apstiprināja tikšanos ar Šleseru.
Savulaik neizdevušais Zivrūpnieku asociācijas vadītājs bija parakstījies arī zem Šlesera politiskās platformas „Latvijas Pirmā partija” manifesta un bija šīs partijas atbalstītājs no tās pirmsākumiem.
Tas gan neliedza uztaisīt teātri, jo, kad no Šlesera projektiem sāka svilt villa, Šmits ar skaļu pompu Nacionālajā teātrī kļuva par nule izveidotās partijas „Jaunlatvija” priekšsēdētāju, kurā netīšām bija iemaldījies pat akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet apzināti partijas dibināšanā piedalījās Guntis Ulmanis. Runā, ka „Jaunlatvija” bija triju oligarhu kopdarbs, kad starp viņiem vēl valdīja medusmēnesis.
Kopš seniem laikiem Šleseru pāris ir zināms kā mākslas baudītāji, un te parādās cita netieša saikne ar Didzi Šmitu. Izrādās, ka pēc valsts amatpersonas deklarācijas paustajiem datiem viņam ir māsa, māksliniece Gita Šmite, kura savukārt ir izbijusi Ērika Stendzenieka laulene. Šleseru pāris ir manīts arī kādā no Gitas Šmites mākslas darbu izstādes atklāšanas reizēm. Savukārt par Stendzenieka saistību ar Šleseru varētu rakstīt triloģiju. Viss savelkas tīri patīkami: Šmits — svainis Stendzenieks — Šlesers.
Vēl tikai atgādināšu, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām vēl toreiz esošais KPV LV partijas līderis un premjera amata kandidāts Aldis Gobzems intervijā TVNET, „liekot roku uz sirds”, teica par Šmitu: „Vienīgais izņēmums, ko es sabiedrībai varu šobrīd pateikt, tāpēc, ka tas cilvēks ir publiski zināms. Savā valdībā, kuru veidošu, aicināšu Didzi Šmitu. Viņš ir pierādījis ar darbiem, šprotu lietā, lobējot Latvijas [es gan teiktu, ka Krievijas] intereses. Viņš būtu cienījams pārstāvis, kurš pārzina valodas [it sevišķi krievu valodu], un par tādu ministru mums noteikti nebūtu kauns [man sen jau ir kauns].”
P.S. „Tas bija ļoti skaidrs vēstījums. Krievija ir mūsu stratēģiskais partneris, jums ir jauns uzdevums – beigt „riet” un sākt runāties,” diskutējot par Francijas prezidenta vizītes iznākumu Latvijā, komentāru sniedza 13. Saeimas deputāts Didzis Šmits.
Avoti:
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
