Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz ar Putina vēstnieka no Francijas Makrona vizīti Latvijā aizstāvēt Kremļa intereses no migas izlīda laukā ne tikai krievu gāzes trubu speciālists Vācijā Gerhards Šrēders, bet arī vietējie Latvijas bāleliņi, lai mums caur puķēm pateiktu, ka ir pienācis laiks atcelt Putina režīmam uzliktās sankcijas. Kā jau ierasts, viens no galvenajiem krievu biznesmeņu aizstāvjiem Latvijā, bēdīgi slavenais 13. Saeimas deputāts Didzis Šmits arī nespēja, vai nedrīkstēja, paklusēt, paskaidrojot tiem, kas nesaprata: „[Makrons] atbrauca pateikt – Krievija mums ir svarīga, jums ir jābeidz riet.” Tāpēc ir pienācis laiks mazliet atgādināt tautai, kas par putnu ir Didzis Šmits!

Nav noslēpums, ka Šmits visai aktīvi ir sniedzis komentārus par starpvalstu attiecībām un sankciju ietekmi uz zivjrūpniecību Latvijā prokremliskajiem medijiem, tostarp brašais zvejnieku aizstāvis ir citēts arī Krievijas Aizsardzības ministrijas ruporā Zvezda. Turklāt Šmits savu prokremliski orientēto viedokli ir paudis tādos bēdīgi slavenos Kremļa medijos kā newsbalt.rusputniknewslv.com, „RIA Novosti”, „Regnum”, telekanālos „NTV” un „Russia Today”, kā arī vietējiem prokremliskajiem medijiem — press.lvmixnews.lv un radio „Baltkom”. 

Tagad viņu bieži var redzēt TV-24 propagandas raidījumos, kuru pamatuzdevums ir pierādīt, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Ja tā arī ir, tad tikai tāpēc, ka Kremlis nespēj mūs likt mierā un tieši tāpēc deputāts Šmits izmanto Māra Martinsona mediju, lai paustu attiecīgos vēstījumus. Ceru, ka visiem ir skaidrs, kas par brālēniem ir Grasis, Martinsons un Rimšēvičs, kurš kļuva slavens ar foto kolekciju iz Sibīrijas ārēm.

Turpinot iesākto, jāsaka, ka Šmita nostāja visos gadījumos bijusi vienāda — Latvijai ir jāsadarbojas ar Maskavu, sankcijas pret Krieviju ir jāatceļ, Latvija nevar pastāvēt bez ekonomiskās sadarbības ar Krieviju. Tāpēc nav brīnums, ka pēc Makrona vizītes Latvijā, Šmits ir tik ļoti saaktivizējies. Izskatās, ka Šlesera grupējums cer, ka franču prezidents spēs pierunāt Latvijas sabiedrību noliegt galvas Putina režīma priekšā, aizmirstot Ukrainas notikumus, Gruzijas notikumus, Poļitkovskas un Ņemcova slepkavības, Novičoka indi, nogalinātos ne pie kā nevainīgos MH-17 pasažierus un visus pārējos Putina kliķes asiņainos darbus.

Ir zināms, ka Latvijas — Krievijas attiecības Šmits Kremļa medijos ir ar lielāku vai mazāku aktivitāti komentējis jau kopš 2014. gada. Sanāk, ka deputāta izstrādājums Šmits kopš 2014.gada ir aktīvi piedalījies Kremļa informācijas karā pret Latviju, kā ietvaros sekmīgi ir pildījis noderīgā idiota lomu, lai pārliecinātu sabiedrību par nepieciešamību atjaunot ciešus ekonomiskos sakarus ar Krieviju, kā arī kritizējis Latvijas prorietumnieciski orientēto ārlietu resoru.

Nav noslēpums, ka Šmits ir tuvos draugos ar bēdīgi slaveno politikas aizkulisēs nolīdušo Aināru Šleseru. Saikņu starp abiem brašuļiem ir pārāk daudz. To apliecina paša Šmita 2018. gada augusta tvīts, kad viņš apstiprināja tikšanos ar Šleseru.

Savulaik neizdevušais Zivrūpnieku asociācijas vadītājs bija parakstījies arī zem Šlesera politiskās platformas „Latvijas Pirmā partija” manifesta un bija šīs partijas atbalstītājs no tās pirmsākumiem.

Tas gan neliedza uztaisīt teātri, jo, kad no Šlesera projektiem sāka svilt villa, Šmits ar skaļu pompu Nacionālajā teātrī kļuva par nule izveidotās partijas „Jaunlatvija” priekšsēdētāju, kurā netīšām bija iemaldījies pat akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet apzināti partijas dibināšanā piedalījās Guntis Ulmanis. Runā, ka „Jaunlatvija” bija triju oligarhu kopdarbs, kad starp viņiem vēl valdīja medusmēnesis.

Kopš seniem laikiem Šleseru pāris ir zināms kā mākslas baudītāji, un te parādās cita netieša saikne ar Didzi Šmitu. Izrādās, ka pēc valsts amatpersonas deklarācijas paustajiem datiem viņam ir māsa, māksliniece Gita Šmite, kura savukārt ir izbijusi Ērika Stendzenieka laulene. Šleseru pāris ir manīts arī kādā no Gitas Šmites mākslas darbu izstādes atklāšanas reizēm. Savukārt par Stendzenieka saistību ar Šleseru varētu rakstīt triloģiju. Viss savelkas tīri patīkami: Šmits — svainis Stendzenieks — Šlesers.

Vēl tikai atgādināšu, ka pirms 13. Saeimas vēlēšanām vēl toreiz esošais KPV LV partijas līderis un premjera amata kandidāts Aldis Gobzems intervijā TVNET, „liekot roku uz sirds”, teica par Šmitu: „Vienīgais izņēmums, ko es sabiedrībai varu šobrīd pateikt, tāpēc, ka tas cilvēks ir publiski zināms. Savā valdībā, kuru veidošu, aicināšu Didzi Šmitu. Viņš ir pierādījis ar darbiem, šprotu lietā, lobējot Latvijas [es gan teiktu, ka Krievijas] intereses. Viņš būtu cienījams pārstāvis, kurš pārzina valodas [it sevišķi krievu valodu], un par tādu ministru mums noteikti nebūtu kauns [man sen jau ir kauns].”

P.S. „Tas bija ļoti skaidrs vēstījums. Krievija ir mūsu stratēģiskais partneris, jums ir jauns uzdevums – beigt „riet” un sākt runāties,” diskutējot par Francijas prezidenta vizītes iznākumu Latvijā, komentāru sniedza 13. Saeimas deputāts Didzis Šmits.

Avoti:

https://ne-np.facebook.com/RigaTV24/videos/didzis-šmits-makrons-atbrauca-pateikt-krievija-mums-ir-svarīga-jums-ir-jābeidz-r/929242314145987/?__so__=permalink&__rv__=related_videos

Novērtē šo rakstu:

62
113

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...