13. Saeimas deputātu kandidāti – “bēgļu” atbalsta vēstules parakstītāji
Zigurds Strīķis22.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2015. gadā, kad pāri Eiropai vēlās nelegālās imigrācijas vilnis, Eiropas Savienības vadība pieprasīja, lai arī Latvija uzņemtu savu imigrantu kvotu. Sabiedrībā valdīja satraukums un sašutums. Lai to kliedētu, Una Bergmane (vēsturniece), Olga Procevska (uzņēmēja), Gustavs Strenga (vēsturnieks), Helmuts Caune (filozofijas maģistrs, redaktors), Ansis Dobelis (biedrības "Progresīvie" vadītājs) un Kaspars Zellis (vēstures doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks) rakstīja vēstuli vadošām valsts amatpersonām “Bēgļu uzņemšana – nevis apdraudējums, bet iespēja Latvijai”.
Vēstulē ir teikts:
“...Latvijas iedzīvotāju labklājības vārdā jaunu spēku piesaistīšana Latvijas ekonomikai ir neizbēgama ...
... Mēs aicinām Latvijas Ministru kabinetu un citas atbildīgās iestādes nākt klajā ar detalizētu pasākumu plānu bēgļu uzņemšanai un integrācijai....
... Mēs lūdzam nenovērtēt par zemu iespēju, ka, uzņemot bēgļus un nodrošinot tiem labvēlīgus apstākļus, Latvijas valsts varētu iegūt izcilus mūziķus, arhitektus, zinātniekus un biznesa līderus.”
Vēstules autori ir labi izglītoti sociālo zinātņu jomas pārstāvji, un viņiem vajadzētu zināt, kādas problēmas Eiropas valstīm sagādā nelūgto viesu pieplūdums – imigranti izdara noziegumus, dzīve kādreiz plaukstošajās Rietumeiropas galvaspilsētās kļuvusi ļoti nedroša. Migranti laupa, slepkavo, izvaro, demolē un dedzina mašīnas.
Iebraucēji nesteidz integrēties, viņi veido tā dēvētās “no-go” zonas, kur viņu kopienai nepiederošie nedrīkst ieiet. Ja agrāk politiķi zviedriem teica, ka imigrantu darbs vajadzīgs, lai nodrošinātu viņiem pensijas, tad tagad viņiem saka, ka pensijas vecums jāpalielina, jo migrantu izmitināšanai un uzturēšanai vajadzīgi papildlīdzekļi.
Vēstules autori izliekas nezinām, ka miljoniem migrantu pārvietošana tūkstošiem kilometru attālumā izmaksā desmitiem miljardus eiro, to plūsmas organizēšanai, kurā iesaistīti kontrabandas grupējumi, NVO un pērkami politiķi, vajadzīga precīza koordinācija. Lai to nodrošinātu, Dzordžs Soross darbojas gan migrantu izcelsmes valstīs, gan arī Eiropā, veicinot to uzņemšanu.
Ir uzsākta Eiropas iedzīvotāju Lielā Nomaiņa, kas jau 1925. gadā aprakstīta Kalergija – Kūdenhova grāmatā “Praktiskais ideālisms”. Migrācijas pētnieki min skaitli - 70 miljoni. Tas ir potenciālo migrantu skaits, kuri tuvā nākotnē ir gatavi no Āfrikas doties uz Eiropu. Šādu migrantu daudzumu Eiropa nespēs pieņemt. Pret migrāciju jācīnās migrantu izcelsmes zemēs, risinot šo valstu sociālās, demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas.
Šeit ir to 13. Saeimas deputātu kandidātu saraksts, kuru vārdi un uzvārdi sakrīt ar vēstules parakstītāju vārdiem un uzvārdiem:
Attīstībai Par:
Marija Golubeva, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 4.
Lauris Bokišs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 13.
Juris Pūce, Kurzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 1.
Jānis Viļums, Latgales vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 6.
Edgars Jēkabsons, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 10.
Liesma Ose, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 16.
Progresīvie:
Roberts Putnis, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 2.
Mārtiņš Kossovičs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 32.
Ansis Dobelis, Kurzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 2.
Toms Zariņš, Vidzemes vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 21.
Jaunā Vienotība:
Veiko Spolītis, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 10.
Dmitrijs Golubevs, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr. 18.
Edgars Engīzers, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāts Nr 34.
Latvijas Reģionu apvienība
Ieva Brante, Rīgas vēlēšanu apgabals, kandidāte Nr 1.
Zem 160 personu parakstītās vēstules parakstītāju sniegtā informācija ir nepilnīga, un ir iespējama dažu vārdu un uzvārdu nejauša sakritība ar Saeimas deputātu kandidātu vārdiem. Aicinu sarakstā minētās partijas apstiprināt vai noliegt savu kandidātu līdzdalību minētās vēstules parakstīšanā. Saraksts sastādīts, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā publicētos datus.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
