13 sekundes, lai pārsēstos: kā Valgā „Vivi” ar „Elron” nedraudzējas
Pietiek lasītāja26.08.2024.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Teorētiski aizbraukt no Rīgas uz Tartu vai pat Tallinu ir iespējams. Vilciena sliedes ir. Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu pat solīja augustā atklāt tiešo vilciena reisu no Tartu uz Rīgu, tikai nez kādu sertifikācijas un tehnisku prasību dēļ visas formalitātes nokārtot neizdodas tik vienkārši. Tomēr pilnīgi mierīgi varētu iztikt arī bez tiešā reisa skaņošanas, pielāgošanas un sertificēšanas, ja mūsu Vivi ar igauņu Elron iemācītos saskaņot reisus.
Vēl pavasarī vismaz no Tartu uz Rīgu vilcienu reisi bija saskaņoti. Pēc plkst.15 izbraucot no Tartu, varēja paspēt pārsēsties Valgā braucienam uz Rīgu. Tam bija atvēlēta aptuveni pusstunda (naskākie varēja pat paspēt uz tuvējo veikaliņu aizskriet).
Taču tagad, precīzi nezinu, kurš izmainīja grafiku, pārsēšanās procesam atvēlētas vien trīs minūtes. Bet, ja Tallinas vilciens kavējas, tad pat šī kaut ne pārāk veiksmīgi, bet tomēr saskaņotā vilcienu kustība nedarbojas, un Igaunijas vilciena pasažieri var tikai žēli nolūkoties aizbraucoša Rīgas vilciena aizmugures uguņos.
Tieši šāda situācija bija pagājušajā svētdienā, 25.augustā, kad vilciens no Tallinas jau Tartu pienāca ar 9 minūšu nokavēšanos.
Vairāki pasažieri vērsās pie konduktora, taujājot, vai Rīgas vilciens Valgā uzgaidīs. Nē. Vilcienu kursēšana neesot saskaņota, jo tā jau ir cita valsts.
Nu ko. Nākas pašiem parūpēties, lai Rīgas vilciens neaizbrauc bez Igaunijas vilcienā sēdošajiem pasažieriem.
Izrādās, saziņai ar klientiem Vivi ierīkojis bezmaksas tālruni, kuru var sazvanīt tikai no Latvijas operatoriem, kā arī e-pastu, kuru darba dienās darba laikā lasa kāds biroja darbinieks.
Nu ko, attliek vien vērsties pie Latvijā esošiem draugiem un paziņām un lūgt, lai viņi sazinās ar Vivi un pauž no Igaunijas braucošo pasažieru lūgumu uzgaidīt.
Tā kā svētdienā ne visi dzīvo ar viedierīci kabatā, palīdzības lūgumu nosūtījām pēc iespējas lielākam ļaužu pulkam.
Nāskākais no viņiem saņēma atbildi - vilciens Valga-Rīga kursē pēc saraksta. Meklējiet citu problēmas risinājumu.
Otrais jau saņēma solījumu, ka sazināsies ar Valgu un informēs, taču neko nesola.
Trešais zvanītājs jau tika pie solījuma, ka darīs visu iespējamo, bet solīt neko nevar.
Taču pēc brīža Vivi informācijas centra pārstāvis jau pats sazinājās ar Igaunijas vilcienā sēdošo pasažieri, lai noskaidrotu, cik minūtes vilciens kavē. Un jau tika dots solījums, ka 6-7 minūtes, ko pasažieris minēja kā kavēšanās laiku, Vivi pagaidīs.
Igaunijas vilciens gan pamanījās "iedzīt" un Valgas stacijā apstājās 13 sekundes pirms Rīgas vilciena atiešanas laika.
Gods kam gods, Elron mašīnists atvēra arī durvis uz pretējo peronu, lai Rīgas vilciena pasažieri var pārlēkt nākamajā vilcienā, un Vivi mašīnists no Valgas startēja ar divu minūšu nokavēšanos, ļaujot visiem no Igaunijas atbraukušajiem pārkāpt nākamajā transporta līdzeklī.
Vivi pavadone apliecināja - ir bijuši gadījumi, kad Rīgas vilciens nesagaida Igaunijas kolēģa ierašanos, un ieteica šādos gadījumos sazināties ar Vivi klientu apkalpošanas centru. Tiesa, nez kā to izdarīt no kaimiņvalsts, ja vienīgais saziņas līdzeklis norādīts telefona numurs, uz kuru var zvanīt tikai no Latvijas operatoriem? Jā, bezmaksas, par to paldies, bet kādēļ tikai no Latvijas valsts sazvanāms?
Kādēļ savulaik tik ērtais savienojums ar atvēlēto aptuveni pusstundu pārsēšanās procesam izmainīts, grūti saprast. Vēl grūtāk ir saprast, kāpēc Vivi ar Elron nespēj uztaisīt katrā virzienā saskaņotus reisus vismaz vienu reizi dienā? Un nevis ar ekstrēmu pārsēšanās laiku, bet komforta apstākļos ar iespēju pasažieriem paķert kafijas automātā kādu dzēriena tasi un izlocīt kājas pēc ilgās sēdēšanas.
Tiesa, varbūt no Vivi kaut ko tādu prasīt ir par daudz, jo vismaz 25.augusta vakara vilciens no Valgas uz Rīgu bija izaicinājumu pilns. Lai gan, gatavojoties lielākam pasažieru skaitam, tam bija divi sastāvi, tomēr viens no tiem kalpoja tikai kā dekorācija vai balasts, jo tā durvis kategoriski bija atteikušās darboties.
Līdz ar to jau no Cēsīm pasažieri bija spiesti stāvēt kājās, bet Siguldā varēja atcerēties padomju laikus, kad ļaudīm nācās saspiesties ciešāk, lai varētu aizvērt durvis, bet velo sacensību dalībnieki ar saviem velosipēdiem pat nemēģināja iekļūt transporta līdzeklī.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
