13 sekundes, lai pārsēstos: kā Valgā „Vivi” ar „Elron” nedraudzējas
Pietiek lasītāja26.08.2024.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Teorētiski aizbraukt no Rīgas uz Tartu vai pat Tallinu ir iespējams. Vilciena sliedes ir. Igaunijas pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu pat solīja augustā atklāt tiešo vilciena reisu no Tartu uz Rīgu, tikai nez kādu sertifikācijas un tehnisku prasību dēļ visas formalitātes nokārtot neizdodas tik vienkārši. Tomēr pilnīgi mierīgi varētu iztikt arī bez tiešā reisa skaņošanas, pielāgošanas un sertificēšanas, ja mūsu Vivi ar igauņu Elron iemācītos saskaņot reisus.
Vēl pavasarī vismaz no Tartu uz Rīgu vilcienu reisi bija saskaņoti. Pēc plkst.15 izbraucot no Tartu, varēja paspēt pārsēsties Valgā braucienam uz Rīgu. Tam bija atvēlēta aptuveni pusstunda (naskākie varēja pat paspēt uz tuvējo veikaliņu aizskriet).
Taču tagad, precīzi nezinu, kurš izmainīja grafiku, pārsēšanās procesam atvēlētas vien trīs minūtes. Bet, ja Tallinas vilciens kavējas, tad pat šī kaut ne pārāk veiksmīgi, bet tomēr saskaņotā vilcienu kustība nedarbojas, un Igaunijas vilciena pasažieri var tikai žēli nolūkoties aizbraucoša Rīgas vilciena aizmugures uguņos.
Tieši šāda situācija bija pagājušajā svētdienā, 25.augustā, kad vilciens no Tallinas jau Tartu pienāca ar 9 minūšu nokavēšanos.
Vairāki pasažieri vērsās pie konduktora, taujājot, vai Rīgas vilciens Valgā uzgaidīs. Nē. Vilcienu kursēšana neesot saskaņota, jo tā jau ir cita valsts.
Nu ko. Nākas pašiem parūpēties, lai Rīgas vilciens neaizbrauc bez Igaunijas vilcienā sēdošajiem pasažieriem.
Izrādās, saziņai ar klientiem Vivi ierīkojis bezmaksas tālruni, kuru var sazvanīt tikai no Latvijas operatoriem, kā arī e-pastu, kuru darba dienās darba laikā lasa kāds biroja darbinieks.
Nu ko, attliek vien vērsties pie Latvijā esošiem draugiem un paziņām un lūgt, lai viņi sazinās ar Vivi un pauž no Igaunijas braucošo pasažieru lūgumu uzgaidīt.
Tā kā svētdienā ne visi dzīvo ar viedierīci kabatā, palīdzības lūgumu nosūtījām pēc iespējas lielākam ļaužu pulkam.
Nāskākais no viņiem saņēma atbildi - vilciens Valga-Rīga kursē pēc saraksta. Meklējiet citu problēmas risinājumu.
Otrais jau saņēma solījumu, ka sazināsies ar Valgu un informēs, taču neko nesola.
Trešais zvanītājs jau tika pie solījuma, ka darīs visu iespējamo, bet solīt neko nevar.
Taču pēc brīža Vivi informācijas centra pārstāvis jau pats sazinājās ar Igaunijas vilcienā sēdošo pasažieri, lai noskaidrotu, cik minūtes vilciens kavē. Un jau tika dots solījums, ka 6-7 minūtes, ko pasažieris minēja kā kavēšanās laiku, Vivi pagaidīs.
Igaunijas vilciens gan pamanījās "iedzīt" un Valgas stacijā apstājās 13 sekundes pirms Rīgas vilciena atiešanas laika.
Gods kam gods, Elron mašīnists atvēra arī durvis uz pretējo peronu, lai Rīgas vilciena pasažieri var pārlēkt nākamajā vilcienā, un Vivi mašīnists no Valgas startēja ar divu minūšu nokavēšanos, ļaujot visiem no Igaunijas atbraukušajiem pārkāpt nākamajā transporta līdzeklī.
Vivi pavadone apliecināja - ir bijuši gadījumi, kad Rīgas vilciens nesagaida Igaunijas kolēģa ierašanos, un ieteica šādos gadījumos sazināties ar Vivi klientu apkalpošanas centru. Tiesa, nez kā to izdarīt no kaimiņvalsts, ja vienīgais saziņas līdzeklis norādīts telefona numurs, uz kuru var zvanīt tikai no Latvijas operatoriem? Jā, bezmaksas, par to paldies, bet kādēļ tikai no Latvijas valsts sazvanāms?
Kādēļ savulaik tik ērtais savienojums ar atvēlēto aptuveni pusstundu pārsēšanās procesam izmainīts, grūti saprast. Vēl grūtāk ir saprast, kāpēc Vivi ar Elron nespēj uztaisīt katrā virzienā saskaņotus reisus vismaz vienu reizi dienā? Un nevis ar ekstrēmu pārsēšanās laiku, bet komforta apstākļos ar iespēju pasažieriem paķert kafijas automātā kādu dzēriena tasi un izlocīt kājas pēc ilgās sēdēšanas.
Tiesa, varbūt no Vivi kaut ko tādu prasīt ir par daudz, jo vismaz 25.augusta vakara vilciens no Valgas uz Rīgu bija izaicinājumu pilns. Lai gan, gatavojoties lielākam pasažieru skaitam, tam bija divi sastāvi, tomēr viens no tiem kalpoja tikai kā dekorācija vai balasts, jo tā durvis kategoriski bija atteikušās darboties.
Līdz ar to jau no Cēsīm pasažieri bija spiesti stāvēt kājās, bet Siguldā varēja atcerēties padomju laikus, kad ļaudīm nācās saspiesties ciešāk, lai varētu aizvērt durvis, bet velo sacensību dalībnieki ar saviem velosipēdiem pat nemēģināja iekļūt transporta līdzeklī.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
